Noslēdzas parakstu vākšana par pašvaldību ārkārtas vēlēšanu regulējuma referendumu

 
©Lauris Aizupietis/F64

. Šodien noslēgsies kopš 16.janvāra notiekošā parakstu vākšana referenduma ierosināšanai par saskaņā ar Saeimas opozīcijas pieprasījumu apturētajiem likumu grozījumiem, kas paredz izmaiņas pašvaldību ārkārtas vēlēšanu regulējumā.

Vairumā parakstu vākšanas vietu parakstu pieņemšana noslēgsies šodien plkst.13, lai arī, piemēram, Vaiņodē to varēs izdarīt līdz pat plkst.19.

Līdzšinējā parakstu vākšanas gaita ļauj prognozēt, ka referenduma ierosināšanai nepieciešamais parakstu skaits, visticamāk, netiks savākts. Šāda scenārija gadījumā likumu grozījumi stāsies spēkā un attieksies arī uz gaidāmajās ārkārtas vēlēšanās ievēlamo Rīgas domi, kuras darbības termiņš būs nedaudz ilgāks par pieciem gadiem ierasto četru gadu vietā.

Par apturētajiem likumiem līdz 11.februārim bija saņemti 2,9% no nepieciešamā parakstu skaita, lai tiktu ierosināts referendums, aģentūru LETA informēja Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) pārstāve Laura Zaharova. Par grozījumu Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā nodošanu tautas nobalsošanai līdz 11.februārim bija parakstījušies 4461 vēlētājs, bet par grozījumu likumā "Par pašvaldībām" - 4448 vēlētāji. Lai būtu jārīko tautas nobalsošana par apturētajiem likumiem, parakstu vākšanā jāpiedalās ne mazāk kā vienai desmitajai daļai no pēdējās Saeimas vēlēšanu balsstiesīgo pilsoņu skaita jeb vismaz 154 868 vēlētājiem.

Likuma grozījumi dos iespēju ārkārtas vēlēšanās pašvaldības ievēlēt uz vairāk nekā četru gadu termiņu. Valdības koalīcijas partijas, kuras Rīgas domē pašlaik ir opozīcijā, ir tikušas kritizētas, ka likumu izmaiņas tapušas tieši gaidāmajām Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām, lai, izmantojot "Saskaņas" un "Gods kalpot Rīgai" nesaskaņas Rīgas domē, radītu sev labvēlīgākus priekšnosacījumus varas pārņemšanai un nostiprināšanai galvaspilsētā.

Apturētie likumu grozījumi paredz noteikt, ka domes atlaišanas gadījumā, ja līdz kārtējām vēlēšanām palikuši vairāk nekā 24 mēneši, rīko jaunas vēlēšanas un jauno domi ievēlē uz atlaistās domes pilnvaru termiņu. Savukārt, ja līdz kārtējām vēlēšanām palikuši no deviņiem līdz 24 mēnešiem, jauno domi ievēlē uz atlaistās domes atlikušo pilnvaru termiņu un vēl uz četru gadu pilnvaru termiņu, ko paredz likums. Šāds risinājums pēc grozījumu autoru teiktā piedāvāts, "lai efektīvāk izmantotu finanšu līdzekļus jaunu vēlēšanu organizēšanā domes atlaišanas gadījumā".

Tāpat izmaiņas paredz, ka domes atlaišanas gadījumā pagaidu administrāciju ieceļ uz deviņiem mēnešiem. Patlaban šis termiņš ir 15 mēneši, un, kā norādījuši grozījumu autori, pašreizējā kārtība nav pieļaujama, jo samērā ilgu laiku pašvaldību vada cilvēki, kuri domē nav ievēlēti un kuriem nav vietējo iedzīvotāju uzticības mandāta.

Pēc opozīcijas pieprasījuma Valsts prezidents Egils Levits apturēja augstāk aprakstītos grozījumu Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā un likumā "Par pašvaldībām" pieņemšanu. Levitam šādi bija jārīkojas atbilstoši Satversmei, ņemot vērā opozīcijas pieprasījumu. Līdz ar likumu izsludināšanas aizkavēšanu valdošā koalīcija ir atlikusi arī Rīgas domes atlaišanas likuma strauju virzīšanu Saeimā. Pašas opozīcijas partijas gan nekādi nav centušās plaši uzrunāt vēlētājus, lai izskaidrotu apturēto likumprojektu būtību un mudinātu parakstīties par referenduma ierosināšanu.

Saeima 13.februārī lēma par Rīgas domes atlaišanu. Likumprojekts, kas to nosaka, vēl jāizsludina Valsts prezidentam. Lai ārkārtas vēlēšanās domi ievēlētu uz garāku termiņu, prezidentam vispirms jāizsludina uz laiku apturētie likumu grozījumi, bet tikai pēc tam - par Rīgas domes atlaišanu.

Ziņas par kopējo parakstu vākšanā piedalījušos vēlētāju skaitu CVK apkopos šovakar. Lai noteiktu galīgo parakstu vākšanas rezultātu, ziņas par parakstītājiem no parakstu vākšanas lapām tiks elektroniski apkopotas. Tādējādi būs iespējams pārliecināties, vai visi parakstījušies ir vēlētāji un vai kādi vēlētāji nav parakstījušies vairākas reizes. Pēc tam CVK apstiprinās parakstu vākšanas galīgos rezultātus, paziņos tos Valsts prezidentam un publicēs izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

No Satversmes izriet - ja parakstu vākšanā par apturētu likumu piedalās ne mazāk kā viena desmitā daļa no pēdējās Saeimas vēlēšanās balsstiesīgo Latvijas pilsoņu skaita, CVK trīs dienu laikā ir jāizsludina tautas nobalsošana.

Ja parakstu vākšanā piedalās mazāk nekā viena desmitā daļa vēlētāju, apturētie likumi tiek publicēti un stājas spēkā