Trešajām valstīm nav jājaucas debatēs par Ukrainas jauno konstitūciju, trešdien paziņojis Polijas premjerministrs Donalds Tusks, kuram pievienojusies arī Latvijas kolēģe Laimdota Straujuma (V).
Patiesais iemesls Krievijas interesēm Ukrainā varētu būt Ukrainas ievērojamā militārās rūpniecības nozare, uzskata tranzīta eksperts un bijušais Igaunijas ministrs Raivo Vare.
Krievijas okupētajā Krimā tuvākajā laikā var sākties benzīna krīze, jo beidzas rezerves, taču jaunu pievedumu nav, un naftas produktu tirgotāji atzīst, ka nav spējīgi novērst degvielas apgādes sistēmas apstāšanos, vēsta Ukrainas telekanāls TSN.
Lai gan vairākas valsts iestāžu ēkas Doņeckā un Luganskā joprojām atrodas prokrieviski noskaņotu separātistu kontrolē, Ukrainas varasiestādes ir pārliecinātas, ka spēs nomierināt kaislības valsts austrumu un dienvidu reģionos.
Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (RP) šogad ieceļošanas aizlieguma jeb tā dēvētajā melnajā sarakstā drīzumā varētu iekļaut personas, kuras saistītas ar notikumiem Ukrainā, šodien pēc Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas slēgtās sēdes žurnālistiem pastāstīja Kozlovskis.
Varasiestādes pret Ukrainas austrumos administrācijas ēkas sagrābušajiem prokrieviskajiem separātistiem izturēsies kā pret teroristiem, otrdien paziņoja Ukrainas pagaidu prezidents Oleksandrs Turčinovs.
Pagaidām nekas neliecina, ka būtu jādomā par Krievijas militārās iejaukšanās draudiem Ukrainā, turklāt Doņeckas dumpinieki jau ir zaudētāju pozīcijās, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Universitātes (LU) politiskās komunikācijas asociētais profesors Ojārs Skudra.
Harkovā, Ukrainas austrumos, uzsākta terorisma apkarošanas operācija un tās gaitā jau arestēti aptuveni 70 separātisti, kas bija ieņēmuši apgabala valsts administrācijas ēku, otrdien pavēstīja iekšlietu ministrs Arsēns Avakovs.
Ukrainas varasiestādes uzskata, ka valsts iestāžu ēku sagrābšana Doņeckā, Luganskā un Harkovā ir kārtējais solis Maskavas izstrādātajā plānā, kura mērķis ir atrast iemeslu ievest karaspēku Ukrainas dienvidaustrumu reģionos un sagraut Ukrainas valstiskumu.
Latvijas Ārlietu ministrija seko notikumu attīstībai Ukrainas pilsētā Doņeckā, "no kuras ir saņemtas ļoti satraucošas ziņas", šodien pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu apliecināja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (RP). "Baidos, ka šoreiz situācija arī pašā Ukrainā eskalēsies līdz pat atklātai un plašai vardarbībai. Mēs ar bažām sekojam līdzi notikumu attīstībai,'' žurnālistiem sacīja Rinkēvičs.
Aiz Ukrainas austrumos notikušajām administrācijas ēku ieņemšanām stāv Krievija, pirmdien sacīja Ukrainas premjerministrs Arsēnijs Jaceņuks, brīdinot, ka Maskava mēģina saraut Ukrainu gabalos.
70% Latvijas iedzīvotāju neatbalsta Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) ideju par "Pirmā Baltijas kanāla" (PBK) iespējamo slēgšanu. Tikai 7% pilnībā pauž atbalstu tādam risinājumam. To apliecina š.g. marta vidū sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktā aptauja.
Prokrieviskie aktīvisti, kas svētdien Harkovā, Ukrainas austrumos, ieņēma apgabala valsts administrācijas ēku, no nama padzīti, pirmdien paziņoja iekšlietu ministrs Arsēns Avakovs.
Sabiedriskais tiesībsargs Jeļena Bačinska uzskata, ka Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes pieņemtais lēmums Latvijā atslēgt Krievijas telekanālu RTR ir antikonstitucionāls.
Krievijas enerģētikas giganta "Gazprom" vadītājs Aleksejs Millers sestdien paziņojis, ka Ukrainai esot pilnībā jāsedz pēdējo četru gadu laikā piešķirtās gāzes cenu atlaides un jāatmaksā Maskavai 11,4 miljardi ASV dolāru, vēsta aģentūra France Presse.