Protests

Vairāki tūkstoši cilvēku sestdien pulcējušies Polijas dienvidos esošajā Katovicē uz "Klimata maršu", lai mudinātu tur notiekošās ANO klimata konferences dalībniekus vienoties par ambicioziem pasākumiem globālās sasilšanas novēršanai. Stiprā policijas apsardzībā aktīvisti no visas pasaules pulcējušies Katovices galvenajā laukumā. Daži no aktīvistiem pārģērbušies par polārlāčiem, daži - par orangutāniem, vēloties uzsvērt, ka abām sugām draud iznīkšana klimata izmaiņu dēļ. Demonstranti skandē: "Mostieties! Pienācis laiks glābt mūsu mājas!" Uz viņu plakātiem lasāmi tādi saukļi kā "Aizsargājiet mūsu tiesības uz pārtiku, zemi, ūdeni!" Akcijas norisi uzrauga liels skaits kārtības sargu, tostarp jātnieku policijas vienība.

"Dzelteno vestu" kustības organizēto protestu laikā visā Francijā sestdien aizturēti 1385 cilvēki, paziņojis iekšlietu ministrs Kristofs Kastanērs.

Briselē sestdien sākoties no Francijas pārņemtās "dzelteno vestu" kustības protestiem, sestdien aizturēti 70 cilvēki, ziņo policija.

Dzeltenās vestēs tērptie protestētāji, kas pauž neapmierinātību ar Francijas prezidenta Emanuela Makrona politiku, sestdien pastiprinātā policijas apsardzībā devās gājienā uz Elizejas pili.

Francijas galvaspilsētai gatavojoties iespējamajām nekārtībām, kādās varētu izvērsties kārtējie "dzelteno vestu" protesti, policija Parīzē sestdienas rītā jau aizturējusi 278 cilvēkus. Tūristu iecienītie Parīzes apskates objekti un ierasti dzīvīgās iepirkšanās vietas sestdien ir slēgtas, bažījoties pat jauniem grautiņiem, ko atkal varētu sarīkot pret valdību noskaņotie demonstranti. Prezidenta Emanuela Makrona valdība brīdinājusi, ka sestdien gaidāmos "dzelteno vestu" protestus Parīzē var savā labā izmantot "radikalizētie un dumpīgie" ekstrēmisti un iespējamās nekārtības var izvērsties vēl bīstamākas nekā nedēļu iepriekš. Tāda mēroga grautiņus, kādi Parīzi piemeklēja pagājušajā sestdienā, Francija nebija pieredzējusi kopš 1968.gada studentu nemieriem. Baidoties no jauniem postījumiem, sestdien ir slēgts gan Eifeļa tornis, gan Luvra muzejs. Slēgti ir arī simtiem veikalu un uzņēmumu. Vairāki desmiti demonstrantu, tērpušies dzeltenajās atstarojošajās vestēs, kas kļuvušas par jaunās protestu kustības simbolu, jau pirms saullēkta bija sapulcējušies pie Triumfa arkas, kura cieta jau pagājušās nedēļas nekārtībās. Tikmēr citi drūzmējas pie policijas kontrolpunktiem, kur tiek veikta somu pārbaude personām, kas vēlas nokļūt Parīzes rietumdaļā, kur atrodas pasaulslavenie Elizejas lauki. Atsevišķi Parīzes rajoni izskatās tā, it kā pilsēta gatavotos viesuļvētrai, un veikalu skatlogus, kuros parādījušās jau Ziemsvētku dekorācijas, sedz dēļu vairogi. Tikmēr policija steidz aizvākt no ielām visus priekšmetus, kurus demonstranti varētu izmantot kā improvizētus ieročus. Greznajās iepirkšanās ielās ap prezidenta rezidenci - Elizejas pili - policija uzslējusi drošības norobežojumus. Tikai Parīzē vien kārtības uzturēšanai mobilizēti 8000 policistu, kuru rīcībā ir arī bruņumašīnas. Tikmēr visā Francijā par drošību gādās 89 000 kārtības sargu. Tā dēvēto dzelteno vestu kustību sākotnēji izraisīja valdības lēmums paaugstināt akcīzes nodokli degvielai, bet pakāpeniski tā izvērsusies daudz plašākos protestos, atspoguļojot vispārējo sabiedrības neapmierinātību ar Makrona politiku.

Sanktpēterburgā svētdien notikuši pretkara piketi, aktīvistiem paužot nosodījumu Krievijas agresijai pret Ukrainu un pieprasot atbrīvot sadursmēs Kerčas šaurumā aizturētos Ukrainas jūrniekus.

