Protests

Svētdien vairākās Krievijas pilsētu ielās izgāja Komunistu partijas atbalstītāji, kur iestājas pret pensionēšanās vecuma celšanu. Plāns paredz pensionēšanās vecumu sievietēm celt no 55 gadiem uz 63, bet vīriešiem no 60 uz 65 gadiem. Prezidents Vladimirs Putins piedāvājis, ka sievietēm pensionēšanās vecums būtu tomēr 60 gadi.

Kemnicas pilsētā Vācijas austrumos sestdien labējo organizāciju rīkotās demonstrācijas un kreiso spēku kontrprotestu laikā ievainoti 18 cilvēki, svētdien paziņojusi policija. Tā ziņo arī par vismaz 37 likumpārkāpumiem, tai skaitā īpašuma bojāšanu, miesas bojājumu nodarīšanu, pretošanos aizturēšanai un aizliegtu organizāciju simbolikas izmantošanu. Cietušo skaitā ir arī trīs policisti, kas ievainoti, cenšoties saukt pie kārtības demonstrantus. Labējā partija "Alternatīva Vācijai" (AfD) un kustība "Patriotiskie eiropieši pret Rietumu islamizāciju" (PEGIDA) rīkoja demonstrāciju, protestējot pret pagājušajā nedēļas nogalē notikušu vācieša slepkavību, par kuru tiek turēti aizdomās divi patvēruma lūdzēji. Demonstrācijai pievienojās arī vietējās labējās organizācijas "Pro Chemnitz" atbalstītāji. Pēc policijas ziņām, labējo spēku demonstrācijā piedalījušies aptuveni 8000 cilvēki, bet kreiso - apmēram 3000 cilvēki. Sadursmes izraisījušās starp nelielām protestētāju grupām. Policija izmeklē arī apsūdzības uzbrukumā demonstrantu grupai, ko vadījis Bundestāga deputāts no Vācijas Sociāldemokrātiskās partijas (SPD) Sērens Bartols. "Esmu sašutis. Manai grupai no Marburgas ceļā uz autobusu uzklupa nacisti. Iznīcināti visi SPD karogi, un dažiem cilvēkiem tika uzbrukts fiziski," tviterī rakstījis Bartols, piebilstot, ka drīz ieradusies policija un apturējusi uzbrukumu. Kā ziņots, labējo demonstrācija Kemnicā nevarēja notikt, kā plānots, jo tās dalībniekiem turpināt gājienu traucēja kontrprotestētāji. "Mūsu vienības dažkārt bija spiestas likt lietā tiešu spēku," tviterī pavēstīja policija. "Mēs atkārtojam aicinājumu atturēties no vardarbības." Kad gājiens beidzās, daudzi abu pušu protestētāji atteicās doties projām. Naktij tuvojoties, policija nosūtīja uz notikuma vietu papildspēkus un atveda ūdensmetēju, tomēr galu galā demonstranti izklīda bez incidentiem. Kopumā Kemnicā sestdien bija mobilizēti 1800 policisti. Policija arī ziņo, ka sestdien Kemnicā bez tiešas saistības ar demonstrācijām ievainots kāds afgānis, kuram uzbrukuši četri maskēti vīrieši. Vācijas ārlietu ministrs Heiko Māss svētdien aicinājis vāciešus aktīvi vērsties pret ksenofobiju. "Mums jāpieceļas no dīvāna un jāatver mutes. Mums visiem jāparāda pasaulei, ka mēs vairākumā esam demokrāti un ka rasisti ir mazākumā," viņš sacījis laikrakstam "Bild am Sonntag". "Klusējošajam vairākumam jākļūst skaļākam." Labējo organizāciju atbalstītāji skaidroja, ka viņu demonstrācija rīkota, lai pieminētu nodurto vīrieti un protestētu pret valdības bezdarbību augošās imigrantu noziedzības priekšā. Viņu kreisie oponenti pārmeta Kemnicas slepkavības izmantošanu centienos vairot naidu pret imigrantiem. Kā ziņots, pirms nedēļas Kemnicā izcēlās konflikts starp divām vīriešu grupām. Konflikta laikā tika sadurti trīs vīrieši, no kuriem viens vēlāk slimnīcā miris. Abi pārējie ar smagiem savainojumiem hospitalizēti. Mediji vēsta, ka visi sadurtie ir vācieši. Sākotnējā konflikta apstākļi nav skaidri, tomēr policija atzinusi, ka nazis nav ticis lietots pašaizsardzības nolūkos. Sociālajos medijos izplatoties ziņām par slepkavību, īpaša uzmanība pievērsta incidentā iesaistīto valstspiederībai. Nogalinātais ir 35 gadus vecs Vācijas pilsonis, bet aizdomās par slepkavību tiek turēts 23 gadus vecs sīrietis un 22 gadus vecs irākietis. Abi aizdomās turētie apcietināti. Aizvadītās nedēļas laikā Kemnicā notikušas vairākas labējo demonstrācijas un kreiso kontrprotesti. To gaitā dažkārt pieredzēti vardarbīgi incidenti.

