Protests

Aptuveni 35 000 cilvēku sestdien izgājuši Pamplonas ielās, lai trešo dienu pēc kārtas protestētu pret tiesas spriedumu izvarošanas lietā.

Desmitiem tūkstoši cilvēku trešdien izgājuši Erevānas ielās, pieprasot valdošās Republikāņu partijas atteikšanos no varas pēc premjerministra Serža Sargsjana atkāpšanās.

Tūkstošiem cilvēku trešdien izgājuši Atēnu ielās, lai protestētu pret valdības īstenotajiem taupības pasākumiem, kas saistīti ar starptautiskajiem aizdevumiem, tostarp iespējamo pensiju samazināšanu un personāla finansējuma samazināšanu valsts slimnīcām. Atēnās noorganizētas vismaz trīs demonstrācijas pie parlamenta, Finanšu ministrijas un Nodarbinātības ministrijas. Streiko arī valsts slimnīcu darbinieki, pieprasot lielāku finansējumu veselības aprūpei un protestējot pret problēmām, ar ko saskaras slimnīcas. Protestē arī Valsts Enerģētikas korporācijas darbinieki, iebilstot pret gaidāmo brūnogļu spēkstaciju pārdošanu. Viņi nobēra uz parlamenta kāpnēm brūnogļu maisus. Atēnu ielās izgājuši arī pensionāri, protestējot pret pensiju samazināšanu.

Francijas rietumos pirmdien uzliesmojusi vardarbība, aptuveni 2500 policistiem sākot likvidēt protestētāju nometni pie Nantes, kur valdība bija plānojusi būvēt jaunu lidostu. Lidostu bija plānots celt Notredamedelandā pie Nantes, taču Francijas prezidents Emanuels Makrons janvārī atteicās no šī projekta. 1600 hektāru lielo platību, kur bija iecerēts celt lidostu, protestētāji pasludinājuši par aizsargājamu zonu, ierīkojuši tur savu nometni un sacēluši barikādes uz ceļiem. Janvārī, atsakoties no ieceres par jaunu lidostu, valdība lūdza protestētājus pamest šo teritoriju. Tomēr daudzi izvēlējās palikt un turpināt protestus pret valdību, kas savukārt paziņoja, ka atbildēs ar spēku. "Mēs pieliksim punktu aizliegtajai zonai, kas plaukusi šajā reģionā gandrīz desmit gadus," paziņoja Francijas premjerministrs Eduārs Filips. Protestētāji solījuši pretoties policijai un viens policists pirmdien guvis acs traumu, kad viņam mests ar paštaisītu petardi, ziņo mediji.

Latvijas sabiedrisko pakalpojumu un transporta darbinieku arodbiedrība LAKRS šodien no plkst.9.30 līdz 11.30 Bauskā rīkos piketu un sapulci, kuras laikā plāno vērst sabiedrības uzmanību neapmierinošajai situācijai pasažieru autopārvadājumu sektorā, informēja LAKRS valdes priekšsēdētājs Juris Kalniņš.

Šodien notiks Tatjanas Ždanokas vadītās partijas "Latvijas Krievu savienība" organizētais gājiens un mītiņš pret Saeimā pieņemto regulējumu par pakāpenisko pāreju uz mācībām latviski vidusskolās.

Šodien plkst.12 notiks Tatjanas Ždanokas vadītās partijas "Latvijas Krievu savienība" (LKS) kārtējā protesta akcija pret pāreju uz izglītību latviešu valodā.

Sestdien, 10.martā, plkst.12 notiks kārtējā protesta akcija pret pāreju uz izglītību latviešu valodā, informēja Latvijas Krievu savienībā.

Protestu pret pāreju uz izglītību latviešu valodā norise un intensitāte nesamazināsies, kamēr valsts nesadzirdēs cilvēku prasības un neliks mierā mazākumtautību izglītību, sacīja Latvijas Krievu savienības līdzpriekšsēdētājs Miroslavs Mitrofanovs.

Šodien Rīgā notiks kārtējā protesta akcija pret pāreju uz mācībām latviešu valodā, uzzināja Latvijas Krievu savienībā.

Ceturtdien, 8.februārī, notiks kārtējā protesta akcija pret pāreju uz mācībām latviešu valodā, informēja Latvijas Krievu savienībā.

24.janvārī pie ANO mītnes Ņujorkā notika pasaulē pirmais dzīvnieku protests, informē "Dživnieku policija".

Irānas Revolucionārās gvardes komandieris trešdien paziņojis, ka protesti un nekārtības, kas pēdējās dienās satricinājušas valsti, ir gandrīz beigušās, un tajos piedalījušies tikai aptuveni 15 000 cilvēku.

Ukrainas galvaspilsētā Kijevā otrdien vairāk nekā 100 cilvēku protesta akcijā pieprasīja veikt rūpīgu un objektīvu pazīstamās juristes un aktīvistes Irinas Nozdrovskas slepkavības izmeklēšanu.

Šodien plkst.16.30 pie Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sāksies kārtējā protesta akcija pret pāreju uz mācībām valsts valodā.

Aptuveni 20 000 cilvēku sestdien bija sapulcējušies uz demonstrāciju Telavivā, lai protestētu pret korupciju valdībā un premjerministru Benjaminu Netanjahu. Protestētāji iestājās arī pret likumprojektu, kas, viņuprāt, izstrādāts Netanjahu pasargāšanai no izmeklēšanas. Netanjahu tiek turēts aizdomās divās korupcijas lietās.

