Jūnija pirmajās dienās Limbažu pusā atrasta apšubeka (parastā apšubeka jeb apšu kundziņš Leccinum aurantiacum). Ingrīda Izabella Nuķe atzīst – tā viņas sēņotājas karjerā bija agrākā apšubeka. Tikmēr Latvijas Dabas muzeja mikoloģe un „Lielā Latvijas sēņu grāmatas” autore Inita Dāniele norāda, ka drīz mežā, iespējams, būs atrodamas arī citas sēnes.
Jūnija pirmajās dienās Limbažu pusā atrasta apšubeka (parastā apšubeka jeb apšu kundziņš Leccinum aurantiacum). Ingrīda Izabella Nuķe atzīst – tā viņas sēņotājas karjerā bija agrākā apšubeka. Mikologs Juris Mikšāns ReTV ziņām atzīst – pēdējos gados tas vairs nav pārsteigums, ka šīs sēnes tiek atrastas agri – jūnija sākumā.
Latviešu operdziedatāja Elīna Šimkus, kura ir arī izcilā pianista Vestarda Šimkus sieva, dalījusies ar pārsteidzošu foto - novembrī māksliniece vēl atradusi mežā sēnes.
Kamēr citi orientējas uz klasiskāka paskata sēnēm, acīgākos var pārsteigt daudz neparastāki sēņu atradumi. Latvijas valsts mežu vēstniecība sociālajos tīklos dalījusies ar koraļļu diždatenes fotogrāfiju, kas izpelnījusies neviltotu sajūsmu komentētāju vidū.
Mežus joprojām turpina piepildīt sēņošanas entuziasti. Lai bagātīgā salasīto sēņu raža neaizietu postā un nedēļām nebūtu jāpārtiek no sēnēm vien, piedāvājam variantus, kā sēnes kaltēt, lai tās varētu izmantot ilgāk.
Ne velti sēņošanu dēvē par latviešu nacionālo sporta veidu – tik daudz kaislību izraisa reti kura cita brīvā laika nodarbe. Kur ir labākās sēņu vietas? Vai grozā tikusi arī kāda milzu beka? Cik burciņas sagatavotas ziemai? Tomēr ne mazāk svarīgi ir arī jautājumi, kuras Latvijā sastopamās sēnes ir īpaši vērtīgas, kā tās pagatavot un cik daudz sēņu ēst ir veselīgi. Stāsta veselīgas ēšanas eksperte, sertificēta uztura speciāliste Olga Ļubina.
Par sēnēm ir daudz mītu un tās ir vienas no mistiskākajām virtuves "iemītniecēm". Latvijā sēņošana ir neatņemama vasaras norieta un rudens sākuma aktivitāte. Taču, pirms sēnes likt galdā, tās jānotīra. Izrādās, ka ir vairāki veidi, kā to darīt.
Šīs vasaras lietainais laiks mūs jau jūlijā ir apveltījis ar bagātīgu sēņu ražu. Šķiet, ka sēņošana mums ir asinīs un mežos čum un mudž no sēņu tīkotājiem. Izrādās, ka sēnēm piemīt daudz labu īpašību, kas palīdz mūsu veselībai. Turklāt, sēnes palīdz ne tikai cilvēku veselībai, bet arī visas planētas labklājībai.
Kurp doties sēņot? Mūžīgais pilsētnieku jautājums - daudzi rīdzinieki ir mūžīgos "sēņu vietu" meklējumos, citi meklē vietas, līdz kurām ir ērti nokļūt. Riga.lv atklāj, kur salīdzinoši netālu no Rīgas var atrast sēnes un kas jāņem vērā.
Nav tāda laucinieka, kurš vasarā kaut reizi nedotos uz mežu ogot vai sēņot. Tirzas pagastā, kur nesen paviesojās Neatkarīgā, cilvēki arī «ķemmē mežus». Čaklākie ne tikai paši patērē savākto, bet nes arī uz uzpirkšanas punktiem.
Laiki mainās. Lai noskaidrotu, vai sēnes sākušas augt, senāk vajadzēja iet uz mežu vai vismaz ielūkoties tirgū. Tagad informācija strauji izplatās sociālajos tīklos, sēņu laikā tos pārplūdina neskaitāmi pilno grozu attēli un sezonas gaitā izvēršas sacensība – kuram sēņu vairāk, kuram skaistākas un vērtīgākas... Ar sociālo mediju palīdzību cilvēki arī cenšas noskaidrot, kā sauc to vai citu sēni, un bieži uz šiem jautājumiem atbildes sniedz Latvijas Dabas muzeja botānikas nodaļas vadītāja, mikoloģe Inita Dāniele.