Ilma Čepāne par pašreizējo situāciju Latvijā: Vispār ir ļoti neomulīga situācija

“Pašreizējā situācijā Latvijai briesmas nedraud. Bet provokācijas, ja mēs skatāmies uz dronu ielidošanu Polijā un Rumānijā, turpināsies,” intervijā Latvijas Radio raidījumam “Krustpunktā” sacīja juriste, pasniedzēja, bijusī Satversmes tiesas tiesnese un politiķe, Augstākās padomes un vairāku Saeimu deputāte Ilma Čepāne.

I. Čepāne atzina, ka ir konsultējusies ar cilvēkiem, kuri seko līdzi politologu atziņām. Arī bijušajiem Augstākās padomes deputātiem ir izveidojies savs klubiņš, kur tiek apspriesti jautājumi un tiek sekots līdzi komentētājiem angļu un krievu valodā.

Viņa sacīja, ka pašreizējā situācijā Latvijai briesmas nedraud. Bet provokācijas, ja mēs skatāmies uz dronu ielidošanu Polijā un Rumānijā, tās, pēc I. Čepānes domām, turpināsies.

“Vispār ir ļoti neomulīga situācija, kad atver kādus interneta portālus un tur viens no Vācijas saka, ka Baltijai tūlīt uzbruks. Un kāds, kurš pats ir politiķis no Baltijas, ka tur uzbruks kādi bijušie entie. Un tur ir Suvalku koridors, kur ir izstrādāta stratēģija, lai Baltijai uzbruktu. Tādā gadījumā jau ir ļoti grūti dzīvot, bet tajā pašā laikā arī mums valdība saprotamā veidā nestāsta, un cilvēki jau arī netic visai tai lietai,” sacīja I. Čepāne.

Uz jautājumu, ko darīt ar tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri demonstratīvi nerunā latviski, I. Čepāne atbildēja, ka 4. maija klubs ir panācis grozījumus Saeimas Kārtības rullī, ka pirms vai pēc Latviešu valodas dienas, kas būs oktobrī, sanāks Saeimas sēde, kurā analizēs ar latviešu valodu saistītos jautājumus.

Jo citādi ir tā, ka tiek apspriestas ārlietas un ekonomiskās problēmas, bet latviešu valodai netiek veltīta pietiekama uzmanība. Bijusī politiķe ir neizpratnē: ja jau tik daudz naudas, miljoni, deviņdesmitajos gados un tagad no Integrācijas fonda, ir iztērēti latviešu valodas mācīšanai, kur tas viss ir palicis.

Acīmredzot varbūt daļa ir iemācījušies, bet daļa no šiem cilvēkiem vienkārši demonstratīvi nerunā, un viņus ar varu nevar piespiest. Viņasprāt, tagad skolās, pārejot uz izglītību valsts valodā, mazākajās klasītēs var būt bērni, kuri nesaprot, ko viņiem saka. Tā varētu būt problēma. Ir arī otra galējība - tagad jaunieši sarunājas angļu valodā, tas ir jaunais stils, sprieda I. Čepāne.