Desmitiem tūkstoši cilvēku svētdien izgājuši Briseles ielās, lai dienā, kad Polijā sākas ANO klimata samits, aicinātu politiķus valsts, Eiropas un pasaules līmenī spert iedarbīgākus soļus siltumnīcefekta gāzu izmešu ierobežošanai. Mierīgajā demonstrācijā, neraugoties uz lietaino un nemīlīgo laiku, piedalījās aptuveni 65 000 cilvēku, lēsusi Beļģijas policija. Dalībnieku vidū bija arī arī daudzas ģimenes ar bērniem. Rīkotāji norāda, ka tas ir šimbrīžam plašākais klimata aizstāvībai veltītais pasākums valstī. Akcijas dienā sabiedriskais transports Briselē pārvadā pasažierus par brīvu un Beļģijas dzelzceļa uzņēmums SNCB pazeminājis biļešu cenas. Vilcieni no citām Beļģijas pilsētām uz Briseli bija pārpildīti, un cilvēki sociālajos tīklos žēlojās, ka SNCB nav paredzējis tik lielu pasažieru pieplūdumu. Kā ziņots, Polijas dienvidos, Katovices pilsētā, svētdien sākas ANO klimata samits, kurā pasaules līderi mēģinās atdzīvināt pirms trim gadiem panākto Parīzes klimata vienošanos, no kuras atkāpušās vairākas valstis, tostarp ASV. Samits turpināsies līdz 14.decembrim.

Francijā vardarbīgos protestos pret degvielas nodokļa palielināšanu un dzīves dārdzību cietuši 133 cilvēki, tai skaitā 23 policisti, bet 412 cilvēki aizturēti un 378 no viņiem noteikts apcietinājums, svētdien paziņojusi Francijas policija. Prezidents Emanuels Makrons svētdien rīko ārkārtēju drošības apspriedi ar premjerministru Eduāru Filipu un iekšlietu ministru Kristofu Kastanēru, brīdinot ka nemieru vaininiekiem nāksies atbildēt par nodarīto. Parīzes policija sestdien laida darbā asaru gāzi un ūdensmetēju pret protestētājiem, kas mēģināja izlauzties cauri nožogojumiem Elizejas laukos. Pilsētā tika slēgtas desmitiem ielu un vairākas metro stacijas. "Dzelteno vestu" protestos, kas izvērsās vardarbībā, cietuši tūristu iecienītākie Francijas galvaspilsētas rajoni. Protestētāji dedzināja automašīnas, izsita skatlogus, izlaupīja veikalus, apmētāja ar akmeņiem policiju un apkrāsoja Triumfa arku ar daudzkrāsainiem grafiti, ko pilsētas saimniecisko dienestu darbinieki svētdien pūlas notīrīt. "Dzeltenās vestes uzvarēs!" - vēsta viens no protestu dalībnieku atstātajiem uzrakstiem. Elizejas lauku, Triumfa arkas un Tilerī dārza apkaimē ielas piemētātas ar atkritumiem, ielu malās redzamas izdegušas automašīnas, daudzas fasādes apkrāsotas ar uzrakstiem. Pretstatā Parīzei citviet Francijā protesti sestdien noritējuši lielākoties mierīgi. Protesti pret degvielas nodokļa paaugstināšanu Francijā sākās pirms divām nedēļām. Protestiem turpinoties, izveidojusies plaša opozīcijas fronte pret centrisko prezidentu Makronu. Francijas amatpersonas bažījas, ka "dzelteno vestu" protestos plāno iefiltrēties galēji labējie un galēji kreisie grupējumi.

Francija nosūtīs karavīrus uz Reinjonu, savu aizjūras teritoriju Indijas okeānā, kur protesti pret degvielas nodokļa palielināšanu pārauguši vardarbībā un notikušas laupīšanas. Salā jau trešo dienu slēgtas skolas, jo protestētāju saslieto barikāžu dēļ skolotāji un bērni nespēj nokļūt līdz mācību iestādēm, kurām nav iespējams piegādāt arī pārtiku. Protesti pret degvielas cenu kāpumu un valdības plāniem palielināt degvielas nodokli kopš sestdienas pāršalkuši visu Franciju un tās aizjūras teritorijas. Taču Reinjonā tie pārauguši plašākos protestos pret nabadzību, kas šajā salā ir lielāka problēma nekā citur Francijā. Francijas prezidents Emanuels Makrons trešdien aizstāvēja valdības centienus uzlabot ekonomisko situāciju Reinjonā, bet tur notikušo vardarbību nodēvēja par nepieņemamu. Makrons paziņoja, ka nosūtīs uz salu karavīrus situācijas noregulēšanai. Prefektūra ziņo, ka kopš sestdienas aizturēti 123 cilvēki un aptuveni 30 policisti ir ievainoti.

