Protests

Polijā piektdien tūkstošiem cilvēku piedalījušies protestos pret pretrunīgi vērtētajām tiesu sistēmas reformām. Nesot Polijas karogus un valsts konstitūciju, demonstranti Varšavā sapulcējās pie prezidenta pils, skandējot "Brīvas tiesas, brīvas vēlēšanas, brīva Polija". "Šie likumi izbeigs demokrātiju Polijā. Viņi virzās uz diktatūru, kur vara būs koncentrēta vienviet," pavēstīja viens no protestu organizatoriem Mihals Vavrikevičs. Polijas parlaments šonedēļ atsāka mēģinājumus panākt tiesu sistēmas reformu īstenošanu. Labotie likumprojekti, kas piešķirtu tieslietu ministram tiesības atcelt Augstākās tiesas tiesnešus un iecelt personas citos tiesu amatos, izraisīja asas debates parlamenta apakšpalātā. Opozīcijas partijas "Nowoczesna" ("Modernitāte") politiķe Barbara Doļnjaka pārmeta valdošajai partijai "Likums un taisnīgums" (PiS) mēģinājumu iegūt kontroli pār tiesām, ieceļot sev tīkamus tiesnešus un tādejādi pārkāpjot konstitūciju. Polijas prezidents Andžejs Duda jūlijā parakstīja vienu no trim pretrunīgi vērtējiem likumiem par tiesu reformu, ļaujot tieslietu ministram, kurš ir arī ģenerālprokurors, izvirzīt visu tiesu priekšsēdētājus, bet uzlika veto diviem citiem ierosinājumiem - likumam par Augstāko tiesu, kā arī likumam par Tiesu varas nacionālo padomi. Šie ierosinājumi izraisīja Polijā plašus ielu protestus un Eiropas Komisijas (EK) bezprecedenta sankciju draudus. Tieslietu eksperti norāda, ka labotie likumprojekti joprojām piešķir valdībai pārāk lielu ietekmi pār Polijas tiesām. 28 Polijas nevalstiskās organizācijas, tostarp "Amnesty International" filiāle, otrdien brīdināja, ka ierosinātās reformas apdraud Polijas kā demokrātiskas valsts statusu. Bez neatkarīgām tiesām tiktu apdraudētas pilsoņu konstitucionālās tiesības, norādīja organizācijas. Tiesu sistēmas reformas Polijā ir Varšavas un Briseles domstarpību cēlonis kopš 2015.gada. EK uzskata, ka Polija rīkojusies pretrunā ES tiesībām arī vairākos citos gadījumos.

Katalonijā streika ietvaros, kuru rīko reģiona neatkarību atbalstoša arodbiedrība, trešdien bloķēti autoceļi, šosejas un dzelzceļi. Cilvēki reģionā kopumā nobloķējuši ceļus vairāk nekā 50 vietās, arī šosejas, kas Kataloniju savieno ar Franciju un pārējo Spāniju, pavēstīja Katalonijas Tranzīta dienests. Spānijas likumos aizliegti streiki politisku motīvu dēļ, un arodbiedrība streiku rīko, protestējot pret nedrošību attiecībā uz darbavietu saglabāšanu un pret centrālās valdības lēmumu, kura dēļ uzņēmumiem kļuvis vieglāk galvenos birojus pārcelt prom no reģiona. Tomēr spriedzes pārņemtajā Katalonijā, kur reģionālais parlaments pasludinājis neatkarību no Spānijas, streikam ir politiska nokrāsa. Protestētāju vidū bija cilvēki ar separātistu karogiem un plakātiem, kuros pieprasīts atbrīvot katalāņu valdības ministrus un līderus, kas tiek turēti apcietinājumā, likumsargiem turpinot izmeklēšanu par viņu iespējamo lomu Katalonijas neatkarības centienos. Streiku neatbalsta Spānijas lielās arodbiedrības, bet tam ir Katalonijas lielākās izglītības sektora arodbiedrības atbalsts, un tas nozīmē, kas streiks var skart arī skolas.

Krievijas policija svētdien Maskavas centrā aizturējusi 263 varasiestāžu nesankcionētas protesta akcijas dalībniekus, pavēstīja policija.

Tūkstošiem cilvēku ceturtdienas vakarā izgājuši Katalonijas pilsētu ielās, protestējot pret iepriekš dienā pieņemto Spānijas tiesas lēmumu apcietināt atceltos katalāņu ministrus.

