Absolūtais vairākums (95%) Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, neskaitot savu dzimto valodu, pārvalda vēl vismaz vienu valodu, lai tajā varētu sarunāties. Vairāk nekā puse (54%) Latvijas iedzīvotāju zina vismaz 2 svešvalodas, savukārt 13% iedzīvotāju zina vismaz 3 svešvalodas. Un tikai 5% Latvijas iedzīvotāju norādījuši, ka nezina nevienu svešvalodu.
TNS sabiedrības uzvedības pētījumu eksperte Dace Goško atzīmē, ka Latvijas iedzīvotāji svešvalodas zina būtiski vairāk nekā vidēji Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi. Attiecīgi - vismaz vienu svešvalodu zina 54% eiropiešu, vismaz divas svešvalodas - 25% eiropiešu, vismaz 3 svešvalodas - 10% eiropiešu, savukārt nevienu svešvalodu nezina 46% Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi.
Lielākā daļa (65%) Latvijas iedzīvotāju svešvalodu zināšanas izmanto, skatoties filmas vai televīzijas pārraides, klausoties radio. Tāpat salīdzinoši biežāk Latvijas iedzīvotāji izmanto savas svešvalodu zināšanas saskarsmē ar draugiem (54%), pielieto darbā - tiešās sarunās un telefonsarunās (42%), kā arī svešvalodu zināšanas noder, izmantojot internetu (38%) un lasot grāmatas, laikrakstus vai žurnālus (27%). Savukārt 15% Latvijas iedzīvotāju savas svešvalodu prasmes izmanto, pavadot atvaļinājumu ārvalstīs.
Desmitā daļa (10%) iedzīvotāju savas svešvalodu prasmes pielieto citā veidā. Savukārt 4% iedzīvotāju norādījuši, ka nav nepieciešamības pielietot svešvalodu zināšanas.
Dace Goško komentē, ka Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņu vidū, svešvalodu prasmes visbiežāk tiek pielietotas, pavadot atvaļinājumu ārzemēs - attiecīgi puse 50% eiropiešu svešvalodas izmanto, atrodoties atvaļinājumā ārzemēs. Tāpat salīdzinoši biežāk eiropieši svešvalodu zināšanas izmanto skatoties filmas vai televīzijas pārraides, klausoties radio (37%), izmanto internetā (36%), kā arī saskarsmē ar draugiem (35%).
Domājot par jaunu svešvalodu apgūšanu vai esošo valodas prasmju pilnveidošanu, Latvijas iedzīvotāji kā galvenos iemeslus, kas viņus pamudinātu apgūt svešvalodas, visbiežāk norāda bezmaksas apmācības (42%). Tāpat iedzīvotāji biežāk norādījuši, ka svešvalodas apgūtu vai pilnveidotu, ja tas veicinātu paaugstināšanu amatā un labākas karjeras iespējas (25%), kā arī ja pēc tam būtu iespējas strādāt ārzemēs (22%).
Tāpat liela daļa Latvijas iedzīvotāju būtu gatavi apgūt jaunas svešvalodas vai pilnveidot svešvalodu prasmes, ja viņiem par to maksātu (19%), ja būtu iespēja mācīties valodu valstīs, kur tā ir pamatvaloda (17%), kā arī, ja pēc valodas apguves būtu iespējas ceļot uz ārzemēm (17%).
Samērā neliela daļa iedzīvotāju būtu gatavi mācīties svešvalodas, ja darba devējs ļautu svešvalodu apgūt darba laikā (14%), ja apmācības būtu pieejamas internetā (12%), ja būtu iespējams atrast kursus, kas atbilstu darba režīmam, grafikam (11%), kā arī, ja labi svešvalodu kursi būtu pieejami televīzijā vai radio (8%). 9% iedzīvotāju ir norādījuši citus iemeslus, kuri viņus pamudinātu apgūt vai pilnveidot svešvalodas.
Un tikai desmitā daļa (10%) Latvijas iedzīvotāju norādījuši, ka nevēlas mācīties vai uzlabot nevienu svešvalodu.
Analizējot Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņu kopējo viedokli, kā visbiežākie iemesli svešvalodu apguvei vai pilnveidošanai tiek minēti - ja mācības būtu bezmaksas (29%), ja par mācībām būtu samaksa (19%), ja tas veicinātu paaugstināšanu amatā, labākas karjeras iespējas (18%), kā arī, ja būtu iespēja mācīties valstīs, kurā tā ir pamatvaloda (18%) un citus. Savukārt 16% eiropiešu minējuši, ka nevēlas mācīties vai pilnveidot nevienu svešvalodu.