Šodien plkst.16 Bastejkalnā, Rīgā, notiks Krievu skolu aizstāvju štāba organizēta zibakcija pret skolu slēgšanu, informēja pasākuma organizatori.

Francijā sestdien visā valstī notiek protesti pret degvielas cenu kāpumu un valdības plāniem palielināt degvielas nodokli, protestētājiem gatavojoties bloķēt ceļus un bremzēt satiksmi. Protestētāji sevi dēvē par "dzeltenajām vestēm", jo valkā atstarojošās dzeltenās vestes. Pie Parīzes protestētāji bloķē maksas iekasēšanas punktus un apvedceļus, bet valdība solījusi nosūt policiju protestētāju aizvākšanai un piedraudējusi ar sodiem. Iekšlietu ministrija paziņoja, ka protestos gājis bojā viens cilvēks, bet 47 cilvēki guvuši ievainojumus. Francijas austrumos gājusi bojā kāda protestētāja, kurai uzbraukusi autovadītāja, kuru bija pārņēmusi panika pēc iekļūšanas demonstrantu pūlī. Policija paziņoja, ka trīs no ievainotajiem atrodas nopietnā stāvoklī. Varasiestādes pavēstīja, ka aizturēti 24 cilvēki, bet vēl 17 nogādāti policijā nopratināšanai. Sociālajos tīklos izsludinātas aptuveni 1500 protesta akcijas, taču no tām tikai 100 pieteiktas vietējam varasiestādēm, kā to paredz likums. Akcijās aicināts bloķēt ceļus, kā arī rīkot "gliemeža akcijas", kad autovadītāji tīšām lēni pārvietojas pa visām automaģistrāles joslām. Valdība plāno par četriem centiem litrā paaugstināt degvielas nodokli benzīnam un par septiņiem centiem litrā dīzeļdegvielai. Nodokļa celšana ir daļa no prezidenta Emanuela Makrona plāniem atteikties no fosilajā degvielām.

Parīzē norisinājies protests pret mājlopu turēšanu būros, kura ietvaros aktrise Pamela Andersone ieslēgusies būrī.

Lai izpildītu minimālās autobusu vadītāju prasības par stundas likmi septiņi eiro, Autotransporta direkcijai (ATD) vajadzīgi papildu trīs miljoni eiro, žurnālistiem pastāstīja ATD valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš. Kā ziņots pie Satiksmes ministrijas (SM) ceturtdien apmēram 60 Latvijas Sabiedrisko pakalpojumu un Transporta arodbiedrības (LAKRS) biedri protestēja pret autobusu vadītāju zemajām algām. Viena no prasībām bija noteikt autobusu vadītājiem garantēto amatalgu (stundas tarifa likmi) septiņu eiro apmērā stundā. Godiņš pastāstīja, ka katru gadu sabiedriskā transporta pārvadātājiem maksātās dotācijas pieaug. 2014.gadā atlīdzība bija nepilni 17 miljoni eiro, bet 2018.gadā tas ir jau 21 miljons eiro. Arī ikmēneša atlīdzība transportlīdzekļu vadītājiem katru gadu pieaug. Piemēram, 2015.gadā bruto alga bija 648 eiro, bet 2018.gadā tie ir 833 eiro. Arī stundas likme pieaug un pašreiz tā ir 5,85 eiro, norādīja Godiņš.

Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes valdība trešdien līdz turpmākajam apturējusi pret meža izciršanu protestējošo vides aizstāvju nometnes likvidācijas operāciju.

Šodien Rīgā krievu skolu aizstāvju protesta pasākumā bija pulcējušies apmēram 5000 dalībnieku.

Šodien Rīgā krievu skolu aizstāvju protesta pasākumā pulcējušies apmēram 2500 dalībnieku.

Šodien Rīgā notiks kārtējais krievu skolu aizstāvju protesta pasākums, teikts Latvijas Krievu savienības (LKS) sociālā tīkla "Facebook" lapā.

Svētdien vairākās Krievijas pilsētu ielās izgāja Komunistu partijas atbalstītāji, kur iestājas pret pensionēšanās vecuma celšanu. Plāns paredz pensionēšanās vecumu sievietēm celt no 55 gadiem uz 63, bet vīriešiem no 60 uz 65 gadiem. Prezidents Vladimirs Putins piedāvājis, ka sievietēm pensionēšanās vecums būtu tomēr 60 gadi.

