Latvijas studenti uzskata, ka augstākās izglītības finansēšana ir jāpilnveido. Lai padarītu pievilcīgākas mūsu valsts augstskolas, viņi iesaka gan piedāvāt budžeta vietas nepilna laika studijām, gan valsts dotētu doktorantūru, gan lielākas stipendijas. Doktorantūrā studējošajiem Latvijā 130 eiro stipendija diez vai ir pietiekami liels burkāns, Igaunijā šī summa sasniedz 1000 eiro.
Lai iekustinātu virkni jautājumu, Latvijas Studentu apvienība (LSA) šovasar vairākkārt tikusies ar iesaistītajām organizācijām. Viena no problēmām, ko tā centusies akcentēt, ir budžeta vietas nepilna laika studijām. Diskusijās gan nācies atzīt, ka šobrīd tā nav prioritāte un tas būtu atbalstāms tikai tad, ja tiktu paredzēts papildu finansējums, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā skaidroja LSA pārstāve Justīne Širina. Viņa norādīja, ka vienas studiju vietas bāzes finansējums šobrīd ir 1458,51 eiro un nepilna laika studijās tā izmaksā trīs ceturtdaļas no «pilnas» vietas. Aprēķini rāda - lai segtu 100 budžeta vietu izmaksas tematiskajā jomā Sociālās un cilvēkrīcības zinātnes, būtu nepieciešami papildu 1,5 miljoni eiro.
LSA arī rosina ieviest «sociālās» budžeta vietas, kas pienāktos, piemēram, jaunajām māmiņām vai tēviem, daudzbērnu vecākiem, trūcīgajiem jauniešiem.
Sarunu gaitā vienojušies, ka noderīgi būtu noņemt papildu galvotāja prasību (atstājot tikai to, ka valsts galvo) studējošajiem ar maznodrošinātā statusu studiju vai studējošā kredīta iegūšanai. Patlaban šādu aizdevumu izmanto tikai 9% studentu.
Ir arī rosinājums paredzēt izcilībā balstītu budžeta vietu finansējumu, proti, tas pienāktos tām augstskolām, kuru tematisko jomu programmas ir sasniegušas augstus rādītājus, salīdzinot ar konkurentu tādu pašu piedāvājumu. Konkursā, kas atsevišķi būtu Rīgas reģionam un pārējiem, uz šo naudu varētu pretendēt gan privātās, gan visu ministriju (izņemot Aizsardzības un Iekšlietu) pārziņā esošās valsts augstskolas. Pilotprojektā tas tiktu attiecināts uz bakalaura līmeņa programmām, un pretendentu vērtēšana notiktu, ņemot vērā trīs kritērijus: karjera un sasaiste ar darba tirgu un tautsaimniecību (40%), ieguldījums Latvijas ilgtspējīgā attīstībā (20%) un augstākās izglītības eksportspēja (40%).
Lai gan Latvijā nav bezmaksas augstākā izglītība, tāda varētu būt vismaz doktorantūra, kas ir viena no šā perioda izglītības pamatnostādnēm, atgādināja J. Širina. Tuvākajā laikā vajadzētu palielināt doktorantu stipendijas. Tās šobrīd ir vismazākās starp Baltijas valstīm, jo kopš 90. gadiem ir vien 130,83 eiro, kamēr Igaunijā tās ir 500 līdz 600 eiro, plus augstskolas līdzfinansējums, kas kopumā summu palielina līdz 1000 eiro; Lietuvā pirmajā gadā pienākas 722 eiro, otrajā gadā - 836 eiro. Šobrīd ar sadarbības partneriem nolemts, ka pirmajā etapā jāceļ summa līdz 500 eiro, bet pēc tam līdz 860 eiro. Tas no valsts kabatas prasītu attiecīgi 7,8 miljonus eiro un 6,9 miljonus eiro. Arī bakalaura un maģistra līmeņa programmās studējošajiem vajadzētu kādu burkānu. Patlaban tikai neliela daļa studentu saņem stipendiju, kas ir vien 70 eiro mēnesī. J. Širinas kursā tāda ir tikai diviem.
Savukārt ierosinājums par viena avota finansējumu vienai tematiskajai jomai (par tām šobrīd atbild vairākas ministrijas) pagaidām atlikts maliņā.
Komentējot studentu ierosinājumus, izglītības un zinātnes ministra biroja vadītājs Andis Geižāns atzina, ka daudzi no tiem būtu atbalstāmi, taču tie prasa lielus izdevumus. Par doktorantūru jau tiekot runāts gadus sešus. Tiesa, stipendijas ir mazas, taču vai tas, ja tās strauji augtu, būtu tas labākais, šauboties. Lūk, pirms vairākiem gadiem doktorantūrā studējošajiem tika piedāvāts pieteikties uz ES stipendijām, kas tolaik bija 800 latu. Diemžēl daudzi pieteicās, taču daļa promocijas darbu tā arī neizstrādāja vai neaizstāvēja, līdz ar to lielās summas nācās atdot no savas kabatas.
Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs Jānis Vētra akcentēja, ka «šie cipari ir ļoti svarīgi», jo rāda situāciju nozarē. Kā gan var gribēt vairāk jauno zinātnieku, ja stipendija ir vien 130 eiro, kamēr turpat kaimiņos - 1000 eiro. Tas attiecas arī uz jaunajiem ārstiem - rezidentiem. Vismaz šobrīd tas, ko viņi saņem, ir kāpis līdz 750 eiro (nemaz tik sen tas bija 300 eiro) uz rokas, bet jāatceras, ka Vācijā viņi var nopelnīt ap 4000 eiro.
Arī deputāte Laimdota Straujuma uzsvēra: par bonusiem jādomā! Viņa atgādināja, ka savulaik jaunajiem vetārstiem, lai viņus mudinātu doties strādāt uz laukiem, tika doti 5000 eiro privātprakses atvēršanai.
