Latvijas reģionālo slimnīcu vadītāji ir nosūtījuši atklātu vēstuli Veselības ministrijai (VM), Nacionālajam veselības dienestam (NVD), Saeimas sociālo un darba lietu komisijai un Ministru kabinetam, aicinot nesamazināt finansējumu reģionālajām slimnīcām.
Rodas šaubas, vai Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD) plānotās reformas gadījumā uz ārstniecības iestādēm spēs nogādāt visus reģiona pacientus, trešdien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Latgales apakškomisijas un Ilgtspējīgas attīstības komisijas kopsēdē sacīja SIA "Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība" valdes priekšsēdētājs Marģers Zeitmanis.
Rēzeknes, Daugavpils un Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīcas pēc savas iniciatīvas pārgājušas uz elektrības nodrošināšanu ar ģeneratoriem, aģentūru LETA informēja Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) un Veselības ministrija (VM).
Lai uzlabotu slimnīcu sadarbību gan valsts, gan reģionālajā līmenī, Veselības ministrija (VM) apsver iespēju valstij pārņemt reģionālās slimnīcas, teikts ministrijas saskaņošanai iesniegtajā informatīvajā ziņojumā par veselības aprūpes stacionāro pakalpojumu pārvaldības attīstību un pilnveidi.
Reģionālo un trešā līmeņa slimnīcu darbu joprojām apgrūtina no valsts nesaņemtais finansējums par iepriekš veiktajām investīcijām Covid-19 pacientu ārstēšanai, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Latvijas Slimnīcu biedrības priekšsēdētājs Jevgēņijs Kalējs.
Neskatoties uz to, ka kopējie līdzekļi, kas piešķirti papildus saistībā ar Covid-19 izplatību 2020. un 2021. gadā jau ir pārsnieguši 3 miljardus eiro, reģionālajām slimnīcām valsts par Covid-19 ārstēšanu ir parādā.
Slimnīcu līmeņu reformas gaitā reģionālo slimnīcu un gultas vietu skaits tajās, kā arī speciālistu pieejamība netiks samazināta, tiekoties ar Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) pārstāvjiem, šodien solīja veselības ministre Ilze Viņķele (AP).