Vai Norvēģija izlīdzēs Ukrainai ar labklājības fonda līdzekļiem?
“The Times”: Norvēģija apsver iespēju suverēnā bagātības fonda līdzekļus izmantot Krievijas iesaldēto aktīvu atbloķēšanai.
Kā zināms, Beļģija, kur atrodas “Euroclear” depozitārijs, pašlaik bloķē Krievijas Centrālās bankas iesaldēto aktīvu 185 miljardu eiro apmērā tā saukto reparāciju aizdevumu pārskaitījumu Ukrainas atjaunošanai un aizsardzībai. Brisele baidās no juridiskām sekām un pieprasa, lai arī citas ES dalībvalstis uzņemtos politiskos un finanšu riskus. Palīgā varētu nākt Norvēģija, kas nav ES dalībvalsts (bet ir NATO dalībvalsts), ziņo laikraksts “The Times”.
Vairāki Norvēģijas politiķi ierosinājuši izmantot 100 miljardus ASV dolāru Norvēģijas ieguldījumu fonda līdzekļu par ķīlu, lai sniegtu garantijas Beļģijai. Norvēģijas parlamentā jeb Stortingā ideja gūst arvien lielāku atbalstu - pašlaik par to iestājas četras no deviņām partijām.
Valsts premjerministrs Jūnass Gārs Stēre pauda gatavību priekšlikumu izskatīt, pieprasot ziņojumu par tā realizācijas iespējām. Lēmums par Krievijas iesaldētajiem aktīviem un reparāciju aizdevumu Ukrainai tiks pieņemts decembrī. Turklāt Norvēģija savā 2026. gada budžeta projektā plāno Ukrainai piešķirt rekordlielu septiņu miljardu ASV dolāru palīdzību, ziņo “The Kyiv Independent”.
Salīdzinājumam - tādu pašu summu Ukrainas atbalstam nesen piešķīra Vācija. Savukārt 2026. gadā Vācija plāno Ukrainai rekordlielu palīdzību - 11,5 miljardus eiro, ziņoja “Reuters”, atsaucoties uz finanšu un biznesa laikraksta “Handelsblatt” publikāciju un informētiem avotiem Vācijas valdībā.
Norvēģijas ieguldījumu fonds, kas tiek saukts arī par suverēno bagātību fondu vai Norvēģijas valsts pensiju fondu, ir pasaulē lielākais valsts labklājības fonds. Fondu pamatā veido naftas un gāzes eksporta ieņēmumi, un tā vērtība tiek lēsta 1,7 triljonu eiro apmērā. Publiski pieejamā informācija liecina, ka 2024. gadā fonds nopelnīja 2,51 triljonu kronu (213 miljardus eiro). Fonds gūst peļņu arī no ieguldījumiem tehnoloģiju un citu uzņēmumu akcijās.
Resursu ieguldījumu fonds varēja būt arī Krievijai, ja vien tā rūpētos par savu pilsoņu labklājību, nevis izvēlētos agresīvi karot. Pirms pilna mēroga iebrukuma Ukrainā Krievijas Nacionālā labklājības fonda (FNB) likvīdos aktīvos bija aptuveni 100 miljardi ASV dolāru. 2024. gada nogalē bija atlikuši 50 miljardi. Tiek prognozēts, ka līdz gada beigām Krievijas budžeta deficīta segšanai FNB likvīdā daļa var tikt pilnībā iztērēta.
