Reģionālo un trešā līmeņa slimnīcu darbu joprojām apgrūtina no valsts nesaņemtais finansējums par iepriekš veiktajām investīcijām Covid-19 pacientu ārstēšanai, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Latvijas Slimnīcu biedrības priekšsēdētājs Jevgēņijs Kalējs.
J. Kalējs norādīja, ka minētais valsts parāds slimnīcām ir samērā liels - vienai reģionālajai slimnīcai tas pārsniedz miljonu eiro. Finansējums nav saņemts par investīcijām, ko slimnīcas veica, lai nodrošinātu Covid-19 pacientu ārstēšanu. "No valsts bija solījums, ka šī nauda tiks kompensēta, bet diemžēl patlaban tas solījums vēl nav izpildīts," norādīja Kalējs.
Vaicāts, kādas ir indikācijas par to, kad visi ieguldītie finanšu līdzekļi varētu tikt atmaksāti, Slimnīcu biedrības vadītājs atbildēja, ka pagaidām tas nav skaidrs. Slimnīcas esot prasījušas Veselības ministrijai (VM) un Nacionālajam veselības dienestam (NVD) vismaz sniegt informāciju par grafiku, kādā līdzekļus plānots atmaksāt, bet arī tas neesot saņemts.
"Daļai slimnīcu kaut kas tiek samaksāts, bet daļai vēl joprojām saglabājas diezgan lieli neatmaksātie investīciju parādi. Tas nozīmē, ka šie līdzekļi ir jāatrauj no citām pakalpojumu vietām, ir jādomā, kā kompensēt šos zaudējumus," skaidroja Kalējs.
Viņš uzsvēra, ka minētais problēmjautājums par valsts parādiem slimnīcām esot vairākkārt pārrunāts ar veselības ministru, kā arī ministrijas un NVD amatpersonām. "Viņi visi ir kursā, viņi zina, ka ir šis neatmaksātais parādu slogs slimnīcām, bet pašreiz vēl ir klusums. Tiek maksāta ļoti neliela daļa," sacīja Kalējs, piebilstot, ka pirms finansējuma izmaksas no valsts puses tiek ļoti rūpīgi pārbaudīta visu veikto investīciju atbilstība un pamatotība.
Kā ziņots, valsts reģionālajām slimnīcām par Covid-19 ārstēšanu ir parādā vairākus miljonus eiro, septembra sākumā vēstīja laikraksts "Latvijas Avīze".
VM nav spējusi norēķināties par Covid-19 slimnieku ārstēšanai nepieciešamajām pašas ministrijas apstiprinātajām medicīniskajām iekārtām, par intensīvās terapijas medicīniskajām manipulācijām, testiem Covid-19 diagnosticēšanai, pacientu transportēšanu, individuālajiem aizsardzības līdzekļiem un citām lietām, bez kurām šiem pacientiem nav iespējams atveseļoties.
NVD iepriekš skaidroja, ka kavējumi ar slimnīcu izdevumu apmaksu veidojas par tiem izdevumiem, kurus sedz no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, tajā skaitā par medicīnisko iekārtu un papildaprīkojuma iegādi, izmantotajiem individuālajiem aizsarglīdzekļiem, virsstundu apmaksu ārstniecības personām, kuras iesaistītas Covid-19 ārstēšanā.
"Saskaņā ar normatīvo regulējumu VM jāiesniedz Finanšu ministrijā (FM) līdzekļu pieprasījums atbilstoši faktiskajām izmaksām. Tas nozīmē, ka slimnīcas iesniedz NVD atskaites par augstākminētajiem izdevumiem, kurus NVD darbinieki izskata un atskaišu kopsavilkumus iesniedz VM pieprasījumu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem tālākai virzīšanai," skaidroja NVD komunikācijas nodaļas vadītāja Evija Štālberga.
Šo pieprasījumu izskatīšanā ir iesaistītas vairākas institūcijas, līdz ar to laiks no pieprasījumu iesniegšanas ministrijā līdz finansējuma saņemšanai ir ar laika nobīdi, piemēram, FM izdotais rīkojums apmaksāt mediķu virsstundu darbu no šā gada 1.janvāra līdz 30.aprīlim ir izdots 19.augustā.