Pakistānas policija sestdien pielietojusi asaru gāzi un ūdens lielgabalu, lai padzītu islāma fundamentālistus, kuri vairāk nekā divas nedēļas bloķē galvenos ceļus uz galvaspilsētu Islamabadu. Aptuveni 1500 islāmistu kustības "Tehreek Labaik Ya Rasool Allah" locekļi kopš 8.novembra bloķē piekļuvi Islamabadai. Augstākā tiesa ceturtdien uzdeva valdībai aizvākt protestētājus no lielceļa Faizabadā, kas atrodas starp Islamabadu un garnizona pilsētu Rāvalpindi, taču varasiestādes paziņoja, ka nevēlas vardarbību. Valdība centās risināt sarunas ar protestētājiem, taču nespēja viņus pārliecināt pamest lielceļu. Pēc valdības noteiktā termiņa līdz pusnaktij policija pielietoja asaru gāzi, gumijas lodes un ūdens lielgabalu, savukārt protestētāji nodedzināja trīs policijas transportlīdzekļus. Operācijā piedalās vairāk nekā 8000 likumsargu, taču viņiem nav atļauts nēsāt šaujamieročus. Pakistānas medicīnas zinātņu institūts paziņoja, ka sadursmēs abās pusēs ievainoti 147 cilvēki. Protestētāji pieprasa tieslietu ministra Zahida Hamida atkāpšanos, kuru viņi apsūdz zaimošanā pēc parlamentāriešu zvēresta teksta izmainīšanas, no kura dzēsta atsauksme uz Muhamedu kā pēdējo Dieva pravieti.

Polijā piektdien tūkstošiem cilvēku piedalījušies protestos pret pretrunīgi vērtētajām tiesu sistēmas reformām. Nesot Polijas karogus un valsts konstitūciju, demonstranti Varšavā sapulcējās pie prezidenta pils, skandējot "Brīvas tiesas, brīvas vēlēšanas, brīva Polija". "Šie likumi izbeigs demokrātiju Polijā. Viņi virzās uz diktatūru, kur vara būs koncentrēta vienviet," pavēstīja viens no protestu organizatoriem Mihals Vavrikevičs. Polijas parlaments šonedēļ atsāka mēģinājumus panākt tiesu sistēmas reformu īstenošanu. Labotie likumprojekti, kas piešķirtu tieslietu ministram tiesības atcelt Augstākās tiesas tiesnešus un iecelt personas citos tiesu amatos, izraisīja asas debates parlamenta apakšpalātā. Opozīcijas partijas "Nowoczesna" ("Modernitāte") politiķe Barbara Doļnjaka pārmeta valdošajai partijai "Likums un taisnīgums" (PiS) mēģinājumu iegūt kontroli pār tiesām, ieceļot sev tīkamus tiesnešus un tādejādi pārkāpjot konstitūciju. Polijas prezidents Andžejs Duda jūlijā parakstīja vienu no trim pretrunīgi vērtējiem likumiem par tiesu reformu, ļaujot tieslietu ministram, kurš ir arī ģenerālprokurors, izvirzīt visu tiesu priekšsēdētājus, bet uzlika veto diviem citiem ierosinājumiem - likumam par Augstāko tiesu, kā arī likumam par Tiesu varas nacionālo padomi. Šie ierosinājumi izraisīja Polijā plašus ielu protestus un Eiropas Komisijas (EK) bezprecedenta sankciju draudus. Tieslietu eksperti norāda, ka labotie likumprojekti joprojām piešķir valdībai pārāk lielu ietekmi pār Polijas tiesām. 28 Polijas nevalstiskās organizācijas, tostarp "Amnesty International" filiāle, otrdien brīdināja, ka ierosinātās reformas apdraud Polijas kā demokrātiskas valsts statusu. Bez neatkarīgām tiesām tiktu apdraudētas pilsoņu konstitucionālās tiesības, norādīja organizācijas. Tiesu sistēmas reformas Polijā ir Varšavas un Briseles domstarpību cēlonis kopš 2015.gada. EK uzskata, ka Polija rīkojusies pretrunā ES tiesībām arī vairākos citos gadījumos.

Katalonijā streika ietvaros, kuru rīko reģiona neatkarību atbalstoša arodbiedrība, trešdien bloķēti autoceļi, šosejas un dzelzceļi. Cilvēki reģionā kopumā nobloķējuši ceļus vairāk nekā 50 vietās, arī šosejas, kas Kataloniju savieno ar Franciju un pārējo Spāniju, pavēstīja Katalonijas Tranzīta dienests. Spānijas likumos aizliegti streiki politisku motīvu dēļ, un arodbiedrība streiku rīko, protestējot pret nedrošību attiecībā uz darbavietu saglabāšanu un pret centrālās valdības lēmumu, kura dēļ uzņēmumiem kļuvis vieglāk galvenos birojus pārcelt prom no reģiona. Tomēr spriedzes pārņemtajā Katalonijā, kur reģionālais parlaments pasludinājis neatkarību no Spānijas, streikam ir politiska nokrāsa. Protestētāju vidū bija cilvēki ar separātistu karogiem un plakātiem, kuros pieprasīts atbrīvot katalāņu valdības ministrus un līderus, kas tiek turēti apcietinājumā, likumsargiem turpinot izmeklēšanu par viņu iespējamo lomu Katalonijas neatkarības centienos. Streiku neatbalsta Spānijas lielās arodbiedrības, bet tam ir Katalonijas lielākās izglītības sektora arodbiedrības atbalsts, un tas nozīmē, kas streiks var skart arī skolas.

Krievijas policija svētdien Maskavas centrā aizturējusi 263 varasiestāžu nesankcionētas protesta akcijas dalībniekus, pavēstīja policija.