Prezidenta vēlēšanas

Lietuvā šodien notiek valsts prezidenta vēlēšanas, kurās vēlētājiem jāizraugās ilggadējās prezidentes Daļas Grībauskaites pēctecis, un divi saistoši referendumi, kuros tiks lemts par konstitūcijas grozījumiem attiecībā uz dubultpilsonības atļaušanu un Seima deputātu skaita samazināšanu.

No šodienas Saeimas deputāti var pieteikt kandidātus uz Valsts prezidenta amatu.

Ukrainā svētdien notikušajā prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā komiķis Volodimirs Zelenskis ieguvis 73,22% balsu, bet pašreizējais prezidents Petro Porošenko - 24,45%, otrdien paziņoja Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) pēc visu protokolu apstrādes.

Ukrainā svētdien notikušajā prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā uzvarējis komiķis Volodimirs Zelenskis, liecina nobalsojušo vēlētāju aptauja.

Balsstiesīgie Ukrainas pilsoņi svētdienas rītā pulcējās Ukrainas vēstniecībā Rīgā, lai piedalītos Ukrainas prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā.

Producents Juris Millers ironizējis par prezidenta vēlēšanām Ukrainā, paužot neizpratni par kandidāta Volodimira Zelenska panākumiem.

Ukrainā svētdien notikušās prezidenta vēlēšanas raksturoja konkurence un laba organizācija, pirmdien paziņojusi Eiropas Drošības un sadarbības organizācija (EDSO), kas novēroja vēlēšanas.

Lai virzītu Saeimas deputātu prātus valstiskas domāšanas gultnē, vairāk nekā 100 sabiedrībā pazīstamu cilvēku parakstījuši publisku vēstuli, kurā aicina Valsts prezidenta amatā ievēlēt Satversmes preambulas tēvu, Eiropas Savienības tiesas tiesnesi Egilu Levitu. Šāds instruments prezidenta vēlēšanu kampaņā kopš neatkarības atgūšanas izmantots otro reizi. Pirmā bija veiksmīga.

Eiropas Savienības tiesas tiesneša Egila Levita izteikumi par to, ka nebūs vienas partijas kandidāts un ka koalīcijai būtu jāvienojas par pretendentu uz Valsts prezidenta amatu, liek vaicāt, vai viņš būtu konkrētas koalīcijas vai tautas prezidents, izteicās Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) valdes loceklis, Saeimā nepārvēlētais Augusts Brigmanis.

Brazīlijā svētdien notikušajā prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā uzvarējis galēji labējais kandidāts Žairs Bolsonaru.

Pielāgojot Valsts prezidenta vēlēšanu likumu Satversmes grozījumiem, kas paredz prezidenta ievēlēšanu atklātā balsojumā, Saeima noraidīja bijušā Satversmes tiesas priekšsēdētāja, 13. Saeimā neievēlētā deputāta Gunāra Kūtra priekšlikumu, ar kuru prezidenta amats tiktu liegts juristam un Satversmes preambulas tēvam Egilam Levitam.

ASV prezidents Donalds Tramps otrdien paziņoja, ka viņš noteikti kandidēs uz pārvēlēšanu amatā 2020.gadā.

Valsts prezidents Raimonds Vējonis izsludinājis grozījumus Satversmē, kas paredz Valsts prezidentu parlamentā ievēlēt atklāti, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Politehnologs Jurģis Liepnieks veltījis asu kritiku diskusijām par to, ka Latvijas valsts prezidenta vēlēšanām būtu jābūt atklātām.

Aizsardzības un tieslietu jomu sakārtošana patlaban ir aktuālāka nekā spriedelēšana par kandidēšanu uz otro termiņu Valsts prezidenta amatā, pēc tikšanās ar Ministru prezidentu Māri Kučinski (ZZS) sacīja Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Saeimas Juridiskā komisija šodien nolēma izskatīšanai pirmajā lasījumā virzīt Latvijas Reģionu apvienības rosinātos grozījumus Satversmē, kas paredz Valsts prezidenta atklātu ievēlēšanu parlamentā.

Veiksmīgi izmantojot laiku, kad politiķi īpaši ieklausās tautas vēlmēs – priekšvēlēšanu laiku –, Latvijas Reģionu apvienība panākusi, ka likumprojekts, kas nosaka, ka Valsts prezidentu ievēlē Saeima atklātā balsojumā, tiek nodots izskatīšanai Saeimas komisijās. Idejas virzītājs Edvards Smiltēns optimistiski vērtē, ka jaunā kārtība varētu stāties spēkā jau nākamgad, kad beidzas Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa pilnvaru termiņš un būs jāievēlē jauns prezidents.

Edvarda Smiltēna un Latvijas Reģionu apvienības mēģinājums Valsts prezidenta vēlēšanās iesaistīt sabiedrību cietis sakāvi. Šo ideju atbalstīja vien opozīcijā esošā Saskaņa, bet koalīciju veidojošās partijas, ideju dēvējot par valsts drošībai bīstamu, balsoja pret.

Ieklausoties sabiedrības sadzirdamākās daļas kurnēšanā par kārtību, kādā tiek ievēlēts Valsts prezidents, Latvijas Reģionu apvienība jau tuvākajā laikā rosinās ieviest izmaiņas līdzšinējā procedūrā, dāvājot vēlētājiem daudz lielāku ietekmi šajā procesā. Tiesa, lai šo ideju realizētu, organizācijai, visticamāk, būs jāpārliecina ne tikai šī Saeimas sasaukuma deputāti. Latvijas Reģionu apvienības (LRA) valdē ievēlētais Edvards Smiltēns stāsta, ka ideja par prezidenta ievēlēšanas sistēmas maiņu dzimusi organizācijā Sabiedrība par centrisku politiku, kuru viņš dibināja pēc tam, kad ar skandālu pameta Vienotību. Iekļaujoties LRA rindās, idejas noslīpēšanai pievienojies arī šis politiskais spēks.

Krievijā svētdien notikušajās prezidenta vēlēšanās uzvarējis pašreizējais valsts galva Vladimirs Putins, nodrošinot sev vēl vienu sešu gadu amata termiņu, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas publiskotie provizoriskie rezultāti pēc 25% biļetenu saskaitīšanas.