Veselības ministrija ir parādā slimnīcām par Covid-19 slimnieku ārstēšanu; cieš pacienti

 
©Dmitrijs Suļžics/F64

Neskatoties uz to, ka kopējie līdzekļi, kas piešķirti papildus saistībā ar Covid-19 izplatību 2020. un 2021. gadā jau ir pārsnieguši 3 miljardus eiro, reģionālajām slimnīcām valsts par Covid-19 ārstēšanu ir parādā.

Reģionālās slimnīcas nav saņēmušas no valsts vairākus miljonus eiro. Līdz ar to cieš pacienti, kuri varētu saņemt labākus pakalpojumus, vēsta ReTV.

Veselības ministrija nav spējusi norēķināties par Covid-19 slimnieku ārstēšanai nepieciešamajām pašas ministrijas apstiprinātajām medicīniskajām iekārtām.

Latvijas Slimnīcu biedrības valdes priekšsēdētājs Jevgēņijs Kalējs ReTV Ziņām stāsta, ka sarežģītākais ir tas, ka slimnīcas jau naudu ir iztērējušas. “Šo te līdzekļu trūkums slimnīcai rada kaut kādu ietekmi uz pacientiem, kuri varbūt būtu saņēmuši citādāku terapiju, vai saņēmuši laicīgi šo terapiju, vai pielietot kādu jaunu ārstēšanas metodi,” saka Jevgēņijs Kalējs, Latvijas Slimnīcu biedrības valdes priekšsēdētājs.

Jevgēņijs Kalējs ReTV Ziņām stāsta, ka valdība tikai sola, solījumi tiek pārlikti no viena mēneša uz nākamo, tagad Veselības ministrija ir solījusi fināla termiņu - septembri. “Valdība kaut kādā veidā netic, ka tiešām tas viss ir izdarīts, viņi sūta veselības inspekciju, piemēram, nupat Veselības inspekcija bija Jūrmalas slimnīcā. Tiešām viņi skatās, vai ir nopirkts tas medikaments, vai ir nopirkta tā aparatūra, vai ir uztaisīts tas remonts, vai tas iekārtojums tajā nodaļā, kāds viņš tur ir. Tā ir tā neticība slimnīcu vadītājiem, neticība medicīnai diemžēl. Ka it kā mēs krāpjamies, ka mēs kaut ko pērkam, tērējam naudu - tas reāli neeksistē,” pauž Jevgēņijs Kalējs.

Reģionālajām slimnīcām - Jelgavai, Daugavpilij un Vidzemei - parādi ir iekrājušies lieli. Katras slimnīcas pārstāvis saka, ja netiks samaksāts laicīgi, slimnīca varēs turpināt darbu tikai līdz gada beigām. “Uz esošo brīdi, tad nedaudz vairāk par miljonu, bet ir jāatzīmē, ka esošā situācija ir nedaudz labāka, nekā tā bija šī gada sākumā, jo līdz pat marta beigām kopējais parāds. Arī tie līdzekļi, kas rezultātā bija solīti, kas tika minēti visāda veida rīkojumos, rēķinos un tamlīdzīgi, veidojās summā - 2,3 miljoniem,” atzīst Grigorijs Semjonovs, Daugavpils reģionālās slimnīcas valdes loceklis.

Nacionālajā veselības dienestā (NVD) Evija Stalberga ReTV Ziņām skaidro iemeslu, kāpēc netiek izmaksāta nauda. “Tas process ir diez gan laikietilpīgs, jo, pieprasot līdzekļus neparedzētajiem gadījumiem, ir iesaistītas vairākas ārstniecības iestādes. NVD loma šajā gadījumā ir - saņemot šīs te atskaites no slimnīcām par faktiski veikto darbu un iztērētajiem līdzekļiem, mēs šo informāciju nododam tālāk Veselības ministrijai, tā kā mēs esam Veselības ministrijas padotības iestāde. Savukārt normatīvais regulējums paredz, ka Veselības ministrija tālāk iesniedz Finanšu ministrijā līdzekļu pieprasījumam no neparedzētajiem gadījumiem. Diemžēl, jā, tas aizņem laiku.”

Tikmēr slimnīcām, neraugoties uz ilgajām formalitātēm, pacienti ir jāuzņem un jāārstē.