. Šodien noslēgsies kopš 16.janvāra notiekošā parakstu vākšana referenduma ierosināšanai par saskaņā ar Saeimas opozīcijas pieprasījumu apturētajiem likumu grozījumiem, kas paredz izmaiņas pašvaldību ārkārtas vēlēšanu regulējumā.
Kopš 15.novembra, kad sākās parakstu vākšana par referenduma ierosināšanu 13.Saeimas atsaukšanai, par šo iniciatīvu portālā "Latvija.lv" elektroniski parakstījušies vismaz 40 000 cilvēki.
Vērojot pēdējās nedēļas norises, izskatās, ka dažiem Latvijas redzamākajiem politiķiem pēcpusē ir iesprausta petarde, degaukla aizdedzināta un tie joņo pa politisko skatuvi cerībā, ka drudžainais skrējiens apdzēsīs degauklas liesmas. Nedēļas laikā tika savākta teju vai ceturtā daļa no parakstiem, kas nepieciešami, lai iedarbinātu Saeimas atlaišanas procedūru.
Latvijas Zemnieku savienības (LZS) priekšsēdētājs, Saeimas opozīcijas deputāts Armands Krauze (ZZS) aicina pilsoņus būt aktīviem, realizēt Satversmē nostiprinātās tiesības un parakstīties par 13.Saeimas atsaukšanas referenduma ierosināšanu.
Maķedonijas parlamenta deputātiem, kuri atbalstīja valsts nosaukuma maiņas procedūras uzsākšanu, pastiprināta policijas apsardze, paziņojis Maķedonijas iekšlietu ministrs Olivers Spasovskis.
Eiropas Savienības (ES) augstākā pārstāve ārlietās Federika Mogerīni un bloka paplašināšanās komisārs Johaness Hāns aicinājuši Maķedonijas parlamentu sākt darbu pie izmaiņām konstitūcijā, kas nepieciešamas valsts nosaukuma maiņai un centieniem iestāties ES un NATO.
Maķedonijā referendumā par valsts nosaukuma maiņu vēlētāju aktivitāte divas stundas pirms balsošanas beigām sasniegusi tikai 28,8%, paziņojusi vēlēšanu komisija.
Maķedonijā referendums par valsts nosaukuma maiņu, kas paredz turpmāk to dēvēt par Ziemeļmaķedonijas Republiku, notiks 30.septembrī, pirmdien nolēma Maķedonijas parlaments.
Bijusī Lielbritānijas izglītības ministre Džastina Grīninga pirmdien aicinājusi sarīkot vēl vienu referendumu, lai izkļūtu no parlamentārā strupceļa, ko radījis premjerministres Terēzas Mejas priekšlikumu pēc "Breksita" veidot jaunu brīvās tirdzniecības zonu ar Eiropas Savienību (ES).
Šveicē svētdien notiek referendums, kurā vēlētājiem jāizšķiras, vai atbalstīt jauno azartspēļu likumu, kura mērķis ir novērst iespējamo atkarību un ierobežot azartspēles internetā.
Īrijā piektdien notiek referendums par abortu legalizāciju, un aptaujas liecina, ka, tuvojoties balsojumam, abu nometņu sāncensība kļūst arvien sīvāka.
Lielbritānijas bijušais premjerministrs Deivids Kamerons nenožēlo, ka sarīkojis referendumu par valsts atrašanos Eiropas Savienībā (ES), kaut arī gribētu, lai rezultāts būtu savādāks.
Lielbritānijā svētdien izveidota jauna kustība ar mērķi panākt, ka par vienošanos, kas Lielbritānijas un Eiropas Savienības (ES) starpā tiks panākta par valsts izstāšanos no bloka, tiek rīkots referendums.
Vides aktīvisti un citas sabiedrībā atpazīstamas personas ir iecerējušas sarīkot referendumu, lai pamatotu Latvijas kā "zaļas valsts" raksturojuma iekļaušanu Satversmē, informēja referenduma iniciatoru pārstāve Ginta Zalaka.
Īrijā plānotais referendums par abortu aizlieguma atcelšanu tiks rīkots maija beigās, pirmdien paziņojis šīs lielākoties katoļticīgās valsts premjerministrs Leo Varadkars.
Katalonijas reģionālajā parlamentā ceturtdien paredzēta plenārsēde, kurā premjerministrs Karless Pudždemons, iespējams, varētu pasludināt reģiona neatkarību.
Baltijas valstu nostāja Katalonijas jautājumā ir ļoti savāda, intervijā, kas sestdien publicēta katalāņu tīmekļa izdevumā "elnacional.cat", atzina bijušais Islandes ārlietu ministrs Jons Baldvins Hanibalsons.
Spānijas Premjerministrs Mariano Rajhojs ir pieprasījis Katalonijas reģionālās valdības premjerministram Karlesam Pudžemondam sniegt oficiāliu atbildi, lai pārliecinātos, vai Katalonija ir pasludinājusi savu neatkarību.