Šogad Saeimas vēlēšanās varētu nepiedalīties ap 28 000 cilvēku

Maija sākumā tikai personas apliecības jeb tā dēvētās eID kartes bija 24 063 vēlētājiem, un oktobrī, Saeimas vēlēšanu laikā, šo cilvēku skaits, kuriem būs tikai personas apliecība un nebūs pases, varētu pieaugt līdz aptuveni 28 000, šodien diskusijā Saeimā norādīja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) priekšnieka vietnieks Jānis Citskovskis.

Vēlētāju skaits ar personas apliecību, bet bez pases pakāpeniski pieaug, piemēram pērn oktobrī šādu cilvēku bija 17 200, decembrī - 20 199, savukārt šogad martā - 22 584, informēja Citskovskis. Viņš piebilda - vēlētāju skaits, kuriem nav pases, pieaug aptuveni par 1000 mēnesī, līdz ar to oktobrī šādu cilvēku varētu būt ap 28 000.

PMLP priekšnieka vietnieks pastāstīja, ka pārsvarā personas apliecību bez pases izvēlas jaunieši. Kā iemeslus tam, ka cilvēki izvēlas saņemt tikai personas apliecību, Citskovskis minēja lētāku cenu, kā arī to, ka cilvēki nav apmierināti ar pašreizējo ekonomisko situāciju valstī, vēlēšanās nepiedalījās un to darīt arī neplāno.

Savukārt no tiem cilvēkiem, kuri var saņemt pasi, nemaksājot valsts nodevu, šādu iespēju izmanto samērā maz vēlētāju, sacīja PMLP pārstāvis. Latvijas pilsoņiem, kuri laika posmā no 2012.gada 1.aprīļa līdz 12.jūnijam kā savu vienīgo personu apliecinošo dokumentu noformēja personas apliecību, PMLP pasi izsniegs bez valsts nodevas samaksas.

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vadītājs Sergejs Dolgopolovs (SC) gan uzsvēra, ka līdz šīm Saeimas vēlēšanām pašreizējais regulējums netiks mainīts, bet jādomā par risinājumiem nākotnei.

Diskusijas dalībniekiem bija dažādi viedokļi par šo problēmu un iespējamiem situācijas risinājumiem. Citskovskis norādīja, ka jau iepriekš atbildīgajā Saeimas komisija tika diskutēts par vēlētāju reģistra izmantošanu arī Saeimas vēlēšanās. Otrs piedāvājums bija jauktā sistēma, proti, cilvēki ar personas apliecībām līdzīgi kā pašvaldību vēlēšanās balsotu iepriekš noteiktos iecirkņos, bet ar pasi varētu balsot jebkurā iecirknī.

Bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs Aivars Endziņš arī norādīja, ka problēmas sakne slēpjas tajā aspektā, ka parlamenta vēlēšanās netiek izmantots vēlētāju reģistrs. Viņš arī piebilda, ka Latvija ir vienīgā valsts Eiropā, kur Saeimas vēlēšanās nav vēlētāju reģistra.

Savukārt pētījumu centra "SKDS" vadītājs Arnis Kaktiņš uzsvēra, ka svarīgākais ir tas, lai cilvēki paši vēlētos piedalīties vēlēšanās. Ja cilvēku rūp, tad viņš ir gatavs pieciest kādas noteiktas neērtības, lai nobalsotu, sacīja Kaktiņš.

Diskutējot par iespēju balsot internetā, profesors Juris Borzovs pauda viedokli, ka "elektroniski var izdarīt visu", tāpēc elektroniskās vēlēšanās nav pieļaujamas, ja gribam, lai to rezultāti būtu neviltojami.

Tāpat diskusijas laikā tika pārrunāti arī citi jautājumi - tas, ka ārvalstīs dzīvojošie vēlētāji var balsot tikai par Rīgas vēlēšanu apgabala deputātu kandidātu sarakstiem, kā arī par iespēju piecu vēlēšanu apgabalu vietā veidot 13.

Parlamenta vēlēšanās var nobalstot tikai ar pasi.

Kā ziņots, šodien parlamentā notika diskusija "Cik piemērots ir Saeimas vēlēšanu likums mūsdienu situācijai?", ko organizēja Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija.