4.dec 2019
Cik būtiski un cilvēku tiesības ierobežojoši ir nosacījumi, ka reliģiskas draudzes locekļiem nav ļauts apmeklēt ārstu, lietot internetu, skatīties televizoru, viņi nedrīkst fotografēties, zīmēt portretus un dzīvas būtnes, iezīmēt acis savos zīmējumos, viņiem ir jāprecas ar draudzes vecajo izvēlētiem tuviem radiniekiem? Cik atbilstoša cilvēktiesībām ir piespiedu vai brīvprātīga atteikšanās no īpašuma un cilvēku atstāšana bez naudas? Cik šaura ir līnija starp reliģijas jeb ticības brīvību un katrā reliģiskajā organizācijā pastāvošajām normām, kā tiek īstenota šī ticības brīvība, un krimināli sodāmu rīcību? Un kāpēc no draudzes izrāvušies cilvēki agrāk nestāstīja par nejēdzībām, kurās paši bija cietuši?