Eksperti: Augļu un ogu raža Latvijā šogad nebūs tāda, kā ierasts
Ilgstošā sausuma un karstuma dēļ vietējo augļu un ogu kvalitāte un ražas apmērs būs mazāks nekā ierasts citus gadus, atzina aptaujātie eksperti.
Sausums negatīvāk var ietekmēt tieši augļkokus Kurzemē, kur ir mazāk mitruma, tam sekos Zemgale, bet Austrumlatvijā situācija ir labvēlīgāka.
Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) vecākais dārzkopības speciālists Māris Narvils aģentūrai LETA teica, ka, turpinoties līdzšinējiem sausajiem un karstajiem laika apstākļiem, pastāv liela varbūtība, ka augļkokiem nobirs vairāk augļaizmetņu nekā tas notiktu normālos apstākļos. Sausums negatīvāk var ietekmēt tieši augļkokus Kurzemē, kur ir mazāk mitruma, tam sekos Zemgale, bet Austrumlatvijā situācija ir labvēlīgāka.
Vienlaikus viņš piebilda, ka vasarīgo laika apstākļu ietekmē augļaizmetņi strauji attīstās, kamdēļ ogu raža varētu ienākties pāris nedēļu ātrāk nekā ierasts. Piemēram, vietām drīzumā ienāksies agrie saldie ķirši, kamēr citus gadus tas notiek vien jūnija beigās, jūlija sākumā. Skābie ķirši varētu būt jūnija otrajā pusē. Arī atklātā laukā audzētas zemenes vietām jau gatavas. "Sausuma un augstās gaisa temperatūras dēļ šogad raksturīgs tas, ka viss nogatavojas vismaz divas nedēļas ātrāk nekā normālos apstākļos," rezumēja Narvils.
Vienlaikus viņš atzina, ka sausuma dēļ ogas šogad nebūs šķirnēm ierastajā lielumā, bet mazākas, ļoti iespējams, ka mazākās ogas varētu nobirt. Piemēram, agrākajām sausseržu šķirnēm ogas jau birst nost, sevišķi, Kurzemes pusē. Arī ērkšķogas aizmetušās labi, bet ogas būs sīkākas nekā parasti. Līdz ar to sausums negatīvi ietekmē arī ražas kvalitāti.
Narvils pieļāva, ka agrākās augļkoku šķirnes sausums ietekmēs mazāk, bet vēlākas šķirnes var ciest stiprāk. "Vajadzētu aizkavēt esošajā mitruma iztvaikošanu, nepieļaut, lai apdobju zonā plaisā. Jāmēģina aiztaisīt spraugas ciet vai uzrušināt zemi, lai mitrums nezūd. Ideāli būtu mulčēt, lai nezaudētu esošo mitrumu," viņš sacīja, piebilstot, ka meteorologi lietu sola tikai nākamnedēļ, taču arī tas nespēs pilnībā novērst sausuma negatīvo ietekmi. Ar to nebūs pietiekami, lai stabilizētu situāciju dārzos, kur jau pusotru mēnesi vai divus nav bijis lietus. Augstā gaisa temperatūra apvienojumā ar sausumu var atņemt augļkokiem spēku tiktāl, ka lapas var sākt dzeltēt un augļaizmetņi sāk nobirt.
Latvijas Augļkopju asociācijas (LAA) valdes priekšsēdētāja Māra Rudzāte aģentūrai LETA atzina, ka augļkopju situācija ilgstošā sausuma un karsto laika apstākļu dēļ esot bēdīgi, jo daļa augļaizmetņu ir nobirusi. "Ir slikti, ļoti bēdīgi. Ņemot vērā aukstos laika apstākļus pērn daudzām kultūrām neieviesās ziedpumpuri un tagad tas lielais karstums ir panācis to, ka nebūs izcilas ražas," atzina Rudzāte, norādot, ka labāka situācija ir tajos dārzos, kur ir laistīšanas iekārtas.
Pēc viņas teiktā, līdz šim netipisko laika apstākļu dēļ, kādi ir raksturīgi Dienvideiropai nevis reģionam, kur atrodas Latvija, augļu un ogu raža jau šobrīd solās būs par aptuveni piektdaļu mazāka nekā normālai ražai vajadzētu būt. Ja silts laiks turpināsies arī jūlijā un augustā, ražas būs zemas. Kopumā augļkopjiem ir saspringta situācija.
Viņa piebilda, ka sliktāka situācija ir Kurzemē, bet, piemēram, Latgalē ir labāk, jo bijis vairāk mitruma.