Uzmanies! Krāpnieku jaunās lamatas - viltus darba sludinājumi Latvijā
Šonedēļ noslēdzās parlamentārās izmeklēšanas komisijas par imigrācijas jautājumiem darbs. Deputāti gandrīz pusgadu diskutēja par problēmām ar trešvalstnieku iebraukšanu un uzturēšanos Latvijā. Uzmanību pievērsa arī ārvalstnieku nodarbinātībai un ar piemēriem no interneta rādīja, kā darba devēji pārkāpj mūsu valsts likumus, piesaistot ārzemju strādniekus. Taču ne visi sludinājumi, kas sola vieglu peļņu Latvijā, ir tēmēti ārvalstnieku vervēšanai darbā, jo starp piedāvātājiem ir viltvārži, kas izmanto latviešu uzņēmumu nosaukumus, lai izkrāptu no cilvēkiem naudu, vēsta "Nekā personīga".
"Strādā astoņas stundas dienā no pirmdienas līdz piektdienai, pakojot šokolādi un konfektes, un pelni 2000 eiro mēnesī" ir sludinājums, ar kura starpniecību Anglijā bāzēta aģentūra it kā aicina darbā ārzemniekus fabrikā "Laima".
"Laima" ir viens no zināmākajiem zīmoliem Latvijā. Pēc "Lursoft.lv" datiem, kompānijā nodarbināti ap 400 cilvēku. Uzņēmuma mājaslapā vienīgās vakances norādītas ražotnē Ādažos. Bet Anglijā reģistrēta darbā iekārtošanas aģentūra "Itaar recruitment" ārzemniekiem piedāvā darbu "Laimas" fabrikā Rīgā.
LAURA BAGĀTĀ
SIA “Orkla Latvija” komunikācijas vadītāja
"Laimā" mēs darbiniekus nemeklējam, un šāda veida sludinājums pilnīgi noteikti nav atbilstošs tam, kāda ir realitāte. Arī mājaslapa. Mēs paši nebijām pamanījuši šādu sludinājumu un nezinājām par tāda eksistenci. Un jāsaka, kas attiecas uz darba sludinājumiem, mēs strādājam tikai un vienīgi ar uzticamiem partneriem, kas nozīmē, ka darba sludinājumu izvietošanai mēs izmantojam portālus, kas ir diezgan ļoti atpazīstami Latvijā.
Aģentūra publicējusi arī citus apšaubāmus darba piedāvājumus Latvijas uzņēmumos. Piemēram, alus darītava "Aldaris" it kā meklē ražošanas līniju operatorus, noliktavu strādniekus un pakotājus. Sludinājumā raksta, ka jāstrādā 5-6 dienas nedēļā 8-12 stundu maiņā, par ko sola līdz 2400 eiro lielu algu. Kā bonusu nodrošina dzīvošanu un transportu uz darbu. Cits sludinājums piedāvā strādāt "Pūres šokolādes" fabrikā. Par to, ka uzņēmumu vārdā kāds meklē darbiniekus, "Aldaris" un "Pūre šokolāde" uzzināja no "Nekā personīga".
NORMUNDS SALA
SIA “Pure Chocolate” valdes priekšsēdētājs
NP: Paši pirms tam nebijāt saskārušies ar to, ka jūsu vārdu, firmas nosaukumu izmanto?
NS: Nē, pirmo reizi. [..] Mēs atrodamies vietā, kur tuvākā industriālā… mums ir kaimiņos bijusī "Pūre Food" ražotne, bet nav ļoti daudz ražotņu Kurzemē tajā apvidū, un mums pietiek darbinieku. Mums 95% no visiem ir vietējie kurzemnieki, kas strādā.
Darbu piedāvā arī neeksistējošās vietās, piemēram, "Hyundai" auto rūpnīcā Aizkrauklē vai "Adidas" zīmola noliktavā Rīgā. "Itaar recruitment" "Facebook" profilā ielikts paziņojums, ka uzņēmuma vārdā kāds publicē krāpnieciskus darba sludinājumus.
