PSRS

Latvijas Universitātes fonds kopā ar LPSR VDK zinātniskās izpētes komisiju piedāvā studentiem iegūt 1200 eiro stipendiju PSRS totalitārā okupācijas režīma represiju un Valsts drošības komitejas (VDK) piesegstruktūru izpētei. Pieteikšanās termiņš - 2016.gada 15.decembris.

Vidzemes augstskolas rektora Gata Krūmiņa nejauš atklājums emocionālos argumentus apgāž ar konkrētiem faktiem un skaitļiem. Gatavojot pētījumu par padomju laikiem, Krūmiņš Latvijas Bankas dokumentu kaudzēs pašam par lielu pārsteigu atrada mapes, kur uzskaitīti maksājumi, ko Latvijas PSR pārskaitīja Padomju savienības kasē, vēsta raidījums "Nekā Personīga".

Iztēlosimies kādu šaušalīga nozieguma piemēru. Vienpadsmit ļaundaru izvaro nepilngadīgu un nevainīgu meiteni. Notiek tiesa. Tiesā cietusī izvarotā meitene saka: «Ziniet, tie desmit izvarotāji man patīk. Nesodiet viņus, bet tas viens – vislielākais un visresnākais – man ļoti nepatīk, tāpēc sodiet tikai viņu!» Kā būtu jārīkojas taisnīgai un likumīgai tiesai? Jāpasludina desmit izvarotāju par nevainīgiem, bet visa soda bardzība jāvērš tikai pret vienu no izvarotāju grupas? Normālā civilizētā valstī likuma bardzība ir jāvērš pret visiem nozieguma veicējiem, nevis tikai pret vienu, kurš ir lielākais un resnākais.

PSRS laikā aptuvenie nodarītie zaudējumi Latvijas ekonomikai ir 185 miljardi eiro, šodien žurnālistiem sacīja PSRS okupācijas radīto zaudējumu aprēķināšanas komisijas pārstāve Ruta Pazdere.

Rīt Baltijas valstu tieslietu ministri tiksies un kopīgi parakstīs deklarāciju par PSRS okupācijas nodarīto zaudējumu aprēķināšanas un atgūšanas nepieciešamību.

1963. gada 5. decembrī - PSRS konstitūcijas dienā - 23 gadīgs latviešu jaunietis, Bruno Javoišs izlēma uzvilkt Latvijas karogu Rīgas radiotornī, kurš atradās pašā pilsētas centrā, blakus galvenajai milicijas pārvaldei.

"Padomju Savienības sabrukums izrādījās milzīga traģēdija ar daudzām sekojošām problēmām, tai skaitā, ka krievu tauta kļuva par sadalītāko nāciju pasaulē," intervijā ASV telekanālam secinājis Krievijas prezidents Vladimirs Putins, informē aģentūra TASS.

Naktī no 18. uz 19. augustu Maskavā tika atstādināts PSRS prezidents Mihails Gorbačovs, varu sagrāba sazvērnieki, kuri sevi dēvēja par Valsts Ārkārtējā stāvokļa komiteju (VĀSK). VĀSK izsludināja ārkārtējo stāvokli vairākos PSRS reģionos.

Krievija pašlaik mēģina atdzīvināt Padomju Savienības laikā pausto ideju par valsts ietekmes palielināšanu visos pasaules okeānos, šādu viedokli aģentūrai LETA pauda politologs Kārlis Daukšts.

Šodien ir Latvijas Republikas okupācijas diena, kurā tiek pieminēti 1940.gada 17.jūnija vēstures notikumi, kad pēc Molotova-Ribentropa pakta, kas noslēgts 1939.gada 23.augustā, neatkarīgā valsts iekļauta PSRS ietekmes sfērā.

Krievija ir gatava izmantot savus bruņotos spēkus tālākai bijušo padomju republiku sagrābšanai, paziņojis Gruzijas prezidents Giorgijs Margvelašvili.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins svētdien ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli kopīgā preses konferencē paziņoja, ka Molotova-Rībentropa paktam bija jēga attiecībā uz PSRS drošību.

Vēsturnieks, Vidzemes augstskolas rektors Gatis Krūmiņš ir paveicis pamatīgu darbu, pētot Latvijas un PSRS savstarpējos norēķinus. Kas tad dzīvoja uz kā rēķina, vai rīkojāmies pareizi, strauji saraujot ekonomiskās saites ar Krieviju, un kādi mīti ir sagrauti – par to šajā sarunā ar Gati Krūmiņu.

Latvijas sabiedriskajā telpā ir iesakņojušies mums tīkami mīti par to, kā un kāpēc sabruka PSRS. Var, protams, lepnībā apgalvot, ka «mēs lauzām, bet viņi lūza», taču šāds tā laika notikumu atainojums ir nepilnīgs. 1986. gada beigās, kad vēl nebija nodibinātas tautas frontes un neatkarības kustības, PSRS sasniedza valsts bankrota slieksni.

PSRS okupācijas radīto zaudējumu kopsumma varētu krietni pārsniegt 300 miljardus eiro, šodien pēc Ministru kabineta PSRS okupācijas zaudējumu apzināšanas komisijas sēdes žurnālistiem sacīja tās locekle Ruta Pazdere.

Pagājušajā nedēļā Krievija ieviesa importa aizliegumu atsevišķām pārtikas preču grupām no ASV, ES, Norvēģijas, Kanādas un Austrālijas.

Saeimas deputāti šodien galīgajā lasījumā pieņēma Krimināllikuma grozījumus, cita starpā nosakot kriminālsodu par PSRS vai nacistiskās Vācijas īstenotā genocīda, nozieguma pret cilvēci, nozieguma pret mieru vai kara nozieguma pret Latviju rupju noniecināšanu.

Saeimas deputāti šodien otrajā lasījumā atbalstīja Krimināllikuma grozījumu projektu, kas paredz sodīt arī ar brīvības atņemšanu par PSRS vai nacistiskās Vācijas pret Latviju īstenotās agresijas publisku noliegšanu, attaisnošanu, slavināšanu vai rupju trivializēšanu.

Aizstāvot tiesības publiskos pasākumos izmantot padomju simboliku, piemēram, PSRS karogu, Saskaņas centra deputāti aicināja atdalīt staļiniskā režīma šausmas no Padomju Savienības un nojaukt nevis uzvaras pieminekli, bet pieminekli latviešu strēlniekiem.

22 gadus pēc Padomju Savienības sabrukuma Latvijā joprojām dzīvo cilvēki, kuri ikdienā uz savas ādas turpina izjust PSRS represiju sekas. Stāsts ir par tiem, kuri toreiz uzdrošinājās nepiekrist komunistiskajam dzīves standartam un tādēļ tika atzīti par psihiski slimiem, šovakar ziņo TV3 raidījums "Nekā Personīga".