Plānots, ka pilsoņiem, kuriem nav pases, bet ir identifikācijas karte jeb personas apliecība, būs jāizņem personalizēta vēlētāju apliecība, lai varētu piedalītos nākamā gada Saeimas vēlēšanās.
Partijas "Saskaņa" kongresā bija redzams, ka šim politiskajam spēkam ir diezgan lielas ambīcijas, tomēr cerības par varas iegūšanu Latvijā pēc 2018.gada Saeimas vēlēšanām nav pārāk pamatotas, aģentūrai LETA norādīja politologs Juris Rozenvalds.
Pirmajā kandidātu sarakstu iesniegšanas dienā neviena partija vai partiju apvienība 12.Saeimas vēlēšanām nav iesniegusi savu sarakstu, aģentūru LETA informēja Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) Informācijas nodaļas vecākā referente Vita Briže.
Partijas "Latvijas attīstībai" līderi rudenī gaidāmajās 12.Saeimas vēlēšanās varētu būt pašreizējie koordinatori vēlēšanu apgabalos - Einars Repše, Juris Pūce, Vladimirs Reskājs, Edgars Jaunups un Rihards Pīks -, šādu iespēju aģentūrai LETA teorētiski pieļāva politiskā spēka līderis Repše.
Vairāku kreiso politisko spēku, arī radikālo organizāciju pārstāvji apsver iespēju apvienoties, lai kopā startētu no Latvijas Krievu savienības (agrāk - PCTVL) saraksta šogad gaidāmajās Saeimas vēlēšanās.
Maija sākumā tikai personas apliecības jeb tā dēvētās eID kartes bija 24 063 vēlētājiem, un oktobrī, Saeimas vēlēšanu laikā, šo cilvēku skaits, kuriem būs tikai personas apliecība un nebūs pases, varētu pieaugt līdz aptuveni 28 000, šodien diskusijā Saeimā norādīja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) priekšnieka vietnieks Jānis Citskovskis.
12. Saeimas vēlēšanas notiks vēl tikai pēc gada, tomēr trīs lielākās reģionālās partijas jau ir paziņojušas, ka apvienos spēkus cīņā par parlamenta mandātiem. Eksperti uzskata – pāragrā rosība ir signāls tam, ka sākušās medības pēc labākajiem lielo partiju cilvēkiem.
Trīs lielāko reģionālo partiju - "Reģionu alianses", Latgales partijas un Vidzemes partijas līderi trešdien konceptuāli vienojušies par reģionālo partiju apvienības "Reģionu apvienība" veidošanu un kopīgu startu Saeimas vēlēšanās, aģentūru LETA informēja partiju pārstāvji.
Nespējot pārkāpt savām ambīcijām pašvaldību vēlēšanās Rīgā, Vienotība deva papildu trumpi Saskaņas centra vēlēšanu uzvaras kaldināšanā. Partija, šķiet, ir apguvusi mācību un, uzaicinot uz sarunām reģionālās partijas, ar tām lēnām mēģina veidot aliansi.
Cilvēki, kuri pirms diviem gadiem aģitēja tautu piedalīties oligarhu kapusvētkos, tagad par šo tematu runā nelabprāt – izvairās, atrunājas, kautrējas. Ekonomists Jānis Ošlejs, šovmenis Viesturs Dūle, pianists Vestards Šimkus.
Izbeidzot kriminālprocesu pret personu, kura apsūdzēta par balsu pirkšanu Viļānu novada domes vēlēšanās, Augstākā tiesa negaidīti atklājusi gan nopietnas problēmas likumdošanā, gan prokuroru darba paviršību.
Oktobrī Latvijas iedzīvotāju vidū populārākā partija joprojām ir "Saskaņas centrs" (SC) un tās reitings salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi samazinājies vien par nepilnu procentpunktu, liecina "Latvijas Faktu" aptauja.
Liela daļa Latvijas iedzīvotāju ir konservatīvāki, nekā paši domā, šodien konferencē "Konservatīvās vērtības mainīgajā pasaulē" sacīja sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš.
Diskutējot par ierobežojumiem priekšvēlēšanu aģitācijas laikā, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas deputāti aizķērās aiz Lolitas Čigānes (Vienotība) piedāvājuma Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā ieviest aizliegumu 30 dienas pirms vēlēšanām ierobežot arī pašvaldību, valsts un to uzņēmumu reklamēšanu par naudu.
Augustā Latvijas iedzīvotāju vidū populārākā partija bija "Saskaņas centrs" (SC) - ja vēlēšanas būtu notikušas pagājušajā mēnesī, par to balsotu 23,5% pilsoņu, liecina "Latvijas Faktu" aptauja.
Pašvaldību vēlēšanas notiks vēl tikai pēc gada, tomēr nedz kreisie, nedz labējie spēki jau pašlaik gandrīz vai nešaubās par Saskaņas centra (SC) uzvaru visiekārojamākajā no Latvijas pilsētām – Rīgā.
Puse (50%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem norādījuši, ka viņi nebalsotu par 11. Saeimas atlaišanu, gadījumā, ja tiktu ierosināts referendums par Saeimas atlaišanu (17% - noteikti nē; 33% - drīzāk nē).
Politologi un eksperti brīdina: politiķu nepārliecinošie argumenti un neskaidrie mērķi, grasoties sarežģīt referendumu ierosināšanas kārtību, ne vien raisa bažas par demokrātiju, bet arī apdraud likumdošanas loģiku. Jo īpaši jūtīga ir ideja mainīt Saeimas atlaišanas kārtību, nosakot, ka to varēs rosināt tikai 150 000 vēlētāju.
Valsts prezidenta Valda Zatlera rīkojums nr. 2, kā rezultātā atlaista Saeima un rīkotas ārkārtas vēlēšanas, kalpo par brīdinājumu politiķiem, kas līdz šim, nokļūstot Saeimā, atļāvušies pilnībā ignorēt priekšvēlēšanu solījumus.