“Itaar recruitment” pārstāve
Es nezinu, kas ir tie cilvēki, bet esmu par viņiem ziņojusi Nacionālajam Kiberdrošības centram un vairākas reizes publicējusi paziņojumus klientiem "Facebook".
Jauni piedāvājumi parādās nemitīgi ik pa pāris sekundēm. Pieteikties var, rakstot "Telegram" vai "WhatsApp" - telefona numuri un aģentu vārdi sludinājumos atkārtojas. Saziņas platformās redzams, ka aģentu profila bildes ir ģenerētas ar mākslīgo intelektu un fonā ir citas nodarbinātības aģentūras logo.
Darbam pieteicās arī "Nekā personīga". Sarakste ir lēna un atbildes jāgaida ilgi. Teju visiem telefona numuriem ir Lielbritānijas kods, bet saziņa notiek krievu valodā.
KRĀPNIEKA BALSS ZIŅA (I)
Jā, tiešām, mums ir "Hyundai" rūpnīcā Latvijas teritorijā. Sākumā noformējam darba vīzu, pēc tam noformējam uzturēšanās atļauju. Vispirms mazliet iepazīsimies. Mani sauc Vladislavs, esmu uzņēmuma “Connect” pārstāvis. Es jums zvanu. Lūdzu, pasakiet, kā jūs sauc, kāda ir jūsu pilsonība, vecums, ar ko iepriekš esat strādājis, kāda ir darba pieredze, kur jūs šobrīd atrodaties un kādi dokumenti jums ir pie rokas?
KRĀPNIEKA BALSS ZIŅA (II)
Labdien, mani sauc Aleksandrs, jums zvana uzņēmums “Connect”. Jā, tiešām, Latvijā ir aktuāla vakance. Vispirms mazliet iepazīsimies. Lūdzu, pasakiet, kā jūs sauc, kāda ir jūsu pilsonība, vecums, ar ko jūs iepriekš esat strādājis, kāda darba pieredze jums ir, kur jūs šobrīd atrodaties un kādi dokumenti jums ir pie rokas?
Internetā atrodamas sūdzības no cilvēkiem, kuri ir pārskaitījuši naudu par dokumentu kārtošanu, taču aģenti ar visu naudu pazuda.
To par klasisku krāpšanu sauc kibernoziegumu pētnieks Elviss Strazdiņš. Lēnas krāpnieku atbildes nav nekas neparasts - viltus darba shēmas parasti aizņem vairāk laika, jo prasa lielāku upura psiholoģisko apstrādāšanu. Latviešu firmu nosaukumu izmantošana sludinājumos ir vienkāršs triks uzticamības veicināšanai.
ELVISS STRAZDIŅŠ
Kibernoziegumu pētnieks
NP: Poļu, ja?
ES: Nē, lietuviešu, vismaz numurs ir Lietuvas. [Zvana krāpniekam] Zvanu jums par maizes un grauzdiņu pakotāja vakanci. Piezvaniet man, kad jums būs laiks. [..]
Paskatīsimies, ko mums "scam adviser" saka. [..] Jā, šim nevar ticēt. [..] Šis izskatās tā, ka jebkurš var uztaisīt sludinājumu portālu, šeit ir piemērs. Redz, kur mums ir sludinājumu portāls, bet realitātē tur, protams, viss ir pilnīgi… [..] Te ir var redzēt kriptovalūtas, var redzēt baigās algas mēnesī, 5500. Te vispār ir A16Z, kas ir "Andreessen Horowitz". Būsim reāli, "Andreessen Horowitz" Latvijā? Un jāsazinās "Telegram"? Tas ir pirmais sarkanais karogs, ka tur nebūs nekā.
Tas, ka nemitīgi parādās jauni sludinājumi, liecina, ka tos publicē virtuāli boti, saka Strazdiņš. Sludinājumos arī nodalīti telefona numuri, pa kuru jāraksta uz "Telegram" un "WhatsApp". Tas, ka numuri ir piesaistīti konkrētai saziņas lietotnei, visticamāk, liecina, ka numuri nāk no sim fermas, kurā ar speciālu ierīču palīdzību vienlaikus var darbināt daudz sim karšu.
