Parlamentārieši šodien otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Dzīvesvietas deklarēšanas likumā, kas paredz ierobežojumu ieviešanu personām, kas, deklarējot dzīvesvietu, sniegušas nepatiesas ziņas.
Neskatoties uz to, ka kopējais Latvijas iedzīvotāju skaits pusgada laikā sarucis par 0,5%, divās no piecām Latvijas lielākajām pilsētām to skaits ir minimāli, tomēr palielinājies, liecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes sniegtā informācija.
Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) pieņēmusi lēmumu atņemt Latvijas pilsonību Ņikitam Oboznijam – jaunietim, kurš dzimis un audzis Latvijā, bērnībā nonācis bērnunamos, brīvi pārvalda latviešu valodu, kalpo Zemessardzē un audzina divus bērnus, vēsta raidījums "De Facto".
Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) lēmusi atņemt Latvijas pilsonību Ņikitam Oboznijam – puisim, kurš piedzimis un visu mūžu nodzīvojis Latvijā, taču bērnībā viņam bijusi Ukrainas pilsonība. Jaunietis izaudzis Latvijas bērnunamos un, saskaņā ar tolaik spēkā esošo Pilsonības likuma redakciju, viņam pusaudža gados piešķirta Latvijas pilsonība, ko viņš uzskatījis par savu vienīgo, stāsta raidījumā "De facto".
Augstākā tiesa (AT) noraidījusi Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) kasācijas sūdzību par administratīvās rajona tiesas spriedumu, ar kuru uzlikts ienākums PMLP sniegt informāciju par personas deklarēto dzīvesvietu, kas nepieciešama lietas pieteicējai, lai celtu prasību civilprocesā par parāda piedziņu, aģentūru LETA informēja tiesā.
Latvijas pilsoņu skaits kopš 2019. gada Venecuēlā ir nedaudz samazinājies, liecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMPL) sniegtā informācija.
Šobrīd Valsts drošības dienesta (VDD) rīcībā nav konkrētas informācijas par personām vai grupām, kas varētu radīt terorisma draudus, parlamentārās izmeklēšanas komisijā imigrācijas regulējuma izvērtēšanai šodien teica VDD priekšnieka vietnieks Ēriks Cinkus.
Sešu gadu laikā - no 2019. gada vidus līdz šā gada 1. jūlijam - Latvijā palielinājusies vārdu Ieva un Ādams popularitāte, liecina Pilsonības migrācijas un lietu pārvaldes (PMPL) sniegtā informācija.
Šā gada 9. decembrī Ministru kabinetā tika pieņemts likumprojekts “Grozījumi Imigrācijas likumā” (24-TA-3000), kas līdz galam vēl nav izvērtēts Saeimā. Grozījumi aptver vairākas jomas, taču viena no būtiskākajām izmaiņām līdz šim palikusi plašākai sabiedrībai gandrīz nepamanīta – iespēja ilgtermiņa vīzu pieteikumu pieņemšanu un tiem pievienoto dokumentu īstuma pārbaudi deleģēt ārpakalpojumu sniedzējam.
Tuvojoties gadumijai, Rīgas pašvaldības Finanšu departaments atgādina, ka ir vairāki būtiski nosacījumi, kas ietekmē nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) apmēru un atvieglojumu piemērošanu.
Latvijas Republikas proklamēšanas dienā, 18. novembrī, dzimis arī 5171 Latvijas valstspiederīgais, liecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes sniegtā informācija.
Labklājības ministrija (LM) atzīmē, ka pēdējos gados strauji pieaudzis pabalstu pieprasījumu skaits no trešo valstu pilsoņiem, kuri strādā Latvijā uz terminētu laiku, bet kuru ģimene un bērni dzīvo ārpus Latvijas.
Omskas apgabala gubernators aicināja Baltijas valstu iedzīvotājus, kuri nav apmierināti ar ierobežojumiem un valdības politiku, pārcelties uz šo Krievijas reģionu.
13. oktobris, līdz kuram Latvijas varas iestādes pieprasīja 841 Krievijas pilsonim izbraukt no valsts, ir jau pagājis. Kāda šobrīd ir situācija ar šiem svešpilsoņiem? Vai viņi tiek deportēti, precīzāk sakot, repatriēti? Vai arī viss paliek pa vecam un šie vairāk nekā 800 Krievijas pilsoņi izliekas, ka neko nezina? Runa ir par tiem Krievijas pilsoņiem, kuri dzīvo Latvijā, bet līdz 30. jūnijam nav izpildījuši prasību par ES ilgtermiņa rezidenta statusa iegūšanu, kam bija jāapliecina latviešu valodas zināšanas vismaz A2 līmenī un jāiztur drošības pārbaude.