FM: Nav attaisnojušās bažas par Krievijas un Ukrainas konflikta ietekmi uz Latvijas eksportu
Neraugoties uz bažām par Krievijas-Ukrainas konflikta negatīvo ietekmi uz Latvijas ārējo tirdzniecību, Latvijas eksporta apjoms šā gada martā uzrādījis visai spēcīgu pieaugumu, salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo mēnesi palielinoties par 6,1%, vērtē Finanšu ministrijas (FM) eksperti.
Eksporta apjomi gada griezumā auguši jau otro mēnesi pēc kārtas, pārtraucot pusgadu ilgušo lejupslīdi. Martā sasniegtais pieaugums bijis augstākais kopš pagājušā gada aprīļa.
Tāpat kā iepriekšējos mēnešos galvenā ietekme eksporta pieaugumā bijusi pārtikas un lauksaimniecības preču eksportam, kā arī koka un koka izstrādājumu eksportam, kas arī ir divas lielākās Latvijas eksporta nozares. Pārtikas eksports martā bijis par 11,9% lielāks nekā pirms gada, savukārt koka izstrādājumu eksports gada laikā audzis par 25,2%. Būtiski palielinājies arī būvniecības izstrādājumu un minerālproduktu eksports - attiecīgi par 28,7% un 18,9%.
Lielākais eksporta apjomu samazinājums savukārt visai prognozējami bijis metālu un metālu izstrādājumu eksportā, kur martā fiksēts 25,8% kritums AS "Liepājas metalurgs" darbības pārtraukšanas rezultātā. "Taču labā ziņa ir tā, ka jau nākamajos mēnešos šī negatīvā ietekme kļūs arvien mazāka, un bez šīs grupas eksporta apjomi samazinājušies vēl tikai svārstīgajā satiksmes līdzekļu eksportā un plastmasas izstrādājumu eksportā," norāda FM.
Pagaidām nav attaisnojušās arī bažas par Krievijas un Ukrainas konflikta spēcīgo negatīvo ietekmi uz Latvijas eksportu. Martā Latvijas preču eksports uz Krieviju bijis tikai par 1,8% mazāks nekā attiecīgajā mēnesī pirms gada, bet gada pirmajā ceturksnī kopā tas ir palielinājies par 4,7%. Lielākās problēmas līdz šim skārušas zivju izstrādājumu ražotājus, kuru produkcijas eksports uz Krieviju martā salīdzinājumā ar pagājušā gada martu krities par 20,8%. Savukārt Latvijas eksports uz Ukrainu šā gada martā bijis pat par 22,8% lielāks nekā pirms gada.
Līdzīgi kā iepriekšējos mēnešus martā turpināja samazināties Latvijas preču imports, tomēr šis samazinājums gada griezumā bijis mazāks nekā iepriekš - par 0,5%.
Ārējās tirdzniecības deficīts pēc februārī fiksētā salīdzinoši zemā līmeņa atkal palielinājies līdz 224 miljoniem eiro un ir augstākais kopš pagājušā gada augusta.
Kamēr situācija Latvijas eksportā uz NVS tirgiem nav pasliktinājusies tik jūtami, kā varēja sagaidīt, ekonomiskās situācijas uzlabošanās Eiropas Savienības valstīs dod pamatu cerībām uz Latvijas eksporta tālāku pieaugumu rietumu virzienā, un kopējais eksporta pieaugums šogad varētu būt straujāks nekā 2013.gadā, prognozē FM.
Jaunākie Eiropas Komisijas ekonomikas sentimenta indeksa (ESI) rādītāji liecina, ka uzņēmēju un patērētāju noskaņojums turpina uzlaboties, un indeksa vērtība jau astoņus mēnešus pēc kārtas pārsniedz 100 punktu atzīmi, kas norāda uz ekonomiskās aktivitātes pieaugumu. Arī Latvijā ESI indekss pēc iepriekšējā mēnesī piedzīvotā jūtamā krituma aprīlī atkal ir palielinājies, norādot, ka arī Latvijas iedzīvotāji un uzņēmēji ir koriģējuši savas negatīvās prognozes saistībā ar ģeopolitisko konfliktu.