Vakar, 7. jūnijā, ap pulksten 20.00 Valsts policija saņēma zvanu no kādas iedzīvotājas, kura pastāstīja, ka Salaspilī, Enerģētiķu ielā bērnam nepieciešama palīdzība – zēns sevi ar rokudzelžiem pieslēdzis pie kāda šķūnīša durvīm. Ņemot vērā radušos situāciju, notikuma vietā ieradās gan Valsts policijas Salaspils iecirkņa policisti, gan Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, gan mediķi.
Nedēļas nogalē Salaspilī notikušā ugunsgrēka seku likvidēšanai būs nepieciešami ap 67 000 eiro, aģentūrai LETA pastāstīja pašvaldības pārstāve Lolita Balcerbule.
Šobrīd turpinās Salaspils pašvaldības dzīvokļu fonda ēkā naktī uz svētdienu notikušā ugunsgrēka izcelšanās iemeslu noskaidrošana, un secinājumus varēs izdarīt tikai pēc pilnvērtīgas izmeklēšanas. Šajā ēkā esošajos īstermiņa īres dzīvokļos dzīvo tie iedzīvotāji, kas izmanto pašvaldības palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā.
Salaspils ugunsgrēka laikā gājis bojā sociālās mājas iemītnieks, kura dzīvoklī izcēlās ugunsgrēks. Neatkarīgās rīcībā esošā informācija liecina, ka, visticamāk, tieši viņa neuzmanīgā rīcība ar uguni varētu būt iemesls ugunsnelaimei, kas prasīja vēl divu nama iemītnieku dzīvību.
Radiobioloģijas doktors, emeritētais zinātnieks, biedrības Salaspils zinātniskais atomreaktors biedrs Arnolds MILLERS atbrauca uz interviju priecīgs. Jo deviņdesmit divu gadu vecumā un, «pabijis trīsdesmit gadus zem radiācijas», nupat bija atjaunojis autovadītāja tiesības. Neatkarīgajai zinātnieks pauž savas domas par apturētā Salaspils reaktora drošību un demontāžu.
Ja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija līdz februārim nesarūpēs demontējamā Salaspils kodolreaktora uzturēšanai šogad nepieciešamos 285 000 eiro, Latvijas Universitāte no turienes aizies, un ministrija pati varēs domāt, ko pasākt ar radioaktīvajiem atkritumiem. «Atkritumu apsaimniekošana nav zinātnieku darba pamatuzdevums,» vakar kopīgā preses konferencē paziņoja prorektors Indriķis Muižnieks, bet ministrijas pārstāvjiem uz to nebija lāgā ko atbildēt, jo plāna B vienkārši nav.
Latvijas Universitāte (LU) nopietni apsver domu par Salaspils kodolreaktora apsaimniekošanas pārtraukšanu, šodien atzina LU prorektors Indriķis Muižnieks.
Lai gan pagājušā gada nogalē un šā gada sākumā veikti neatliekami darbi, lai novērstu radioaktīvā ūdens noplūšanu vidē no Salaspils kodolreaktora tvertnes, tomēr draudi videi joprojām saglabājas.
Tehniskās ķibeles demontējamajā Salaspils kodolreaktorā kļuvušas publiski zināmas vien tādēļ, ka starp objekta īpašnieku un nomnieku izveidojies konflikts par reaktora (ne)apsaimniekošanu. Latvijas valsts vides institūcijas izdarījušas visu, lai reaktora teritorijā, kurai ir milzīgs zinātniski pētniecisks potenciāls, gadiem ilgi nekas nenotiktu.
Nacionālajā botāniskajā dārzā (NBD) Salaspilī trešo reizi tā pastāvēšanas vēsturē ir uzziedējis avokado, aģentūru LETA informēja NBD pārstāve Ilze Ķigure.
2012. gads Salaspils uzņēmumam DHB bija ļoti veiksmīgs – pēc krīzes gadu kritiena tas jau 2011. gadā praktiski trīskāršoja apgrozījumu, bet pērn sasniedza turpat 4 miljonu latu apjomu.
«Katrs novads ir ieinteresēts, lai tajā attīstītos infrastruktūra, noritētu pilnvērtīga ekonomiskā un sociālā dzīve. Salaspils ir veidojusies sešdesmitajos gados. Tāpēc tikai tagad varam teikt, ka veidojam salaspiliešu identitāti,» teic Salaspils novada domes priekšsēdētājs Raimonds Čudars.
ES Kohēzijas fonda līdzfinansētā ūdenssaimniecības attīstības projekta rezultātā līdz šim Salaspils pilsētā ir izveidotas jaunas 297 ūdensapgādes un 273 kanalizācijas potenciālā pieslēguma vietas.
Šogad Salaspils atzīmē 20. gadskārtu, kopš tai piešķirtas pilsētas tiesības. Visskaistākā dāvana, ko vien salaspilieši varēja vēlēties, jau ir gatava – 16. novembrī notiks oficiālā jaunās sporta halles atklāšana, kas būs gluži vai vietējās olimpiskās spēles, ar sportiskām un mākslinieciskām aktivitātēm.
Arī šogad Nords Porter Novelli, SKDS un Dienas Bizness veidotajā reputācijas topā SIA Knauf ieguves un pārstrādes rūpniecības uzņēmumu konkurencē ir atzīts par līderi. Jāatzīmē, ka šoreiz, vērtējot uzņēmumus, liela uzmanība tika veltīta to korporatīvajai un sociālajai atbildībai, kā arī no uzticama un stabila darba devēja aspekta.
Bez dārzeņiem nav iedomājams sabalansēts un pilnvērtīgs uzturs, tāpēc ikdienas pirkumu grozā tiem jāatvēl nozīmīga vieta. Turklāt ne ievestiem, bet savā zemē augušiem.