Bijušajam PSRS aizsardzības ministram Jazovam Lietuvā grib piespriest mūža ieslodzījumu

Lietuvas Ģenerālprokuratūra ierosinājusi atzīt bijušo Padomju Savienības aizsardzības ministru Dmitriju Jazovu par vainīgu noziegumos pret cilvēci un piespriest viņam mūža ieslodzījumu.

Jazovs tiek apsūdzēts, ka 1990.gada nogalē izveidojis organizētu grupējumu no 160 militārpersonām un politiskajiem darbiniekiem nolūkā atkal iekļaut PSRS sastāvā Lietuvu, kas tā paša gada 11.martā bija pasludinājusi valstiskās neatkarības atjaunošanu.

Šādu aicinājumu otrdien Viļņas apgabaltiesas sēdē, kurā tiek izskatīta 1991.gada 13.janvāra apvērsuma mēģinājuma lieta, izteica Ģenerālprokuratūras prokurore Daiva Skorupskaite-Lisauskiene.

Jazovs tiek apsūdzēts, ka 1990.gada nogalē izveidojis organizētu grupējumu no 160 militārpersonām un politiskajiem darbiniekiem nolūkā atkal iekļaut PSRS sastāvā Lietuvu, kas tā paša gada 11.martā bija pasludinājusi valstiskās neatkarības atjaunošanu.

Maskavā dzīvojošajam Jazovam, kas šobrīd ir 93 gadus vecs, izvirzītas apsūdzības kara noziegumos un noziegumos pret cilvēci. Neklātienē viņš tiek tiesāts par starptautiskajās tiesībās aizliegtu izturēšanos pret cilvēkiem un necilvēcisku izturēšanos pret starptautisko humanāno tiesību aizsargātām personām, aizliegtu uzbrukumu un aizliegtu militāro līdzekļu lietošanu.

Tiesas sēdē apsūdzēto aizstāv Lietuvas valsts iecelts advokāts.

Saskaņā ar apsūdzības rakstu Jazovs minēto organizēto grupējumu veidojis kopā ar vairākiem toreizējiem PSRS darboņiem, kas jau miruši, - bijušo Padomju Savienības iekšlietu ministru Borisu Pugo, PSRS Valsts drošības komitejas vadītāju Vladimiru Krjučkovu un Padomju Savienības Komunistiskās partijas Centrālkomitejas sekretāru un Politbiroja locekli Oļegu Šeņinu.

1991.gada 13.janvāra apvērsuma mēģinājuma lieta tiek uzskatīta par vienu no apjomīgākajām un svarīgākajām Lietuvas tiesu vēsturē. Lietu, kurā kara noziegumos un noziegumos pret cilvēci apsūdzēti 67 cilvēki, tiesa sāka izskatīt 2016.gada janvārī.

Mēģinot gāzt likumīgi ievēlēto Lietuvas varu, kas 1990.gada martā bija paziņojusi par valstiskās neatkarības atjaunošanu, īpašās padomju karaspēka vienības 1991.gada 13.janvārī ar spēku ieņēma Viļņas televīzijas torni, Preses namu, Televīzijas un radio komiteju un objektus citās Lietuvas pilsētās. No lodēm un zem tanku kāpurķēdēm pie televīzijas torņa šajā dienā gāja bojā 14 neapbruņoti cilvēki, tika nodarīts smags kaitējums 31 cilvēka veselībai un vairāk nekā tūkstotis cilvēku guva dažāda veida ievainojumus.

1999.gada augustā Viļņas apgabaltiesa notiesāja sešas padomju laika amatpersonas par viņu lomu 13.janvāra notikumos, piespriežot bijušajam Padomju Savienības Komunistiskās partijas Lietuvas filiāles līderim Mīkolam Burokevičam 12 gadu cietumsodu, bet viņa līdzgaitnieku Jozu Jermalaviču notiesājot ar brīvības atņemšanu uz astoņiem gadiem.

Tolaik Lietuvas likumi neļāva apsūdzētos tiesāt neklātienē. Otrreiz izmeklēšana tika sākta jau tajā pašā 1999.gadā, bet, kā vēlāk noskaidrojās parlamentārās izmeklēšanas gaitā, gadiem ilgi tā nevirzījās uz priekšu un septiņus gadus to izmeklēja viens vienīgs prokurors.

Situācija mainījās tikai 2010.gadā, kad Lietuvas Seims pieņēma Kriminālkodeksa grozījumus, kas noteica, ka noziegumiem pret cilvēci un kara noziegumiem nav noilguma un maksimālais sods par tiem var būt mūža ieslodzījums, turklāt apsūdzētos var saukt pie atbildības arī neklātienē, ja citas valstis izmanto iespējas viņus neizdot. 2010.gada nogalē Lietuvas Ģenerālprokuratūra izveidoja jaunu izmeklēšanas grupu, lai paātrinātu 13.janvāra lietas tiesisko izvērtēšanu.