Izmaiņas dzīvesvietas deklarēšanā: īpašnieki uzzinās par svešiem iemītniekiem

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību lietu komisija otrdien, 17.martā, trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Dzīvesvietas deklarēšanas likumā, kas nostiprinās īpašnieku tiesības savlaicīgi saņemt informāciju par personām, kuras deklarējušas dzīvesvietu viņu īpašumā bez tiesiska pamata.

Komisijas priekšsēdētājs Oļegs Burovs uzsver, ka izmaiņas būtiski uzlabo sistēmas caurskatāmību: „Šie grozījumi stiprinās īpašnieku drošību un palīdzēs savlaicīgi novērst gadījumus, kad personas deklarējas svešos īpašumos bez tiesiska pamata.”

Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) īpašniekam nosūtīs paziņojumu uz viņa oficiālo elektronisko adresi, ja kāda persona būs deklarējusi dzīvesvietu attiecīgajā īpašumā. Tas ļaus īpašniekam savlaicīgi pārliecināties par deklarēšanās tiesiskumu un nepieciešamības gadījumā rosināt deklarācijas anulēšanu.

Tāpat grozījumi paredz, ka gadījumos, kad personai pēdējo trīs gadu laikā deklarētā dzīvesvieta ir anulēta par nepatiesu ziņu sniegšanu, turpmāk jaunā deklarācija būs jāiesniedz tikai klātienē, uzrādot dokumentus, kas apliecina tiesisko pamatu uzturēties adresē.

Grozījumi paredz, ka iestādēm būs pienākums anulēt dzīvesvietu, ja konstatēts, ka persona faktiski vairs nedzīvo attiecīgajā īpašumā, bet Ārlietu ministrijai paredzētas tiesības diplomātisko un konsulāro personu dzīvesvietas reģistrēt Fizisko personu reģistrā.

Saskaņā ar likuma grozījumos noteiktajiem pārejas noteikumiem informēšanas pienākums īpašniekiem stāsies spēkā 2026.gada 1.martā, un tas nebūs attiecināms uz deklarācijām, kas veiktas pirms šī datuma. Savukārt grozījumi par klātienes deklarāciju nepatiesu ziņu gadījumā un atbilstošie kontroles mehānismi stāsies spēkā 2026.gada 1.decembrī.

PMLP dati liecina, ka no vairāk nekā 200 tūkstošiem deklarēšanās gadījumu gadā ap 400 personu deklarē savu dzīvesvietu īpašumos, kuros tām nav tiesību dzīvot.

Komisijas atbalstītie grozījumi trešajā lasījumā vēl jāskata Saeimas sēdē.