Pasaule ir aizturējusi elpu, gaidot turpmākos notikumus Ukrainā. Šodien uz ārkārtas sēdēm pulcējas gan Nacionālās drošības padome pie Valsts prezidenta, gan Saeimas Aizsardzības komisija.
"Tas, ka Latvijas uzņēmēji, kuriem ir ārējā tirdzniecība ar Ukrainu, jau cieš zaudējumus, ir fakts," biznesa portālam "Nozare.lv" sacīja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.
Uz Ukrainas krīzes fona Krievijas televīzijas esot kļuvušas par Maskavas ārpolitikas instrumentu, radot draudus nacionālajai drošībai, ir pārliecināta Nacionālā apvienība, kas aicina ierobežot kaimiņvalsts TV kanālu retranslāciju Latvijā.
Kamēr aptuveni 16 000 Krievijas karavīru šobrīd atrodas Krimā, gatavošanās pie Krievijas robežas ļauj izteikt minējumus, ka Krievija varētu iebrukt arī citos Ukrainas austrumu reģionos, ANO Drošības padomē pavēstīja Ukrainas vēstnieks ANO Jurijs Sergejevs.
Ukrainas gāztais prezidents Viktors Janukovičs rakstveidā lūdzis Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu ievest Ukrainas teritorijā karaspēku, paziņojis Krievijas pastāvīgais pārstāvis Apvienoto Nāciju Organizācijā Vitālijs Čurkins.
Uz ko cer Krievijas prezidents Vladimirs Putins, un no kā baidās tie, kurus apdraud Krievijas iespējamā agresija? Uz to, ka Rietumu lielvaras centīsies saglabāt pieņemamas (lai neteiktu – labas vai pat draudzīgas) attiecības ar Krieviju un piekopt samierniecisku taktiku, lai ko tā arī darītu. Tieši par to bažījās bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, intervijā LTV Panorāmai sakot, ka viņai «pretīga Rietumu valstu gļēvā reakcija uz Krievijas agresiju pret Ukrainu». Diemžēl šīm bažām ir pamats.
Protesta pasākumā pie Krievijas vēstniecības aktīvisti pirmo reizi mēģināja apzināt, vai Latvijā ir cilvēki, kuri būtu gatavi praktiski ar savu darbu palīdzēt Ukrainai. Pusstundas laikā pieteicās divi desmiti. «Tas bija tikai sākums,» izmēģinājumu raksturo organizators.
Labi bruņotās personas formastērpos bez atšķirības zīmēm, kas kopš pagājušās nedēļas parādījušās Krimā, formāli tiek dēvētas par neidentificētām, lai gan neviens nešaubās, ka tie ir krievi, turklāt Krievijas karaspēka elites vienības, vēsta Polijas telekanāls "Tvn24.pl".
Eiropas Savienības (ES) Ārlietu ministru padomes ārkārtas sanāksmē par situāciju Ukrainā izteikts nosodījums Krievijas rīcībai attiecībā uz starptautisko tiesību pārkāpumu un tā ir nodēvēta kā agresijas akts, aģentūru LETA informēja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.
ASV viceprezidents Džo Baidens šodien,3. martā, zvanījis Krievijas premjerministram Dmitrijam Medvedevam un telefonsarunā aicinājis "sākt prātīgu politisko dialogu," vēsta ārzemju mediji.
Ukraina ir vienota un Latvijas valdība neatbalsta Krievijas spēku ieviešanu Ukrainā, šodien pēc koalīcijas padomes sēdes žurnālistiem sacīja Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V).
Situācija pasaulē pēc Krievijas agresijas Krimas pussalā turpmāk vairs nebūs tāda, kā līdz šim. Velti ir cerēt, ka Krievijas armija no šīs Ukrainas teritorijas drīz tiks izvesta – nekas par to neliecina. Neatkarībā no tā, ka pagaidām nav lielu upuru, ir pilnīgi skaidrs, ka ir sācies Krimas karš. Un mums ir jāsaprot, gribam mēs to vai nē, šī situācija ietekmēs arī Latviju.
Krievijai ir jāmaina sava politika Ukrainā un jādod rīkojums karavīriem Krimā atgriezties bāzēs vai arī jārēķinās ar virkni Eiropas Savienības (ES) soda sankciju, tostarp ar ieroču embargo, liecina ES ārlietu ministru paziņojuma uzmetums.
Ukrainas Aizsardzības ministrijai izvirzīts ultimāts. Krievijas Melnās jūras flotes komandieris Aleksandrs Vitko ultimatīvā formā pieprasījis Ukrainas armijas spēkiem Krimā padoties 4. martā līdz pieciem rītā, vai rēķināties ar uzbrukumu, ziņo aģentūra “Interfax”.
Ukrainas Iekšlietu ministrija paziņojusi, ka naktī uz 4. martu Krimā plānota provokācija – trīs līdz četru Krievijas karavīru nogalināšana, vēsta lenta.ru, atsaucoties uz Ukrainas iekšlietu ministra vietnieka Nikolaja Veļičkoviča paziņojumu.
Saeimas ārkārtas sēde, kurā tiks lemts par Saeimas Ārlietu komisijas un Eiropas lietu komisijas paziņojumu saistībā ar situāciju Ukrainā, notiks ceturtdien, 6.martā, plkst.8.30.
Doņeckas apgabala padome pirmdien atbalstījusi referenduma rīkošanu par reģiona statusu, lai gan nedz nobalsošanas datums, nedz jautājums, uz kuru tajā nāksies atbildēt vēlētājiem, pagaidām nav noteikts.
Ukraina meklē iespējas slēgt robežu ar Krieviju, lai nepieļautu provokatoru un krievu aktīvistu iebraukšanu no Krievijas, pavēstījis Ukrainas vicepremjers Vitālijs Jarema.