ES un ASV ieviestajām sankcijām un to sarakstiem nav jābūt identiskiem, norāda ĀM valsts sekretārs

Eiropas Savienības (ES) un ASV pret Krieviju ieviestajām sankcijām un personu sarakstiem, pret kurām tās vērstas, nav jābūt identiskiem, bet tās ir uz vienādu mērķi orientētas, aģentūrai LETA norādīja Ārlietu ministrijas (ĀM) valsts sekretārs Andrejs Pildegovičs.

Kā sarunā ar aģentūru LETA sacīja Pildegovičs, visiem sarakstiem ir vienots mērķis - panākt Krieviju uzsākt dialogu ar Ukrainu, atteikties no draudiem, spēka demonstrējuma un ultimātiem. Būtībā valstis vēlas panākt, lai Krievija sēžas pie sarunu galda. Vienlaicīgi tā ir atbilde uz notikumu eskalāciju Krimā.

No ES puses sankcijas pret atsevišķām Krievijas amatpersonām ir izprotamas kā aktīvu iesaldēšana un iebraukšanas liegumu. ES un ASV saraksti, kuros iekļautas Krievijas amatpersonas, nav identiski, turklāt arī citas valstis ir pieņēmušas savus sankciju sarakstus, norādīja ĀM valsts sekretārs. Rīt Eiropas Padome lems par ES saraksta paplašināšanu.

Pildegovičs pirms rītdienas diskusijas nevēlējās prognozēt, vai saraksts tiks paplašināts tādā mērā, ka rezultātā būs identisks ASV pieņemtajam sarakstam.

Kā ziņots, ES un ASV pirmdien vērsušas sankcijas pret Krievijas un Krimas amatpersonām, kuras tiek vainotas Ukrainas krīzē.

ES dalībvalstu ārlietu ministri pirmdien vienojās par sankcijām, kuras tiks vērstas pret 21 Krievijas un Krimas amatpersonu, kas tiek vainotas Ukrainas krīzē. Savukārt Savienotās Valstis pirmdien paziņoja, ka vērsīs sankcijas pret septiņām augstām Krievijas valdības amatpersonām un parlamenta deputātiem, reaģējot uz centieniem anektēt Ukrainai piederošo Krimas pussalu.

Šāds lēmums pieņemts pēc svētdien Krimā notikušā referenduma, kurā saskaņā ar oficiālajiem rezultātiem 97% vēlētāju atbalstīja atdalīšanos no Ukrainas un pievienošanos Krievijai.