Kāds protestētājs otrdien Kongresā ar Krievijas karodziņiem apmētājis ASV prezidentu Donaldu Trampu, kad viņš ieradies tikties ar Senāta republikāņiem. Protestētājs iejucis reportieru vidē, kas gaidīja Trampa ierašanos, un tad metis viņam ar karodziņiem, saucot: "Tramps ir valsts nodevība!". Protestētājs identificēts kā Raiens Kleitons no organizācijas "Americans Take Action". Policija viņu aizturējusi un izvirzījusi apsūdzības par nelikumīgu rīcību. Kleitons iekļūšanai Senātā izmantojis vecu apmeklētāja caurlaidi un par viņa iekļūšanu ēkā un nokļūšanu tikai dažu metru attālumā no prezidenta vairākām drošības dienestu amatpersonām draud disciplinārsods. Kleitons jau iepriekš bijis pazīstams ar Krievijas karodziņu mētāšanu. Februārī konservatīvo politiķu konferencē viņš vadīja vairāk 1000 Krievijas karogu izdalīšanu, kuriem vidū bija uzdrukāts Trampa vārds. "Americans Take Action" ir negatīvi noskaņota pret Trampu, un tās mājaslapa ir veltīta viņa impīčmenta panākšanai, ziņo LETA.

Simtiem protestētāju trešdien ierīkojuši telšu nometni pie parlamenta ēkas Kijevā, turpinot masu protestus, kuru mērķis ir panākt aktīvāku cīņu pret korupciju valdībā un valstī. Demonstrācijā otrdien Kijevā piedalījās gandrīz 5000 cilvēku, kurus uzrunāja bijušais Gruzijas prezidents Mihails Saakašvili, aicinot iestāties pret korupciju. Saakašvili arī aicināja Ukrainas prezidentu Petro Porošenko atkāpties no amata. Teltis saceltas parkā un ielā pie parlamenta ēkas un vedina domāt, ka protestētāji nav gatavi atteikties no savām prasībām, ziņo LETA.

Francijas arodbiedrību locekļi pirmdien bloķējuši piekļuvi vairākām degvielas glabātuvēm, lai protestētu pret valdības iecerētajām darba tirgus reformām. Francijas dienvidos protestētāji bloķējuši ceļu pie Francijas naftas uzņēmuma "Total" naftas pārstrādes ražotnes, bet valsts rietumos degvielas glabātuves bloķētas netālu no Bordo un Larošelas. Tāpat arodbiedrību pārstāvji kavē satiksmes kustību uz lielceļiem pie Parīzes un Francijas ziemeļos. Lai izvairītos no degvielas piegāžu nepietiekamības, Francijas valdība atsevišķās vietās vēl pirms rītausmas izvietoja policistus, lai neļautu protestētājiem bloķēt piekļuvi glabātuvēm. Kā ziņots, Francijas prezidents Emanuels Makrons piektdien parakstīja plašus protestus izsaukušo likumu par darba tirgus reformām. Makrons uzskata, ka reformas padarīs Franciju pievilcīgāku gan vietējām kompānijām, gan ārvalstu investoriem, kas sen sūdzas par stingrajiem darba likumiem un arodbiedrību lielo ietekmi. Taču pret reformām asi iestājās arodbiedrības, apgalvojot, ka tās vājinās darba ņēmēju aizsardzību.

Francijā notiek jauni protesti pret darba tirgus reformām Foto no protestiem Bordo un Nantes pilsētas

Filipinās norit plaši protesti pret prezidenta Rodrigo Dutertes realizēto vardarbīgo politiku. Valdība jau izteikusies, ka to dēļ valstī varētu izsludināt karastāvokli.

Bērklī pilsētā Kalifornijā, ASV, iedzīvotāji ar skaļiem saukļiem izgāja ielās, lai protestētu pret rasu naidu valstī.

Galvaspilsētā Bukarestē un citās Rumānijas pilsētās svētdien vairāk nekā 1000 cilvēku izgājuši demonstrācijās, lai protestētu pret ierosinātajām izmaiņām tieslietu sistēmā. Demonstranti, kas bija sapulcējušies pie valdības ēkām Bukarestē, skandēja, ka valdošā Sociāldemokrātiskā partija ir "sarkanais mēris" un pie varas valstī atrodas "zagļu un mafiozo valdība". Rumānijas tieslietu ministrs Tudorels Toaders ierosinājis atņemt prezidentam tiesības iecelt amatā ģenerālprokuroru un galveno prokuroru korupcijas apkarošanas jomā.

Valdības opozīcijas pārstāvji uz motocikliem radīja sadursmes starp policiju. Venecuēlā jau ilgi notiek protesti pret konstitucionālām izmaiņām.

