Gana daudz jauniešu nolemj savu izglītības ceļu turpināt ārpus Latvijas. Lai laikus sagatavotos šim solim, šo ceturtdien Eiropas Savienības mājā Rīgā notiks bezmaksas seminārs Studē Eiropā!
Šonakt īsi pirms pulksten 4.00 Rīgas pašvaldības policisti saņēma informāciju par kādu vīrieti, kurš kails staigā pa Vecrīgā. Uz notikuma vietu nosūtīta tuvāka Rīgas pašvaldības policijas ekipāža
Radikāli noskaņoti studenti Meksikas dienvidos trešdien nolaupīja degvielas autocisternu un divus autobusus, bet pēc tam – arī četrus policistus, lai pieprasītu atbrīvot apmēram 10 studentus, kas ir apcietināti par automašīnu zādzībām.
Latvijas Universitātes (LU) dienesta viesnīcā Burtnieku ielā 1 dušas telpā kāds tumšas ādas krāsas vīrietis slepus filmējis kailas studentes, portālam "Delfi.lv" pastāstīja cietušās.
Latvijas Universitātes (LU) un citu augstskolu studenti līdz 6. oktobrim var pieteikties LU fonda mecenātu stipendijām 2017./2018. akadēmiskajam gadam, aizpildot tiešsaistes pieteikuma anketu un pievienojot nepieciešamos dokumentus LU fonda mājaslapā www.fonds.lv.
Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas (RPIVA) psiholoģijas programmas maģistra programmas studenti vēstulē izglītības un zinātnes ministram Kārlim Šadurskim pauduši neapmierinātību par budžeta studiju vietu trūkumu, atgādinot viņam, ka pirms augstskolas pievienošanas Latvijas Universitātei (LU) solīts, ka tās saglabās. Izrādās, ka šāda situācija varēja rasties, jo LU budžeta vietas tiek dalītas pēc citiem principiem nekā RPIVA.
Valdība iepriekšējā nedēļā atbalstīja studējošo un absolventu reģistra ieviešanu, nosakot, ka pirmoreiz augstskolas datus sniegs līdz šā gada beigām, bet publiski pieejama šī informācija būs no 2019. gada. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) uzskata, ka tas ļaus uzzināt par absolventu darba gaitām un viņu vidējo algu.
Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas (RPIVA) Psiholoģijas maģistra studiju programmas studenti ir vērsušies pie izglītības ministra Kārļa Šadurska (V) ar lūgumu skaidrot iespējamu budžeta vietu trūkumu vienai no maģistra studiju programmām, informēja akadēmijas studējošie.
Daudzi skolēni un studenti Zinību dienu sagaida ar dziļu nopūtu. Bezrūpīgā vasara beigusies, atkal jāieslīgst grāmatu un rakstudarbu labirintos. Taču iespējams, kādu no jauniešiem varētu iedvesmot Jāņa Palkavnieka piemērs, apliecinot, ka pilnveidošanās un izglītošanās process ir interesants visa mūža garumā.
Studentu dzīve nereti apvīta ar dažādiem pilsētas mītiem, piemēram, par ceptiem kartupeļiem kā studentu nacionālo ēdienu, dzīvi dienesta viesnīcā vai vecos īres dzīvokļos un citiem. Tomēr Swedbank veiktā studentu aptauja * rāda, ka dažkārt mīti nemaz neatpaliek no realitātes, jo šobrīd gandrīz piektdaļai (19%) studentu ik mēnesi nākas iztikt ar summu, kas nepārsniedz 100 eiro, bet lielākajai daļai – līdz 200 eiro.
Latvijas augstskolās turpinās studentu uzņemšana brīvajās budžeta un maksas vietās. Latvijas Universitātē tiek piedāvātas vēl kopumā ap 200 budžeta vietu, bet Liepājas universitātē – 70. Lielākie tukšumi, jau tradicionāli, ir dabaszinātņu programmās, it īpaši – fizmatos. Mācību iestādes gan cer līdz septembrim krietni aizpildīt robus, bet, ja neizdosies, brīvās vietas izmantot citās programmās.
2016./2017. akadēmiskajā gadā augstskolās un koledžās studēja 82 914 studenti, liecina Izglītības un zinātnes ministrijas pārskats par augstāko izglītību. Statistika parāda jau visiem zināmo faktu – studējošo nekļūst vairāk, tomēr augstskolu un koledžu skaits kopš 2008. gada palicis gandrīz nemainīgs. Vietējo studentu skaita sarukumu nedaudz kompensē ārvalstnieki – viņu skaitam gan ir tendence pieaugt.
Pirmajā dienā pieteikumus studijām 12 augstskolās apstiprinājuši 1597 reflektanti, savukārt studijām Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) divās dienās pieteicās 1175 studētgribētāji.
Ņemot vērā studentu un kvalificēto pasniedzēju skaitu, Latvijā pietiktu ar trim līdz astoņām universitātēm, šādu viedokli telekanālā LNT pauda Latvijas Universitātes (LU) rektors Indriķis Muižnieks un Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) rektors Leonīds Ribickis.
Lai arī vairāk nekā puse (54%) jauniešu vecumā no 15 līdz 19 gadiem plāno turpināt mācības pēc vidusskolas absolvēšanas, tomēr trešdaļa (33%) vēl šaubās, liecina Swedbank Finanšu institūta dati.