Sākoties karam, Ukrainā uzplauka “klientu” bizness, proti starpnieki, kas vervēja ukraiņus darbam Eiropas uzņēmumos. Viņi palīdz noformēt darba dokumentus un pavada līdz darbavietai, bet par saviem pakalpojumiem atņem daļu no algas. Nereti viņi arī patur pie sevis darbinieku pases un dokumentus, lai tie nevarētu pamest darbu, ja viņus neapmierina apstākļi, izpētījis laikraksts “Ukrainskaja Pravda”.
Donbass – šis resursiem bagātais reģions no okupantu karaspēka ir cietis un turpina ciest visvairāk. Vienlaikus Putins Donbasu vēlas sagrābt jau no 2014. gada, un potenciālās miera sarunās šis apgabals, visticamāk, būtu pirmais, ko Krievija pieprasītu atdot. "TV3 Ziņas" bija vienā no Donbasa pilsētām, kur tikās ar cilvēkiem, kas jau reiz ir piedzīvojuši krievu okupāciju. Ko viņi saka par izskanējušajiem lielvaru plāniem, ka viņiem šīs teritorijas būs jāatdod?
Aviobumbu, raķešu un dronu uzlidojuma laikā doties uz iecirkni, saņemt apjomīgu “tapešu rulli” ar partijām un kandidātiem, aizpildīt, rūpīgi ieslidināt urnā un pēc tam cerēt, ka promejot ienaidnieka raķete nesagraus iecirkni un vēlētāju kopā ar visu urnu — apmēram tā izskatītos vēlēšanas Ukrainā, ja tām būtu jānotiek tagad. Taču ienaidnieka raķetes nav vienīgais iemesls, kādēļ Ukrainā nenotiek vēlēšanas.
Akciju cenas Eiropā pirmdien pieauga līdz rekordaugstam līmenim. To radīja aizsardzības un ieroču ražošanas uzņēmumu akciju cenu kāpums, un tā bija reakcija uz Eiropas līderu samitu Parīzē un ASV aicinājumiem palielināt aizsardzības izdevumus, ziņo Polijas ekonomikas ziņu portāls "wnp.pl".
Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma sākuma Ukraina ir veikusi 75 repatriācijas un atguvusi 7017 kritušo aizstāvju mirstīgās atliekas, otrdien pavēstīja Kara gūstekņu jautājumu koordinācijas štāba preses dienests.
Pirmdien Polijas pilsētā Bidgoščā darbu sāka Ukrainas un NATO analīzes, izglītības un apmācības centrs (JATEC), kura uzdevums ir pētīt pilna mēroga Krievijas un Ukrainas kara pieredzi un ieviest attiecīgas izmaiņas NATO stratēģijā.
Polija negrasās izvietot savu militāro kontingentu Ukrainā pēc konflikta beigām, intervijā telekanālam "TVP World" sacīja Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis.
Ukrainas delegācija neplāno tikšanos ar Krievijas pārstāvjiem Minhenes drošības konferencē, ceturtdienas vakarā paziņoja Ukrainas prezidenta padomnieks Dmitro Litvins.
Patlaban nav nekādu indikāciju, ka Krievija tiešām vēlētos mieru, jo tā turpina uzbrukumus Ukrainai, uzsver Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže (JV), vērtējot sekmīgu miera sarunu iespējamību.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņojis ASV prezidentam Donaldam Trampam, ka Ukraina ir saņēmusi līguma projektu par retzemju metāliem un sākusi to analizēt, vēsta Ukrainas mediji.
ASV administrācija neuzskata, ka Ukrainas dalība NATO varētu būt reālistisks miera sarunu rezultāts, trešdien paziņojis Savienoto Valstu aizsardzības ministrs Pīts Hegsets.
2025.gada 4.februārī Ministru kabinets pieņēma lēmumu par finanšu līdzekļu piešķiršanu Ārlietu ministrijai, Finanšu ministrijai un Satiksmes ministrijai 5,7 miljonu eiro apmērā pasākumiem Ukrainas rekonstrukcijai un attīstības sadarbības projektu īstenošanai Ukrainā.
Baltkrievijas nākotni izšķirs Ukrainas kara iznākums, proti, vai Krievija uzvarēs vai zaudēs, tādu viedokli aģentūrai LETA pauda Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) pētniece Beāte Livdanska.
Ukrainas mājdzīvnieku pārtikas ražotājs "Kormotech" paplašinās ražošanu Ķēdaiņu brīvajā ekonomiskajā zonā Lietuvā un februārī sāks būvēt jaunu 60 miljonu eiro vērtu ražotni, kurā plānots radīt ap 200 jaunu darba vietu.
Ukrainas valdība otrdien apstiprināja, ka aizsardzības ministra vietnieks Dmitro Klimenkovs ir atcelts no amata pēc apsūdzībām nepietiekamā ieroču iepirkšanā.
Francijas prezidents atkal ierunājies par Eiropas miera uzturētājiem Ukrainā, kamēr Vācija no tādas rīcības atkal atrunājas. Baltijas valstis šajā tēmā pagaidām neiesaistās, jo mūsu spēki ir par maziem, lai vieni paši ietu palīgā Ukrainai — tomēr diskusijas kļūst arvien biežākas un nervozākas.
Ukrainas medijos jaušamas bažas, ka Donalda Trampa centieni izbeigt karu Ukrainā nebūs pārdomāti. Piemēram, piespiežot Ukrainu atdot tos 20% savas teritorijas Krievijai, ko pašlaik okupējis Krievijas karaspēks, vēsta "360TV Ziņas".
Ukrainas valdība piedāvā stipendijas Latvijas studentiem studijām Ukrainas augstskolās, taču Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA) iesaka rūpīgi izvērtēt došanos šādās studijās, ņemot vērā drošības apsvērumus.