Zviedrijā uzmanību piesaistījusi 15 gadus veca meitene, kura skolas sola vietā izvēlējusies protestēt pret klimata pārmaiņām, pavadot dienas sēžam pie Zviedrijas parlamenta ēkas, raksta "The Guardian".

Ziemeļkarolīnas universitātes kampusā protesta laikā gāzta gadsimtu vecā konfederātu karavīra ''Klusā Sema'' statuja.

Starptautiskā sabiedrība paudusi bažas par situāciju Zimbabvē, kur pēcvēlēšanu vardarbībā gājuši bojā trīs cilvēki, un aicinājusi saglabāt savaldību. Zimbabves opozīcija apsūdz prezidentu Emersonu Mnangagvu un valdošo Zimbabves Afrikāņu nacionālo savienību - Patriotisko fronti (ZANU-PF) vēlēšanu nozagšanā. Oficiālie rezultāti liecina, ka parlamenta vēlēšanās uzvarējusi ZANU-PF, bet prezidenta vēlēšanu rezultāti vēl nav paziņoti. ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs aicināja Zimbabves politiķus izrādīt savaldību, bet Lielbritānijas ārlietu ministrijas amatpersonas pauda bažas par notikušo vardarbību. Arī ASV vēstniecība Hararē aicināja Zimbabves armiju saglabāt savaldību, norādot, ka valstij ir "vēsturiska izdevība" veidot gaišāku nākotni. Zimbabvē šīs bija pirmās vēlēšanas kopš autoritārā līdera Roberta Mugabes atstādināšanas no amata. Starptautiskā cilvēktiesību aizsardzības organizācija "Amnesty International" aicināja valdību sākt izmeklēšanu par vardarbību pret protestētājiem. "Tautai ir jāgarantē tiesības uz protestiem," uzvēra organizācijas pārstāvis.

Taksometri otrdien, 31.jūlijā, bloķēja vienu no centrālajām Spānijas galvaspilsētas ielām - Paseo de la Castellana, tādejādi protestējot pret, kā viņi apgalvo, negodīgo konkurenci no tādiem transporta servisiem kā Uber un Cabify.

Iedzīvotāji izgājuši Varšavas ielās, lai protestētu pret izmaiņām tieslietu sistēmā, kas ļautu valdībai vairāk kontrolēt nozari.

Kāda zviedru studente lidmašīnā no Zviedrijas pilsētas Gēteborgas uz Stambulu uzrīkojusi protestu, jo viens no pasažieriem tika deportēts uz Afganistānu.

Pēc pretrunīgās ASV prezidenta Donalda Trampa tikšanās ar Krievijas līderi Vladimiru Putinu, pie Baltā nama notiek plaši protesti, kuros ekscentrisko miljardieri aicina atkāpties un apsūdz nodevībā.

Dienvidkorejā tūkstošiem sieviešu sestdien sapulcējušās uz demonstrāciju Seulā, lai pieprasītu valdībai stingrāk cīnīties pret slepeni uzņemtu intīmu fotogrāfiju un video izplatīšanu.

"Greenpeace" aktīvisti Berlīnē iesaistījās akcijā, kurā vērsa uzmanību alternatīvajiem enerģijas avotiem. Aktīvisti izlēja dzelteno krāsu apļveida krustojumā pie Lielās zvaigznes, radot saules simbolu.

Vairāki desmiti Slovākijas lauksaimnieku otrdien ar traktoriem iebrauca galvaspilsētā Bratislavā, protestējot pret krāpniecību Eiropas Savienības (ES) lauksaimniecības subsīdiju izmaksāšanā, kam pirmais publiski pievērsa uzmanību noslepkavotais žurnālists Jans Kucjaks. Lauksaimnieki pieprasa caurskatāmus noteikumus zemes lietošanas tiesībām un ES subsīdiju sadalei, kā arī izvirzījuši citas prasības, paziņoja grupa "Lauku platforma", kas organizē šo protestu.

