Nacionālās apvienības (NA) Ministru prezidenta amata kandidāts 14.Saeimas vēlēšanās būs Siguldas novada domes priekšsēdētājs Uģis Mitrevics (NA), šodien NA vēlēšanu kandidātu prezentācijā paziņoja partijas līderis Raivis Dzintars.
Oktobra pirmajā dienā gaidāmajās parlamenta vēlēšanās būs iespējams balsot 80 iecirkņos 78 pasaules vietās 42 valstīs, informēja Centrālā vēlēšanu komisijā (CVK).
No 23.jūlija līdz 9.septembrim vēlētāji, kuri 14.Saeimas vēlēšanu laikā uzturēsies ārvalstīs, varēs pieteikties balsošanai pa pastu no ārvalstīm, informēja Centrālajā vēlēšanu komisijā.
No šodienas ir atlikušas 100 dienas līdz 14.Saeimas vēlēšanām, kuras norisināsies 1.oktobrī, informēja Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) pārstāve Laura Krastiņa.
Latvijā šodien sākas oficiālais priekšvēlēšanu aģitācijas periods pirms 14. Saeimas vēlēšanām, kas ilgs līdz vēlēšanu dienai - 1.oktobrim, informē Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB).
Rudenī 14.Saeimas vēlēšanās par vienu deputātu vairāk ievēlēs no Rīgas un Vidzemes vēlēšanu apgabaliem, bet par vienu mazāk - Latgalē un Zemgalē, balstoties uz iedzīvotāju skaita izmaiņām, šodien lēma Centrālā vēlēšanu komisija (CVK).
Līdz 14. Saeimas vēlēšanām, kas notiks 1.oktobrī, vēl ir jāgaida 6 mēneši, taču jau tagad politiķi - cits slēptāk, cits atklātāk - zvejo iespējamo vēlētāju balsis.
Priekšvēlēšanu kampaņa 14.Saeimas vēlēšanās būs ļoti intensīva, kas daļēji saistās ar partiju līdzīgajiem reitingiem, šodien Nacionālās apvienības (NA) kongresā sacīja tās priekšsēdētājs Raivis Dzintars.
Partijas "Kustība "Par!"" valde apstiprinājusi partijas stratēģiju dalībai 14.Saeimas vēlēšanās, izvirzot mērķi tajās uzvarēt liberālās partiju apvienības "Attīstībai/Par!" sastāvā, informē "Par!" pārstāve Amālija Brūvere.
Lai gan 14. Saeimas vēlēšanas nomināli paredzētas tikai pēc vairāk nekā gada, jau tagad varam runāt par to rezultātiem, jo Latvijā politiskās sistēmas nesošo konstrukciju būvniecība ir pilnībā pabeigta. Tas nozīmē, ka turpmāk iespējamas vien nebūtiskas, kosmētiskas pārmaiņas.
Saeimas vēlēšanu informācijas tehnoloģiju (IT) risinājumiem, vēlēšanu komisiju locekļu atalgojumam un vēlētāju informēšanai 2022.gadā papildu nepieciešami 4 128 412 eiro, informēja Centrālā vēlēšanu komisijas (CVK) pārstāve Laura Zaharova.
Atbilstoši līdzšinējai vēlētāju reģistrācijas kārtībai vēlētājs nevar piedalīties Saeimas vēlēšanās, ja tā rīcībā vienīgais personu apliecinošais dokuments ir eID karte. Taču pēc pāris gadiem, kad par obligātu personu apliecinošu dokumentu Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem kļūs eID karte un pases vairs nebūs obligāti nepieciešamas, daļai vēlētāju būs liegts piedalīties Saeimas vēlēšanās, ja netiks rasts risinājums. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) piedāvā izveidot elektronisku tiešsaistes vēlētāju reģistru, kura izmaksas atkarībā no izvēlētā tehniskā risinājuma varētu svārstīties starp vienu un četriem miljoniem eiro. Iepriekš izstrādātā vēlēšanu iecirkņu tiešsaistes maiņas programma, kas valstij izmaksāja vairāk nekā 100 tūkstošus eiro, tad izrādīsies lieka.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), sadarbībā ar iesaistītajām pusēm, plāno izstrādāt kārtību, kas jau 2022.gadā gaidāmajās Saeimas vēlēšanās ļaus iedzīvotājiem izmantot personas apliecību (eID karti), šodien lēma valdība.
Pirms gada, Latvijai mostoties 7. oktobrī un uzzinot 13. Saeimas vēlēšanu rezultātus, kas nekļūdīgi vēstīja par sarežģītu koalīcijas veidošanas procesu, daudziem šķita, ka šis parlaments savas sastrādāties nespējas dēļ neizdzīvos visus tam atvēlētos četrus gadus.
Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) sakāve 13.Saeimas vēlēšanās ir saistīta ar to, ka valdības vadīšanas laikā nebija redzams princips "saimnieki savā zemē", uzskata ZZS ietilpstošās Latvijas Zaļās partijas (LZP) valdes priekšsēdētājs Edgars Tavars.
Koalīcijas veidošanā risks varētu būt partijas, kuras veselības aprūpi nav izvirzījušas par prioritāti, šādu viedokli pauda Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) priekšsēdētājs Valdis Keris.
Daudzi iedzīvotāji valstīs ar proporcionālu vēlēšanu sistēmu, tostarp Latvijā, jūtas atsvešināti no vēlēšanu rezultātiem, jo partijas par kurām viņi ir balsojuši ir spiestas piekāpties savās pozīcijās un veidot kompromisus ar citām partijām, atzina Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Sociālo un politisko pētījumu institūta pētnieks Jurijs Ņikišins.
Šodien ir situācijas apzināšanas diena, bet jau tuvāko nedēļu laikā Latvijas Reģionu apvienībai (LRA) jānonāk pie secinājuma, kādi ir LRA nākamie soļi un kā strādāt tālāk, sacīja apvienības premjera amata kandidāts Edvards Smiltēns.
Eiropas Latviešu apvienība (ELA) uzskata, ka pozitīvi vērtējams tas, ka daudzviet Eiropā un arī citviet pasaulē vēlētāju aktivitāte skaitliski vērā ņemami pārsniedza līdzšinējo, pauda ELA prezidijā.