Baltijas valstīs viens no augstākajiem svešvalodu zināšanu līmeņiem ES

Eiropas Savienībā (ES) divas vai vairākas svešvalodas zina tikai 28,1% pieaugušo iedzīvotāju, bet visaugstākais vairāku svešvalodu zinātāju īpatsvars ir Slovēnijā, Slovākijā, Somijā, kā arī Baltijas valstīs, liecina jaunākie ES statistikas biroja "Eurostat" dati.

Slovēnijā divas vai vairāk svešvalodas prot 71,8% iedzīvotāju, bet Slovākijā un Somijā - attiecīgi 68% un 67,9% iedzīvotāju. Nākamie augstākie rādītāji ir Lietuvā, Igaunijā un Latvijā - attiecīgi 66,1%, 55,9% un 54,9%.

Lietuvā, Zviedrijā un Latvijā arī ir vismazākais to iedzīvotāju īpatsvars, kuri neprot nevienu svešvalodu, - attiecīgi 2,5%, 5% un 5,1%. Tikmēr Ungārijā, pēc "Eurostat" datiem, šādu cilvēku ir 74,8%, Portugālē - 51,3% un Spānijā - 46,6%. Vidēji ES nevienu svešvalodu nezina 36,2% iedzīvotāju.

Visizplatītākā svešvaloda ES ir angļu valoda, kura par labāk zināmo valodu atzīta četrpadsmit no pavisam 21 valsts, par kurām bija pieejami dati. Savukārt Baltijas valstīs, Bulgārijā un Polijā vairāk iedzīvotāju zina krievu valodu.

"Eurostat" apkopotie dati balstās uz iedzīvotāju pašu vērtējumu par valodu zināšanām. Pētījumā ietverti iedzīvotāji vecumā no 25 līdz 64 gadiem, un tas veikts 2007.gadā. "Eurostat" dati publiskoti, gaidot Eiropas Valodu dienu, kas katru gadu tiek atzīmēta 26.septembrī.

Latvijā

Latviešu nacionālo partizānu sīkstās un ilgās cīņas ar padomju okupantiem kopumā zināmas arī tiem, kuri par tām nav daudz interesējušies. Taču nupat kā bija atzīmējama 80. gadadiena vācu okupācijas zonā notikušai kaujai, kas “plašākā un ilgstošākā visā Latvijas nacionālās pretestības kustības vēsturē”.

Svarīgākais