Tūkstošiem policistu un ugunsdzēsēju trešdien Bulgārijā sapulcējušies protesta akcijā pie parlamenta ēkas Sofijā, pieprasot tūlītēju algu palielināšanu. Protestētāji pieprasa algu palielināšanu par 15% līdz 20%, bet Bulgārijas konservatīvā premjerministra Boiko Borisova valdība apgalvo, ka algu paaugstināšana pirms 2018.gada nav iespējama. Bulgārijā, kas ir Eiropas Savienības (ES) nabadzīgākā valsts, policista mēnešalgas sākuma likme ir 650 levas (aptuveni 330 eiro), kas ir par nepilniem 100 eiro vairāk nekā minimālā alga valstī. Policisti un ugunsdzēsēji plāno protestēt arī 18.jūlijā.

Vācijas policija otrdienas vakarā pielietojusi ūdens lielgabalu, lai izdzenātu vairākas protestētāju pulcēšanās pirms G20 samita Hamburgas pilsētā.

Tūkstošiem cilvēku sestdien izgāja Londonas ielās, lai protestētu pret taupības pasākumiem un pieprasītu Terēzas Mejas valdības demisiju pēc tam, kad premjeres partija pagājušajā mēnesī notikušajās ārkārtas vēlēšanās zaudēja vairākumu parlamentā.

Francijas pilsētā Nantē autobusa šoferiem nācās protesta akcijas laikā uzvilkt svārkus un ar tiem aizvadīt savu darba dienu. Karstajā laikā šoferiem aizliegts valkāt šortus, taču dāmas svārkos var darbā ierasties. Tādēļ šoferi kā protesta akciju nolēma arī uzlikt svārkus.

Par spīti pieņemtajiem grozījumiem Ārstniecības likumā, mediķi neatsakās no ieceres jūlijā brīdinājuma akcijas veidā pārtraukt strādāt pagarināto normālo darba laiku, tā šodien lēma Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) valde.

Maskavā pirms paredzētās protesta akcijas aizturēts tās rīkotājs - opozīcijas politiķis Aleksejs Navaļnijs, paziņojusi viņa sieva Jūlija Navaļnija. Protestos Maskavā un Sanktpēterburgā aizturēti vairāk nekā tūkstotis cilvēku, ziņo nevalstiskā organizācija "OVD-info", kas seko līdzi protestētāju aizturēšanas gadījumiem. Pēc tās datiem, Maskavā aizturēti vairāk nekā 730 protestētāji, bet Sanktpēterburgā - vairāk nekā 500. Ziņas par aizturētajiem pienāk arī no citām Krievijas pilsētām - Sočiem, Kaļiņingradas, Tambovas, Tulas, Vladivostokas un citām. Savukārt Navaļnija vadītā Korupcijas apkarošanas fonda telpās Maskavā pirmdienas pēcpusdienā pārtraukta elektroapgāde, tviterī paziņojusi fonda pārstāve Kira Jarmiša. Jau ziņots, ka pirmdien visā Krievijā notiek protesta akcijas pret korupciju, kuras rīko Navaļnijs. Daļa no šīm akcijām notiek ar varasiestāžu atļauju, bet daļa ir nesankcionētas. Navaļnijs bija saņēmis Maskavas pašvaldības atļauju rīkot protesta akciju Saharova prospektā, taču svētdienas vakarā Navaļnijs paziņoja, ka tā notiks Tveras ielā netālu no Kremļa. Līdz ar to šī protesta akcija skaitās nesankcionēta. Savu lēmumu mainīt akcijas norises vietu Navaļnijs pamatoja ar to, ka varasiestādes izdara spiedienu uz apakšuzņēmējiem, kuri, minot dažādus iemeslus, atteikušies paredzētajā pasākuma norises vietā Saharova prospektā samontēt skatuvi. Maskavas mērija paziņoja, ka policija netraucēs cilvēku pārvietošanos pa Tveras ielu, kas ir slēgta transporta satiksmei valsts svētku - Krievijas dienas - pasākumu dēļ, taču aizturēs tos, kam būs plakāti vai kas izkliegs saukļus.

Šodien Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) padome lēma aicināt veselības aprūpes darbiniekus brīdinājuma akcijas veidā brīvprātīgi atteikties strādāt pagarināto normālo darba laiku no 1.jūlija līdz 31.jūlijam.

Tūkstošiem cilvēku svētdien pulcējās mītiņā Maskavas centrā, lai protestētu pret Krievijas galvaspilsētas pašvaldības ieceri nojaukt padomju laikā celtās dzīvojamās ēkas, kas iedēvētas par "hruščovkām", lai to vietā būvētu mūsdienīgus mājokļus.