Maskava un Minska atklājušas, ka uzskata, ka Baltkrievijā izvietotie "Vāgnera" karavīri var mēģināt iebrukt Eiropas Savienības teritorijā, izmantojot Suvalku koridoru. Neskatoties uz zemo varbūtību, ka šāda iniciatīva izdosies, Polija un Lietuva šos potenciālos draudus uztver ārkārtīgi nopietni, vēsta “The Insider”.
Pēc Polijas premjerministra Mateuša Moravecka teiktā, reģionā ir aptuveni 100 “Vāgnera” biedru. Viņš lēš, ka “Vāgneram” Baltkrievijā kopumā ir vairāk nekā 4000 algotņu. Šobrīd Lietuva plāno slēgt divus robežšķērsošanas punktus ar Baltkrieviju. Turklāt Viļņa un Varšava apsver stratēģijas, lai aizsargātu Suvalku koridoru - vitāli svarīgu krustojumu, kas iet gar Polijas un Lietuvas robežu un darbojas kā buferzona starp Baltkrieviju un Kaļiņingradas apgabalu.
Šī Eiropas Savienības valstu pastiprinātā modrība ir atbilde uz vairākiem Maskavas un Minskas paziņojumiem, kā arī pašas “Vāgnera” grupas izteikumiem.
Uzreiz pēc “Vāgnera” operatīvo darbinieku ierašanās Baltkrievijā, Dmitrijs Utkins (“Vāgnera” komandieris) sacīja: “Tās nav beigas; tas ir tikai sākums pasaulē lielākajam uzdevumam, kas drīzumā tiks izpildīts.”
Vēlāk Krievijas Valsts domes Aizsardzības komitejas vadītājs Andrejs Kartapolovs paziņoja, ka Krievija augstu vērtē Suvalku koridoru un Kremlis ir gatavs dot pirmo triecienu, kas varētu ļaut neaizsargāto koridoru ieņemt dažu stundu laikā. Aleksandrs Lukašenko arī deva mājienu, ka Baltkrievijā bāzētie "Wagner" darbinieki vēlas "doties uz Varšavu”.
Taču viņš no šādiem komentāriem ātri distancējās, paziņojot, ka joko un Suvalku koridors "vēl tūkstoš gadus nebūs vajadzīgs".
Tikai daži cilvēki tic liela mēroga uzbrukuma scenārijam, jo īpaši tāpēc, ka ar dažiem tūkstošiem algotņu, kas pašlaik atrodas Baltkrievijā, nepietiek. Neskatoties uz to, tiek veikti nopietni priekšdarbi, lai cīnītos pret provokācijām.
Polijas premjerministrs Mateušs Moraveckis deva mājienu, ka “Vāgnera” algotņi varētu palīdzēt migrantiem šķērsot Polijas robežu un pat mēģināt to šķērsot paši, maskējoties par migrantiem. Moraveckis arī pieļāva, ka “Vāgnera” grupas dalībnieki varētu būt ģērbti Baltkrievijas robežsargu formās.
Mediji gan nereti izsaka versiju, ka politiķi apzināti iedveš iedzīvotājos bailes - Polijā oktobrī paredzētas parlamenta vēlēšanas, un pie varas esošie aktīvi izmanto ārējā ienaidnieka tēlu. Tomēr tieši pirms iebrukuma Ukrainā arī bija arī plaši izplatīts uzskats, ka baumas par Krievijas uzbrukumu ir tikai sabiedrisko attiecību stratēģija, ko Ukrainas politiķi izmantoja savas popularitātes vairošanai.
Politologs Bielinis no Lietuvas uzskata, ka vēl ir pāragri spriest par šo provokāciju iespējamām sekām.
“Jā, protams, mēs jau pamanījām, ka divi Baltkrievijas helikopteri nelegāli šķērsoja Polijas robežu, taču tā ir tradicionāla Krievijas taktika - provocēt, neejot pārāk tālu. Lai apspriestu nopietnas provokācijas iespējamību, mums ir jāizvērtē Krievijai un Baltkrievijai pieejamie resursi. “Vāgnera” grupa, lai arī to skaits ir desmitiem tūkstošu, ir izkaisīta, un tai trūkst smago ieroču. Šobrīd situāciju vislabāk uztvert kā Baltkrievijas un Krievijas centienus noturēt Rietumvalstis savās rokās. Baltkrievijai Vāgnera algotņi var izrādīties spēks, kas var mēģināt iekļūt Polijā. Tomēr viņu spēja radīt reālus militārus draudus ir zema. Drīzāk tas var atgādināt provokācijas ar migrantiem, kuri masveidā mēģināja šķērsot Polijas, Lietuvas un Latvijas robežas.”
Roberts Pšcels, bijušais poļu diplomāts un NATO Informācijas biroja direktors Krievijā, atbildēja līdzīgi:
"Tas vairāk ir psiholoģisks, nevis politisks jautājums. Uzskatu, ka dažu stulbu deputātu izteikumiem neviens vairs nepievērš uzmanību, kad dzirdam pilnīgas muļķības pat no augšas - no Putina. Viņš demonstrē pilnīgu reālās pasaules izpratnes trūkumu. Kā ar to, ko Medvedevs raksta un saka? Ir daži scenāriji, kuros Putina un Lukašenko režīmiem nav nekādu ierobežojumu. Protams, ir jautājums par kodolieročiem. Tomēr es nedomāju, ka būtu prātīgi Putina un Lukašenko režīmus uzskatīt par pašnāvnieciskiem. Šie indivīdi ir gļēvi, un no viņiem var sagaidīt visādas darbības. Bet pat viņi saprot, ka atklāta konfrontācija ar NATO viņiem beigtos traģiski.”
Neskatoties uz to, Pšcels atzīmē, ka NATO un ES valstu aizsardzības pasākumi vēl ir jāsagatavo.
Gan Lietuva, gan Latvija Suvalku koridorā mobilizē savus pieejamos spēkus, pienācīgi sagatavojoties dažādām iespējamām provokācijām, sacīja Bielinis. Taču viņš piekrīt, ka šīs valstis savos aizsardzības centienos nebūs izolētas.
“Tiks mobilizēts NATO dalībvalstu kolektīvais spēks. Baltijas valstu tautas netiks atstātas vienas, tā ir sen iedibināta un plaši pieņemta izpratne. Šī izpratne ietver arī Putinu un Lukašenko. Šobrīd šķiet, ka tas ir vārdu karš. Būtisku militāru darbību veikšana, īpaši gar Krievijas un Baltkrievijas alianses rietumu robežām, radītu ievērojamus riskus. Īpaši ņemot vērā Krievijas zūdošos panākumus Ukrainas frontē,” sacīja politologs.
Atbildība par aizsardzību gulstas ne tikai uz Poliju - tas paliek NATO kopīgs pienākums, uzsver eksperts.
