Satrauktas par Krievijas milzīgajiem militārajiem izdevumiem kopš tās iebrukuma Ukrainā 2022. gadā, trīs Baltijas valstis izstrādā ārkārtas rīcības plānus, lai risinātu iespēju, ka simtiem tūkstošu cilvēku bēg no Krievijas karaspēka izvietošanas vai uzbrukuma, vēsta aģentūra “Reuters”.
“Pašreizējā situācijā Latvijai briesmas nedraud. Bet provokācijas, ja mēs skatāmies uz dronu ielidošanu Polijā un Rumānijā, turpināsies,” intervijā Latvijas Radio raidījumam “Krustpunktā” sacīja juriste, pasniedzēja, bijusī Satversmes tiesas tiesnese un politiķe, Augstākās padomes un vairāku Saeimu deputāte Ilma Čepāne.
Polija aktīvi gatavojas iespējamai Krievijas agresijai pēc Krievijas bezpilota lidaparātu iebrukuma Polijas teritorijā un uz Krievijas un Baltkrievijas militāro mācību "Rietumi - 2025" fona Varšava pārvieto 40 tūkstošus karavīru uz robežas ar Krieviju un Baltkrieviju, ziņo “dialog.ua”.
Atbildot uz apgalvojumiem, ka Krievija, uzbrūkot Suvalku koridoram, centīsies Baltijas valstis nogriezt no Polijas, bijušais Latvijas Nacionālo bruņoto spēku komandieris, ģenerālis Raimonds Graube TV24 sacīja, ka nav pārliecināts, ka tas tā varētu notikt.
Mācību “Zapad-2025” laikā, kuras Krievija un Baltkrievija plānojusi veikt septembrī, krievi pilnveidos savu pieeju Latvijas, Igaunijas un Lietuvas teritorijai, lai piespiestu ES un NATO atkāpties no Ukrainas, tā ēterā raidījumā “Kiev24” paziņoja militārais eksperts, Ukrainas bruņoto spēku pulkvedis Jurijs Mikuljaks, raksta “unian.net”.
Polijas un Lietuvas pierobežas teritoriju iedzīvotāji esot sākuši pamest reģionu pēc Vācijas kanclera Frīdriha Merca paziņojuma par diapazona ierobežojumu atcelšanu ieroču izmantošanai Ukrainai – ziņo vācu laikraksts "Bild". Turpretim Lietuvas interneta medijs "respublika.lt" noliedz vāciešu izplatīto informāciju un uzsver, ka reģionā nekas tamlīdzīgs nenotiek.
Pašpasludinātais Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko apspriedis iespējamo uzbrukumu Suvalku koridoram - Lietuvas un Polijas teritorijai, kas atrodas starp Baltkrieviju un Krievijas Federācijas Kaļiņingradas apgabalu, vēsta pravda.com.ua.
Suvalku koridora aizsardzības plāns tika izstrādāts jau 2022.gadā, un Polijas karaspēks aizstāvēs arī teritoriju Lietuvā, tāpēc tam nav juridisku ierobežojumu, paziņoja Lietuvas prezidenta Gitana Nausēdas padomnieks Ķēstutis Budris.
Maskava un Minska atklājušas, ka uzskata, ka Baltkrievijā izvietotie "Vāgnera" karavīri var mēģināt iebrukt Eiropas Savienības teritorijā, izmantojot Suvalku koridoru. Neskatoties uz zemo varbūtību, ka šāda iniciatīva izdosies, Polija un Lietuva šos potenciālos draudus uztver ārkārtīgi nopietni, vēsta “The Insider”.