Vācijas kancleres Angelas Merkeles un Francijas prezidenta Fransuā Olanda iniciatīva, kuras mērķis ir panākt situācijas noregulējumu Ukrainā, vainagojusies ar zināmiem panākumiem – pēc abu amatpersonu viesošanās Kijevā un Maskavā, kā arī vakardienas telefonsarunām paziņots, ka trešdien Minskā varētu notikt četru valstu (Ukrainas, Krievijas, Vācijas un Francijas) līderu sarunas tā sauktajā Normandijas formātā.
Ārlietu ministram Edgaram Rinkēvičam (V) pagaidām nav plašas informācijas par jauno iniciatīvu Ukrainas krīzes izbeigšanai. Viņš norāda, ka kopējais noskaņojums saistībā ar šo konfliktu patlaban nav labs, tomēr iesāktās sarunas starp Vācijas, Francijas, Krievijas un Ukrainas valstu līderiem vēl turpināsies.
Vācijas kanclere Angela Merkele piektdien aicināja nelolot cerības panākt pamieru Ukrainas austrumos, kad viņa un Francijas prezidents Fransuā Olands vēlāk piektdien tiksies ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu.
Krievija varētu sarīkot hibrīdkaru Baltijas valstīs, lai pārbaudītu NATO savstarpējās aizsardzības vienošanos, Lielbritānijas izdevumā "Daily Telegraph" piektdien norāda bijušais NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens.
Ukrainas armijas spēki un prokremliskie kaujinieki piektdien vienojušies par īslaicīgu pamieru ap Debaļcevi, lai būtu iespējams evakuēt civiliedzīvotājus, ziņu aģentūrai AFP apstiprinājuši abu pušu pārstāvji.
Latvija materiālās vērtībās un pieredzes apmaiņas veidā sniegusi palīdzību Ukrainai aptuveni 656 900 eiro vērtībā, liecina Ārlietu ministrijas un aģentūras LETA apkopotā informācija.
Brisbenas pārrunās Krievijas federācijas prezidents Vladimirs Putins esot piedāvājis Vācijas kanclerei Angelei Merkelei Ukrainas konfliktu risināt pēc "Čečenijas scenārija". Kā raksta Financial Times, V. Putins piedāvājis Kijevai pielietot tieši tādu pašu politiku kā savlaik Krievija pielietoja pret Čečeniju - piesolot autonoma apgabala statusu un investējot milzīgus līdzekļus.
Polija neplāno sūtīt uz Donbasu savu militāro kontingentu, tomēr tā varētu piegādāt Ukrainai ieročus, paziņojis Polijas prezidents Broņislavs Komorovskis.
Doņeckas tautas republikas līderis Aleksandrs Zaharčenko atkal nicinoši izteicies par Ukrainas valdību, nosaucot to par "nožēlojamiem ebreju pārpalikumiem", ziņo news.yahoo.com
Savā Twitter kontā Saeimas deputāts Veiko Spolītis nosaucis krievu žurnālistus par padomju idiotiem, atsaucoties uz novajagazeta.ru rakstu: Krievijas dome piedāvā pieprasīt no Vācijas sāpju naudu par kara postījumiem.
Kārtējā Latvijas iedzīvotāju vāktā palīdzības krava Ukrainas karavīriem uz fronti aizceļojusi janvāra pēdējās dienās – vērtīgākās tajā bija 20 bruņuvestes. Taču ukraiņu atbalstītāju bažas izraisījušas Krimināllikumā iecerētās izmaiņas, kas aizliegs prettiesisku karošanu.
Kamēr Latgales neoficiālā karoga separātiskā piesmiešana atkal radījusi satraukumu par Latgales iedzīvotāju lojalitāti Latvijas valstij, novada pašvaldību vadītāji neizpratnē rausta plecus un apgalvo, ka tādas personas, kas vēlētos, lai Latgale atdalītos no Latvijas vai tiktu pievienota Krievijai, novadā būs grūti atrodamas.
Krimas tatāru nacionālā kustība protestē pret Krievijas varasiestāžu ieceri Jaltā 5.februārī uzstādīt pieminekli Josifam Staļinam, Franklinam Rūzveltam un Vinstonam Čērčilam, pirmdien vēsta tīmekļa medijs "Krim.Reaļii".
Krievija 9.maijā plāno masveidā atbrīvot ieslodzītos, lai viņi varētu papildināt kaujinieku rindas Ukrainas teritorijā, pirmdien paziņoja Ukrainas Drošības dienesta (UDD) priekšsēdētāja padomnieks Markijans Lubkivskis.