Lielākā daļa graudu Latvijā ir novākti, bet labības novākšana intensīvi turpināsies vēl šonedēļ un, iespējams, arī nākamās nedēļas pirmajās dienās, pastāstīja aptaujātie lauksaimnieku pārstāvji.
Diemžēl šis rudens sācies ar nepatīkamu pārsteigumu lauksaimniekiem, kuri stipro lietavu dēļ nav spējuši novākt ne graudu, ne dārzeņu ražu. Arī "Zemnieku saeimas" pārstāvji mikroblogošanas vietnē twitter publicējuši video, kurā redzams, cik grūti šogad ir nokult labības lauku.
Kartupeļu ražu masveidā joprojām nevāc, un, visticamāk, ražas masveida novākšana novēlosies līdz pat septembra vidum, kas ir divas nedēļas vēlāk nekā parasti, informē Kartupeļu audzētāju un pārstrādātāju savienības valdes priekšsēdētāja Aiga Kraukle
Plūdu skartajos reģionos Latgalē, Vidzemē un Zemgalē ap Jēkabpili, nenovāktas ir vairāk nekā 100 tūkstošu hektāru lielas graudaugu un dārzeņu platības, liecina Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Zemkopības ministrijas uzdevumā veiktie teritoriju apsekojumi. No tiem apdrošināti ir mazāk par 5% sējumu platību.
Labības laukos šobrīd intensīvi strādā kombaini. Pie graudu pārstrādes uzņēmumiem nereti veidojas rindas, jo zemnieki steidz izmantot katru brīdi, ko daba atvēl labības novākšanai. Par spīti vēsajam un sausajam pavasarim, zemnieki šogad cer uz labāku kopievākumu nekā pērn, iespējams – pat uz rekordražu.
Vēsās naktis un lietavas kaitē lauku gurķiem, ķirbjiem, kabačiem un citiem siltummīļiem. Toties kāposti aug griezdamies. Augļu un ogu raža šogad ienākas vēlāk nekā citus gadus un kopievākums solās būt divas reizes mazāks nekā citus gadus.
Augļkoku un ogulāju raža šogad Latvijā varētu būt mazāka nekā pērn. Latvijas Augļkopju asociācijas priekšsēdētāja vietnieks Jānis Zilvers sacīja, ka maija sākumā sala dēļ daudzām augļkoku šķirnēm cieta ziedpumpuri, tādējādi raža būs mazāka nekā pērn.
Situācija ar graudaugu sējumiem visā Latvijā izskatās pietiekami cerīgi, apsekojot sējumu stāvokli pēc sniega nokušanas, secinājuši Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) augkopības eksperti.
Saistībā ar labo graudu ražu teju visās graudaudzētāju valstīs, kā arī iepriekš izveidotajiem graudu uzkrājumiem patlaban pasaules biržās nav vērojamas tendences, kas liecinātu par graudu cenas pieaugumu.
Šā gada ražas kopējais iekūlums varētu sasniegt 2,544 miljonus tonnu, kas ir ļoti labs rādītājs piecu gadu griezumā, tomēr noteikti nesasniegs pagājušā gada rekordu - 3,002 miljonus tonnu, aģentūra LETA uzzināja Zemkopības ministrijas (ZM) Tirgus un tiešā atbalsta departamentā.
Vidzemē un Latgalē ziemāju ražas šogad gaidāmas viduvējas, savukārt Kurzemē un Zemgalē tās varētu saglabāties 2015. gada līmenī, liecina Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) pirmās ražas prognozes. Pērn, novācot 2,58 miljonus tonnu graudu, Latvijā tika iegūta rekordraža.
Pagājušajā gadā pirmo reizi Latvijas vēsturē graudu kopraža sasniegusi trīs miljonus tonnu, kas ir par 794 300 tonnu jeb 35,7 % vairāk nekā 2014. gadā. Tādējādi pārsniegts iepriekšējā gada rekords un sasniegta Latvijas vēsturē lielākā graudu kopraža, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) provizoriskie dati.
Pateicoties labvēlīgajiem laikapstākļiem, šogad Latvijā prognozējamā graudaugu un rapša kopējā raža būs par 16% lielāka nekā pērn un sasniegs apmēram 2,58 miljonus tonnu, kas ir visu laiku rekords, pēc jaunāko datu analīzes aģentūru LETA informēja Zemkopības ministrijas (ZM) Tirgus un tiešā atbalsta departamenta Tirgus kopējās organizācijas nodaļas vadītāja Dace Freimane.
Dārzeņu audzētāji par šā gada ražas prognozēm ir visai optimistiski noskaņoti: ja izpalikšot dabas untumi, tad dārzeņi šogad padošoties labi. Arī Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) eksperti šā gada ražas prognozēs ir dāsni. Viņi cer uz rapša rekordražu.
Aizvadītajā nedēļā ievērojami palielinājies ar labības novākšanu saistīto ugunsgrēku skaits, aģentūru LETA informēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) preses pārstāve Inga Vetere.
Divos savstarpēji tuvā attālumā no bumbierēm ņemtos paraugos Tukuma novadā konstatēta bīstama augļu koku slimība - bakteriālā iedega (izraisa baktērija Erwinia amylovora). Šā gada 7.augustā Valsts augu aizsardzības dienestā (VAAD) pieņemts lēmums par fitosanitāro pasākumu piemērošanu.
Pēc Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) ekspertu novērojumiem, sliktie laika apstākļi ziemāju sējumiem būtisku kaitējumu nav nodarījuši. Vētra un lietus nodarījuši tikai lokālus postījumus atsevišķos laukos Zemgalē, Vidzemē un Kurzemē, Latgalē postījumu faktiski nav.