Ukraina

NATO pieņems deklarāciju, atbalstot spēcīgāku militāro palīdzību Ukrainai, pret kuru šobrīd izvērsta Krievijas agresija, ceturtdien paziņoja Ukrainas prezidents Petro Porošenko.

Krievijas aneksija Krimā un karš Ukrainas dienvidaustrumos ir radījis bēgļu straumes un nebeidzamas ciešanas civiliedzīvotājiem, kas iet bojā un cieš badu, nokļuvuši pa vidu karojošajām pusēm. Labas gribas cilvēki Latvijā jūt līdzi un vēlas palīdzēt.

«Tas nav mūsu karš. Tas ir Putina karš,» kādā intervijā teic Krievijas opozīcijas politiķis Boriss Ņemcovs. Viņš dzīvo Krievijā un – tāpat kā daudzi citi šīs valsts aktīvie cilvēki – kliedz, protestē pret Kremļa slepkavniecisko un nodevīgo politiku, kuras rezultātā Eiropa piedzīvo visīstāko karu. To, ka Krievija iebrukusi Ukrainā, saprot visi, izņemot pašu Putinu un viņa virssulaini Lavrovu, kurš pilnīgā nopietnībā murgo par to, ka nekāda kara nav, bet ir tikai datorspēlītes, kurās virtuāli kareivji mirst virtuālā nāvē. Melu un cinisma sacensības būtu pat aizraujošas, ja vien Kremļa slimnieku agresija neapdraudētu visu pasauli.

It kā nepietiktu ar teroristu darbību Donbasā, Krimas okupāciju un Krievijas karavīru iešanu pāri robežai, 26. oktobrī briest jaunas Augstākās Radas vēlēšanas. Iemesls – tieši ar esošo parlamenta sastāvu Ukraina nonākusi tur, kur nonākusi.

Vienus humānās palīdzības vācējus Latvijā mēģina sašņorēt Drošības policija, otriem ir domstarpības ar politiķiem. Tas tādēļ, ka “palīdzība Ukrainas civiliedzīvotājiem” šobrīd balansē uz ļoti trauslās robežas starp “labo” un “slikto” atbalstīšanu. Sarkanā krusta 150 gadus sludinātais universālais princips, ka jāpalīdz ikvienam, kam sāp, salst vai gribas ēst, šodien daudzus vairs neapmierina – Latvijas palīdzība nedrīkstot nonākt līdz Donbasa krieviem, nemaz nerunājot par ievainotiem vai izsalkušiem “teroristiem”. Tomēr tā jau ir noticis.

Pikets pret Krievijas iebrukumu Ukrainā šovakar pulcēja vairākus simtus cilvēku.

Parīze trešdien paziņojusi, ka šobrīd nav tādu apstākļu, lai Francija piegādātu Krievijai pirmo karakuģi "Mistral".

Ukrainā ASV vadībā septembrī notiks militārie manevri, kuros piedalīsies vairāki simti NATO karavīru, trešdien paziņojusi Polijas Aizsardzības ministrija.

Drošības policija (DP) vakar uz paskaidrojumu sniegšanu uzaicinājusi trīs personas, kuras Imantā organizēja ziedojumu vākšanu "humānās palīdzības sniegšanai Donbasam".

Amerikas Savienotās Valstis pilnībā atbalsta Igauniju drošības jautājumā, trešdien paziņoja ASV prezidents Baraks Obama, apstiprinot, ka Baltijas valstīs un Polijā tiks pastiprināta ASV gaisa spēku un izpletņlēcēju vienību klātbūtne.

Eiropas Savienības, kas sestdien lems par jaunu sankciju piemērošanu Krievijas Federācijai, rīcībā ir instrumenti, kuru izmantošanas gadījumā kaimiņvalsts prezidentam Vladimiram Putinam smaids vairs neraisītos.

Maskavas atbalstīto teroristu bandu vadonis Igors Plotņickis, kas sevi dēvē par pašpasludinātās "Luhanskas tautas republikas" prezidentu, pieļāvis iespēju ierēdņiem no 1.oktobra algas izmaksāt no "Krievijas avotiem", norādīts jaunākajā Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) ziņojumā.

Krievi sākuši apjēgt Krimas aneksijas negatīvās sekas, liecina Levadas centra veiktās aptaujas rezultāti.

Krievijas prezidenta Vladimira Putina telefonsarunā ar bijušo Eiropas Komisijas priekšsēdētāju Žozē Manuelu Barrozu izskanējušie izteikumi, ka "Krievijai būtu nepieciešamas tikai divas nedēļas, lai ieņemtu Kijevu", esot izrauti no konteksta un domāti pavisam citādi, paziņojis Putina palīgs Jurijs Ušakovs, vēsta BBC News.

Pie prokremlisko kaujinieku ielenktās Ilovajskas krituši līdz 100 Ukrainas karavīru, otrdien paziņojis Dņepropetrovskas apgabala valsts administrācijas priekšsēdētāja vietnieks Boriss Filatovs.

Ko redz un ar ko saskaras vidusmēra ukraiņu ierindnieks cīņā ar teroristiem, līdz šim varēja tikai minēt. Tagad ir aculiecinieka uzņemtas fotogrāfijas no kauju zonas.

Internetā publiskotais video, kurā divi Latvijas pilsoņi sauc sevi par teroristiem un separātistiem, kas karo Ukrainā, satricinājis visu Ludzas pilsētu. Ludzānieši labi pazīst minētās personas un ir šokēti par savu līdzpilsoņu izdarībām, vēsta lsm.lv

Ukrainas Aizsardzības ministrs Valērijs Geletejs apgalvo,ka Krievija paziņojusi par gatavību pielietot kodolieročus, vēsta Lenta.ru

Iespējams, starp Ukrainas separātistu rindās karojošajiem cilvēkiem divi ir Latvijas pilsoņi un viens nepilsonis.

Pēdējo divu mēnešu laikā karot uz Ukrainu nosūtīti 15 000 Krievijas karavīru un jau vismaz simts no viņiem karadarbībā zaudējuši dzīvību, pirmdien paziņoja Krievijas cilvēktiesību aizsardzības organizācijas.