Kemnicas pilsētā Vācijas austrumos sestdien labējo organizāciju rīkotās demonstrācijas un kreiso spēku kontrprotestu laikā ievainoti 18 cilvēki, svētdien paziņojusi policija. Tā ziņo arī par vismaz 37 likumpārkāpumiem, tai skaitā īpašuma bojāšanu, miesas bojājumu nodarīšanu, pretošanos aizturēšanai un aizliegtu organizāciju simbolikas izmantošanu. Cietušo skaitā ir arī trīs policisti, kas ievainoti, cenšoties saukt pie kārtības demonstrantus. Labējā partija "Alternatīva Vācijai" (AfD) un kustība "Patriotiskie eiropieši pret Rietumu islamizāciju" (PEGIDA) rīkoja demonstrāciju, protestējot pret pagājušajā nedēļas nogalē notikušu vācieša slepkavību, par kuru tiek turēti aizdomās divi patvēruma lūdzēji. Demonstrācijai pievienojās arī vietējās labējās organizācijas "Pro Chemnitz" atbalstītāji. Pēc policijas ziņām, labējo spēku demonstrācijā piedalījušies aptuveni 8000 cilvēki, bet kreiso - apmēram 3000 cilvēki. Sadursmes izraisījušās starp nelielām protestētāju grupām. Policija izmeklē arī apsūdzības uzbrukumā demonstrantu grupai, ko vadījis Bundestāga deputāts no Vācijas Sociāldemokrātiskās partijas (SPD) Sērens Bartols. "Esmu sašutis. Manai grupai no Marburgas ceļā uz autobusu uzklupa nacisti. Iznīcināti visi SPD karogi, un dažiem cilvēkiem tika uzbrukts fiziski," tviterī rakstījis Bartols, piebilstot, ka drīz ieradusies policija un apturējusi uzbrukumu. Kā ziņots, labējo demonstrācija Kemnicā nevarēja notikt, kā plānots, jo tās dalībniekiem turpināt gājienu traucēja kontrprotestētāji. "Mūsu vienības dažkārt bija spiestas likt lietā tiešu spēku," tviterī pavēstīja policija. "Mēs atkārtojam aicinājumu atturēties no vardarbības." Kad gājiens beidzās, daudzi abu pušu protestētāji atteicās doties projām. Naktij tuvojoties, policija nosūtīja uz notikuma vietu papildspēkus un atveda ūdensmetēju, tomēr galu galā demonstranti izklīda bez incidentiem. Kopumā Kemnicā sestdien bija mobilizēti 1800 policisti. Policija arī ziņo, ka sestdien Kemnicā bez tiešas saistības ar demonstrācijām ievainots kāds afgānis, kuram uzbrukuši četri maskēti vīrieši. Vācijas ārlietu ministrs Heiko Māss svētdien aicinājis vāciešus aktīvi vērsties pret ksenofobiju. "Mums jāpieceļas no dīvāna un jāatver mutes. Mums visiem jāparāda pasaulei, ka mēs vairākumā esam demokrāti un ka rasisti ir mazākumā," viņš sacījis laikrakstam "Bild am Sonntag". "Klusējošajam vairākumam jākļūst skaļākam." Labējo organizāciju atbalstītāji skaidroja, ka viņu demonstrācija rīkota, lai pieminētu nodurto vīrieti un protestētu pret valdības bezdarbību augošās imigrantu noziedzības priekšā. Viņu kreisie oponenti pārmeta Kemnicas slepkavības izmantošanu centienos vairot naidu pret imigrantiem. Kā ziņots, pirms nedēļas Kemnicā izcēlās konflikts starp divām vīriešu grupām. Konflikta laikā tika sadurti trīs vīrieši, no kuriem viens vēlāk slimnīcā miris. Abi pārējie ar smagiem savainojumiem hospitalizēti. Mediji vēsta, ka visi sadurtie ir vācieši. Sākotnējā konflikta apstākļi nav skaidri, tomēr policija atzinusi, ka nazis nav ticis lietots pašaizsardzības nolūkos. Sociālajos medijos izplatoties ziņām par slepkavību, īpaša uzmanība pievērsta incidentā iesaistīto valstspiederībai. Nogalinātais ir 35 gadus vecs Vācijas pilsonis, bet aizdomās par slepkavību tiek turēts 23 gadus vecs sīrietis un 22 gadus vecs irākietis. Abi aizdomās turētie apcietināti. Aizvadītās nedēļas laikā Kemnicā notikušas vairākas labējo demonstrācijas un kreiso kontrprotesti. To gaitā dažkārt pieredzēti vardarbīgi incidenti.