psrs

Krievija pašlaik mēģina atdzīvināt Padomju Savienības laikā pausto ideju par valsts ietekmes palielināšanu visos pasaules okeānos, šādu viedokli aģentūrai LETA pauda politologs Kārlis Daukšts.

Šodien ir Latvijas Republikas okupācijas diena, kurā tiek pieminēti 1940.gada 17.jūnija vēstures notikumi, kad pēc Molotova-Ribentropa pakta, kas noslēgts 1939.gada 23.augustā, neatkarīgā valsts iekļauta PSRS ietekmes sfērā.

Krievija ir gatava izmantot savus bruņotos spēkus tālākai bijušo padomju republiku sagrābšanai, paziņojis Gruzijas prezidents Giorgijs Margvelašvili.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins svētdien ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli kopīgā preses konferencē paziņoja, ka Molotova-Rībentropa paktam bija jēga attiecībā uz PSRS drošību.

Vēsturnieks, Vidzemes augstskolas rektors Gatis Krūmiņš ir paveicis pamatīgu darbu, pētot Latvijas un PSRS savstarpējos norēķinus. Kas tad dzīvoja uz kā rēķina, vai rīkojāmies pareizi, strauji saraujot ekonomiskās saites ar Krieviju, un kādi mīti ir sagrauti – par to šajā sarunā ar Gati Krūmiņu.

Latvijas sabiedriskajā telpā ir iesakņojušies mums tīkami mīti par to, kā un kāpēc sabruka PSRS. Var, protams, lepnībā apgalvot, ka «mēs lauzām, bet viņi lūza», taču šāds tā laika notikumu atainojums ir nepilnīgs. 1986. gada beigās, kad vēl nebija nodibinātas tautas frontes un neatkarības kustības, PSRS sasniedza valsts bankrota slieksni.

PSRS okupācijas radīto zaudējumu kopsumma varētu krietni pārsniegt 300 miljardus eiro, šodien pēc Ministru kabineta PSRS okupācijas zaudējumu apzināšanas komisijas sēdes žurnālistiem sacīja tās locekle Ruta Pazdere.

Pagājušajā nedēļā Krievija ieviesa importa aizliegumu atsevišķām pārtikas preču grupām no ASV, ES, Norvēģijas, Kanādas un Austrālijas.

Saeimas deputāti šodien galīgajā lasījumā pieņēma Krimināllikuma grozījumus, cita starpā nosakot kriminālsodu par PSRS vai nacistiskās Vācijas īstenotā genocīda, nozieguma pret cilvēci, nozieguma pret mieru vai kara nozieguma pret Latviju rupju noniecināšanu.

Saeimas deputāti šodien otrajā lasījumā atbalstīja Krimināllikuma grozījumu projektu, kas paredz sodīt arī ar brīvības atņemšanu par PSRS vai nacistiskās Vācijas pret Latviju īstenotās agresijas publisku noliegšanu, attaisnošanu, slavināšanu vai rupju trivializēšanu.

Aizstāvot tiesības publiskos pasākumos izmantot padomju simboliku, piemēram, PSRS karogu, Saskaņas centra deputāti aicināja atdalīt staļiniskā režīma šausmas no Padomju Savienības un nojaukt nevis uzvaras pieminekli, bet pieminekli latviešu strēlniekiem.

22 gadus pēc Padomju Savienības sabrukuma Latvijā joprojām dzīvo cilvēki, kuri ikdienā uz savas ādas turpina izjust PSRS represiju sekas. Stāsts ir par tiem, kuri toreiz uzdrošinājās nepiekrist komunistiskajam dzīves standartam un tādēļ tika atzīti par psihiski slimiem, šovakar ziņo TV3 raidījums "Nekā Personīga".

Lietuvas valdība izveidos īpašu komisiju, kuras uzdevums būs padomju okupācijas Lietuvas valstij nodarīto kaitējumu izvērtēšana.

Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielajā zālē 17. un 18.jūnijā notiks starptautiska konference "Padomju Savienības nodarītie zaudējumi Baltijā".

Lai arī Padomju Savienība Latvijas iedzīvotājiem visbiežāk asociējas ar režīma politisko ietekmi un mūsu valsts nebrīvi, tomēr lielai daļai aptaujāto pietrūkst tālaika bezmaksas izglītības un medicīnas, liecina pēc "P.R.A.E. Sabiedrisko attiecību" pasūtījuma veiktās interneta aptaujas rezultāti.

Rīgā, Vērmanes dārzā, šodien ir sapulcējušies vairāki desmiti bijušo PSRS desantnieku, lai svinētu Krievijā atzīmējamo Gaisa desanta karaspēka dienu, novēroja aģentūra LETA.

Lai arī jaunais ārlietu ministrs Aivis Ronis atturas skaidrot Krievijas prezidenta Dmitrija Medvedeva teikto par nosodījumu totalitārajai PSRS, tomēr viņš ar kaimiņvalsts līdera sacīto esot apmierināts.

Kāda persona vērsusies Valsts policijā ar iesniegumu, lūdzot izvērtēt, vai personu, kuru automašīnas dekorētas ar Krievijas un PSRS simboliku, saraksta publicēšana internetā nav saistīta ar nacionālā naida kurināšanu.

Pirms 20 gadiem, 1989. gada 3. decembrī ASV un PSRS līderi Maltras konferences noslēgumā paziņoja par Aukstā kara beigām.

Lielbritānijas izvirzītajai kandidātei uz Eiropas Savienības (ES) komisāra amatu Ketrinai Eštonei, kuru dalībvalstu līderi vienlaicīgi izvēlējušies par bloka jaunveidojamā ārlietu dienesta vadītāju, nākamnedēļ nāksies atbildēt uz daudziem nepatīkamiem Eiropas Parlamenta (EP) deputātu jautājumiem, tostarp uz britu eiroskeptiķu apgalvojumiem, ka pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados viņa kādas pretkara organizācijas vārdā pieņēmusi naudu no toreizējās PSRS, ceturtdien ziņo interneta izdevums "EurActiv".