Studenti

Latvijas Universitātes (LU) dienesta viesnīcā Burtnieku ielā 1 dušas telpā kāds tumšas ādas krāsas vīrietis slepus filmējis kailas studentes, portālam "Delfi.lv" pastāstīja cietušās.

Valdība ir devusi zaļo gaismu studējošo un absolventu reģistra ieviešanai. Pirmoreiz augstskolas datus sniegs līdz 2017. gada 31. decembrim.

Latvijas Universitātes (LU) un citu augstskolu studenti līdz 6. oktobrim var pieteikties LU fonda mecenātu stipendijām 2017./2018. akadēmiskajam gadam, aizpildot tiešsaistes pieteikuma anketu un pievienojot nepieciešamos dokumentus LU fonda mājaslapā www.fonds.lv.

Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas (RPIVA) psiholoģijas programmas maģistra programmas studenti vēstulē izglītības un zinātnes ministram Kārlim Šadurskim pauduši neapmierinātību par budžeta studiju vietu trūkumu, atgādinot viņam, ka pirms augstskolas pievienošanas Latvijas Universitātei (LU) solīts, ka tās saglabās. Izrādās, ka šāda situācija varēja rasties, jo LU budžeta vietas tiek dalītas pēc citiem principiem nekā RPIVA.

Valdība iepriekšējā nedēļā atbalstīja studējošo un absolventu reģistra ieviešanu, nosakot, ka pirmoreiz augstskolas datus sniegs līdz šā gada beigām, bet publiski pieejama šī informācija būs no 2019. gada. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) uzskata, ka tas ļaus uzzināt par absolventu darba gaitām un viņu vidējo algu.

Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas (RPIVA) Psiholoģijas maģistra studiju programmas studenti ir vērsušies pie izglītības ministra Kārļa Šadurska (V) ar lūgumu skaidrot iespējamu budžeta vietu trūkumu vienai no maģistra studiju programmām, informēja akadēmijas studējošie.

Šodien vairumā augstskolu sākas jaunais mācību gads.

Daudzi skolēni un studenti Zinību dienu sagaida ar dziļu nopūtu. Bezrūpīgā vasara beigusies, atkal jāieslīgst grāmatu un rakstudarbu labirintos. Taču iespējams, kādu no jauniešiem varētu iedvesmot Jāņa Palkavnieka piemērs, apliecinot, ka pilnveidošanās un izglītošanās process ir interesants visa mūža garumā.

Studentu dzīve nereti apvīta ar dažādiem pilsētas mītiem, piemēram, par ceptiem kartupeļiem kā studentu nacionālo ēdienu, dzīvi dienesta viesnīcā vai vecos īres dzīvokļos un citiem. Tomēr Swedbank veiktā studentu aptauja * rāda, ka dažkārt mīti nemaz neatpaliek no realitātes, jo šobrīd gandrīz piektdaļai (19%) studentu ik mēnesi nākas iztikt ar summu, kas nepārsniedz 100 eiro, bet lielākajai daļai – līdz 200 eiro.

Latvijas augstskolās turpinās studentu uzņemšana brīvajās budžeta un maksas vietās. Latvijas Universitātē tiek piedāvātas vēl kopumā ap 200 budžeta vietu, bet Liepājas universitātē – 70. Lielākie tukšumi, jau tradicionāli, ir dabaszinātņu programmās, it īpaši – fizmatos. Mācību iestādes gan cer līdz septembrim krietni aizpildīt robus, bet, ja neizdosies, brīvās vietas izmantot citās programmās.

2016./2017. akadēmiskajā gadā augstskolās un koledžās studēja 82 914 studenti, liecina Izglītības un zinātnes ministrijas pārskats par augstāko izglītību. Statistika parāda jau visiem zināmo faktu – studējošo nekļūst vairāk, tomēr augstskolu un koledžu skaits kopš 2008. gada palicis gandrīz nemainīgs. Vietējo studentu skaita sarukumu nedaudz kompensē ārvalstnieki – viņu skaitam gan ir tendence pieaugt.

Šodien pēcpusdienā studētgribētāji uzzinās uzņemšanas pirmās kārtas rezultātus augstskolās.

Pirmajā dienā pieteikumus studijām 12 augstskolās apstiprinājuši 1597 reflektanti, savukārt studijām Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) divās dienās pieteicās 1175 studētgribētāji.

No šodienas līdz 11.jūlijam notiks studētgribētāju pieteikšanās studijām 12 Latvijas augstskolās, liecina informācija portālā "Latvija.lv".

No šodienas vienotajā valsts un pašvaldību portālā "www.Latvija.lv" sākas elektroniskā pieteikšanās studijām augstskolās.

Ņemot vērā studentu un kvalificēto pasniedzēju skaitu, Latvijā pietiktu ar trim līdz astoņām universitātēm, šādu viedokli telekanālā LNT pauda Latvijas Universitātes (LU) rektors Indriķis Muižnieks un Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) rektors Leonīds Ribickis.

Lai arī vairāk nekā puse (54%) jauniešu vecumā no 15 līdz 19 gadiem plāno turpināt mācības pēc vidusskolas absolvēšanas, tomēr trešdaļa (33%) vēl šaubās, liecina Swedbank Finanšu institūta dati.

Šobrīd zināšanas, kas gūtas ārpus formālās izglītības (kursi, sertifikāti, darba pieredze), augstskolas neņem vērā. Turpmāk studētgribētājam plānots to visu ieskaitīt kredītpunktos, tiesa, var nākties kārtot pārbaudījumus, lai pierādītu, ka konkrētā joma tiešām ir apgūta. Arī Saeimas atbildīgā komisija akceptēja šādu Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) priekšlikumu, ietverot to Augstskolas likumā.

Valsts finansētās studiju vietas pēc kvalitātes, nevis «vēsturiskā principa», augstskolām piešķirs ne agrāk kā pēc diviem trim gadiem. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sākotnēji plānoja pilotprojektu īstenot jau šogad, sadalot 10% budžeta vietu sociālo zinību programmās valsts pakļautības augstskolās «pēc kvalitātes», taču saņēma nozares iebildumus, ka pašlaik vēl nav pieejama vajadzīgā statistika un kritēriji. Savukārt studenti, ņemot vērā arvien sarūkošo vidusskolu absolventu skaitu, mudina jau tuvākajā laikā pāriet uz valsts dotētu augstāko izglītību, IZM gan tam nesaredz finansiālu segumu.

Ārvalstu studentiem likuma ietvaros jānodrošina iespējami ērtāka dokumentu iesniegšana studijām Latvijā, pavēstīja Ārlietu ministrijā (ĀM).