svētku galds

Svētku laikā, protams, svarīgākā ir kopā būšana, bet nozīmīga kopā būšanas sastāvdaļa ir svētku galds ar iecienītiem ēdieniem un jaunām, pārsteidzošām garšām. Zīmola "Ķekava" veiktā aptauja* liecina, ka 60% iedzīvotāju svētku maltītes pagatavošanai plāno atvēlēt ne vairāk kā trīs stundas. Kā pagatavot īpašu maltīti, veltot mazāk laika gatavošanai un vairāk – svinību viesiem? Lai atvieglotu gatavošanos svētkiem, “Ķekava” ar blogeri Karlīnu Latsoni piedāvā trīs vienkāršas un garšīgas receptes, kurās izmantoti gatavie cāļa gaļas marinējumi.

Tradīcija Ziemassvētku vakarā celt galdā 12 dažādus ēdienus piedod svētku mielastam sevišķu pārpilnības un svinīguma noskaņu, tomēr nesen veiktā aptaujā katrs trešais Latvijas iedzīvotājs atzīst, ka svētku laikā labprāt samazinātu atkritumu daudzumu. IKEA Ēdināšanas nodaļas vadītājs Latvijā Oļegs Soročins dalās praktiskos ieteikumos, kā sarīkot mielastu, lai neciestu maciņš un lai nebūtu velti jāizmet atkritumos laba pārtika.

Ziemassvētki un gadumija ir laiks, kad galdā tiek celti bagātīgi ēdieni un našķi, kas bieži vien rada pārslodzi mūsu gremošanas sistēmai. Tas var radīt sliktu pašsajūtu un pat izbojāt svētku noskaņu. Pārēšanās un treknas maltītes var izraisīt virkni simptomu, kas nereti saglabājas arī pēc svētkiem. Taču, kā norāda “Euroaptieka” farmaceite un uztura speciāliste Jeļizaveta Krasiļnikova, ir vairāki vienkārši un efektīvi risinājumi, kas palīdzēs ne tikai sagatavoties svētku mielastiem, bet arī atgūt labsajūtu un enerģiju pēc tiem.

Gatavojoties Ziemassvētku svinēšanai, 36% Latvijas iedzīvotāju svētku mielasta izdevumiem plāno atvēlēt 51 - 100 eiro, bet Igaunijā un Lietuvā svētku galdam plāno tērēt vairāk, liecina bankas Citadele veiktā iedzīvotāju aptauja.

Teju puse (46 %) Latvijas ģimeņu ievēro kopā sanākšanas tradīcijas, tiekoties pie svētku galda gan dzimšanas dienās, gan ikgadējos svētkos – Ziemassvētkos, Lieldienās, Valsts svētkos utt., liecina “Latvijas Maiznieks” aptauja, kas organizēta sadarbībā ar pētījumu centru “Norstat”. Savukārt katra trešā ģimene (36 %) kopīgi satiekas vairākas reizes gadā, bet 8 % ģimeņu – vismaz reizi gadā.