Spānijas Basku Zemē svētdien aptuveni 175 000 aktīvistu sadevušies rokās 202 kilometrus garā cilvēku ķēdē, pieprasot balsojumu par neatkarību, pavēstīja organizatori. Akcijas maršruts vijās no piekrastes kūrorta Sansebastjanas caur biznesa centru Bilbao uz reģiona galvaspilsētu Vitoriju. "Mēs esam pierādījuši, ka mēs gribam izlemt šīs zemes politisko likteni," uzrunājot akcijas dalībniekus Vitorijā, sacīja akcijas rīkotāju organizācijas "Gure Esku Dago" (Tas ir mūsu rokās") pārstāvis Angels Oiarbide. Akcijai pievienojās vairākas neatkarības atbalstītāju politikās organizācijas un savienības, arī valdošā Basku nacionālā partija. Šī demonstrācija pierāda, ka mums ir "aktīva un vitāla tauta, kas vēlas pieņemt lēmumus demokrātiskā ceļā", sacīja basku reģionālā parlamenta prezidente Bakarco Tejerija. "Gure Esku Dago" līdzīgas akcijas rīkoja arī 2014. un 2015.gadā, cenšoties panākt referenduma sarīkošanu par plašākas politiskās brīvības nodrošināšanu šajā reģionā, kuram jau atbilstoši Spānijas konstitūcijai ir zināma politiskā un kultūras autonomija.

Apmēram 13 līdz 30 cilvēkiem sestdien, 9.jūnijā, protestēja pret notiekošo seksuālo minoritāšu gājienu.

Uz praida koncerta skatuvi Vērmanes dārzā sestdien kāds pagaidām nenoskaidrots cilvēks ir metis ar olām, apstiprināja viena no pasākuma organizatorēm Kristīne Garina.

Fonda "Stop imigrācijai" pieteiktajā protesta akcijā pret praidu pie Vērmanes dārza pagaidām pulcējušies 13 cilvēki.

Šodien Kanādā sākas G7 samits, taču šoreiz ekonomisko lielvaru klubā paredzamas īpaši smagas sarunas. G7 samitu nereti aizēno antiglobālistu demonstrācijas. Ceturtdienas vakarā Kvebekā notika masveidīgas demonstrācijas.

Čehijā otrdien tūkstošiem cilvēku piedalījās protesta akcijās pret Komunistisko partiju, no kuras deputātu balsīm būs atkarīga valsts nākamā mazākuma valdība. Gaidāms, ka Čehijas prezidents Milošs Zemans, kurš ir pazīstams ar savām simpātijām pret Krieviju un Ķīnu, trešdien premjerministra amatā iecels līdzšinējo valdības vadītāju Andreju Babišu. Paredzams, ka uzņēmēja miljardiera Babiša vadītā populistiskā partija "Neapmierināto pilsoņu akcija" (ANO), kam ir 78 deputāti parlamenta apakšpalātā, kurā ir pavisam 200 deputāti, izveidos valdību ar Čehijas Sociāldemokrātisko partiju (ČSDD), kurai ir 15 deputāti. Iecerēts, ka šo mazākuma valdību atbalstīs Bohēmijas un Morāvijas Komunistiskā partija (KSČM), kurai arī ir 15 deputāti. Pēc ziņu aģentūras AFP vērtējuma, mītiņā galvaspilsētā Prāgā piedalījās apmēram 10 000 cilvēku. Protestētāji turēja plakātus ar tādiem uzrakstiem kā "Zeman un Babiš, šī valsts nav jūsu!" un "Apturiet komunistu noziedzīgo ideoloģiju!", kā arī ar komunistu režīma represijās nogalināto cilvēku portretiem. Līdzīgas protesta akcijas notika vēl apmēram 200 Čehijas apdzīvotās vietās.

Lai arī biedrības "Tautas tiesību kustība" organizētajā pret praidu noskaņotajā pasākumā jeb ģimenes svētkos "Mūzika par ģimenēm" tiek solītas "sportiskas aktivitātes ar Latvijas izlases hokejistiem", Latvijas Hokeja federācija (LHF) nav saņēmusi uzaicinājumu hokejistiem piedalīties šajā pasākumā.

Pie Rīgas domes ieejas šodien pieci cilvēki protestēja pret alus festivāla "Latviabeerfest 2018" rīkošanu Vērmanes dārzā. Sanākušajiem rokās bija lapas ar uzrakstiem "Par brīvu Vērmanīti". Klātesošo vidū bija arī Rīgas domes deputāts Jurģis Klotiņš (NA). Kā Klotiņš paskaidroja aģentūrai LETA, viņaprāt, domei būtu jāpārtrauc organizēt pasākumu, par kuru tiek iekasēta ieejas maksa un kas liedz cilvēkiem brīvi apmeklēt Vērmanes dārzu. "Ikdienā daudzi cilvēki šo teritoriju izmanto, lai nokļūtu darbā, skolā vai kur citur. Alus festivāla laikā Vērmanītis ir pilnībā slēgts un par ieeju tajā tiek iekasēta ieejas maksa, kas, mūsuprāt, nav pieņemami," skaidroja Klotiņš.