Svešvalodas

Krievijas Valsts dome pirmajā lasījumā pieņēmusi likumprojektu, kas paredz aizliegt svešvalodu vārdu lietošanu publiskajā telpā, cita starpā arī izkārtnēs, informācijas zīmēs, veikalu skatlogos, reklāmās un medijos.

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā nav vienprātības par atteikšanos no krievu valodas kā otrās svešvalodas vidusskolas posmā.

No 2026./2027. mācību gada pamatizglītībā pakāpeniski atteiksies no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves, otrdien nolēmusi valdība.

Opozīcijā esošie Nacionālās apvienības (NA) deputāti rosina izglītības iestādēm piešķirt tiesības slēgt savstarpējus līgumus par otrās svešvalodas, kas ir Eiropas Savienības (ES) vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstu oficiālā valoda, mācību priekšmeta vai tā daļas ieviešanu.

Šodien sākas un līdz 18.martam turpināsies 12.klases skolēnu centralizētie eksāmeni svešvalodās.

Jebkuras jaunas zināšanas paplašina mūsu redzesloku, un svešvalodas apguve ir viena no tām.

Jaunas svešvalodas apguve prasa apņēmību, taču šim procesam nav jābūt garlaicīgam! Ja vārdiņu “iekalšana” bērniem šķiet apnicīga un trūkst iedvesmas, lielisks veids, kā ieviest pārmaiņas svešvalodas apguves procesā, ir spēļu spēlēšana. Pie tam šī metode piemērota gan bērniem, gan pieaugušajiem. Liekot lietā nedaudz izdomas, tam piemērota teju jebkura galda vai prāta spēle. Valodu speciālisti iesaka četras spēles ģimenei un vecākiem ar bērniem, kas palīdzēs apgūt jaunus vārdiņus, kā arī nostiprināt sarunvalodas prasmes izvēlētajā svešvalodā.

Jebkuras valodas apguve prasa gan apņemšanos un pašdisciplīnu, gan laika resursus. Lai gan tāda metode, kas no tā atbrīvo pilnībā, vēl nav izgudrota, ir vairāki efektīvi paņēmieni, kas valodas apguvi un vārdu krājuma paplašināšanu krietni atvieglo.

Angļu un krievu valodu prot aptuveni puse Latvijas iedzīvotāju, bet vēl nepilna ceturtdaļa māk vāciski, tālu aiz sevis atstājot pārējās svešvalodas. Arī kursu izvēlē cilvēki ir visai tradicionāli, un par savu naudu vien retais grib apgūt, piemēram, arābu valodu. Vien augstskolu studenti kā papildu kursu izvēlas kādu eksotiskāku mēli.

Absolūtais vairākums (95%) Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, neskaitot savu dzimto valodu, pārvalda vēl vismaz vienu valodu, lai tajā varētu sarunāties. Vairāk nekā puse (54%) Latvijas iedzīvotāju zina vismaz 2 svešvalodas, savukārt 13% iedzīvotāju zina vismaz 3 svešvalodas. Un tikai 5% Latvijas iedzīvotāju norādījuši, ka nezina nevienu svešvalodu.

Latvijas iedzīvotāji vislabprātāk vēlas apgūt trīs svešvalodas - angļu, vācu un spāņu. Nākamās populārākās valodas ir norvēģu un zviedru valodas, liecina starptautiskā mācību centra New Horizons veiktās aptaujas rezultāti.

Valodu centrs Berlitz atzīst, ka Latvija pašlaik ir vienīgā no Baltijas valstīm, kurā pirmā svešvaloda kā obligāts mācību priekšmets tiek mācīts tikai no 3.klases. Mūsu kaimiņvalstīs – Igaunijā un Lietuvā pirmo svešvalodu skolās apgūst agrāk - sākot jau no 2.klases.

Eiropas Savienībā (ES) divas vai vairākas svešvalodas zina tikai 28,1% pieaugušo iedzīvotāju, bet visaugstākais vairāku svešvalodu zinātāju īpatsvars ir Slovēnijā, Slovākijā, Somijā, kā arī Baltijas valstīs, liecina jaunākie ES statistikas biroja "Eurostat" dati.