Kibernoziegumu pētnieks
Vecais labais epasts ir visuzticamākais, jo tomēr, lai tu uztaisītu e-pasta adresi, tev tā e-pasta adrese ir kaut kur jātur un tur ļoti daudz datu par tevi parādās visur kur, tāpēc krāpnieki neizvēlas e-pastu vispār kā saziņas formu. [..] Es nedomāju, ka 100% šī platforma ir… ka tiesā varētu pierādīt, ka viņi ir krāpnieki. Protams, ka viņi zina, ka pie viņiem reklamējas krāpnieki, jo nav jābūt ģēnijam, lai redzētu, ka tie sludinājumi nav īsti, bet viņu interesēs droši vien nav cīnīties ar to, jo, iespējams, tie krāpnieki viņiem maksā par to, ka viņi drīkst tur likt sludinājumus.
PARLAMENTĀRĀS IZMEKLĒŠANAS KOMISIJAS SĒDE 17.03.2026.
Parlamentārās izmeklēšanas komisijas par problēmām nacionālā un Eiropas Savienības līmeņa imigrācijas regulējumā priekšsēdētājs
Te cits. Ja varam ticēt, tad tiek meklēti Pūres fabrikā darbinieki, kur arī darba stundas, tur jūs varat iepazīties padziļināti, bet absolūti pārsniedz visus darba likumā noteiktos, pēc būtības tāda mūsdienu verdzība tiek piedāvāta.
Skaidrs, ka šo sludinājumu mērķis ir krāpniecība un darbiniekus uz Latviju tie neved. Ārvalstnieku aicināšanu un nodarbināšanu uzrauga daudzas iestādes - vispirms jāsaņem atļauja no Nodarbinātības valsts aģentūras. Vakance jāpublicē NVA portālā, tad aģentūra piedāvā potenciālus kandidātus, kuri firmai ir jāizvērtē. Ja neviens neder, var pretendēt uz atļauju ņemt darbā ārzemnieku. Pērn aģentūra noraidījusi 376 pieprasījumus.
Tālāk uzņēmējam jāiet pie Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes, lai apstiprinātu ielūgumu, kas darbiniekam vajadzīgs, lai iegūtu termiņuzturēšanās un darba atļauju. Pērn PMLP izsniedza nepilnus 23 tūkstošus atļauju, taču ne visi atrodas šeit, jo darbinieku var nosūtīt strādāt uz citu Eiropas valsti.
MADARA PUĶE
PMLP pārstāve
Eiropas Savienības tiesību akti paredz, ka var nodarbināt ārvalstnieku citā valstī, bet problēma ir tajā, ka nereti šīs firmas mūs neinformē. Viņām likumā ir pienākums, ka ir jāinformē pārvalde, tātad mums ir jābūt fiksētai šai informācijai, ka persona A, piemēram, strādās mēnesi Polijā, Vācijā, Francijā. Un, otrkārt, viņam ir pienākums informēt arī attiecīgās valsts kompetentās iestādes.
Ja pārvalde pieķer, ka darba devējs nav paziņojis par darbinieka nosūtīšanu citur, var aizliegt aicināt darbā trešvalstniekus. Šādu aizliegumu saņēmušas 42 firmas. Arī šurp atsūtīto ārvalstu darbinieku skaitu precīzi nevar pateikt. Kopš 2023. gada uz Latviju atsūtīto trešvalstnieku skaits pieaudzis gandrīz piecas reizes. Par strādnieka sūtīšanu uz Latviju ir jāpaziņo Valsts darba inspekcijai. Taču ne visi uzņēmēji to dara - pērn par nosūtītā darbinieka nereģistrēšanu sodu saņēmušas 15 firmas. Līdz ar to pateikt faktisko Latvijā strādājošo trešvalstnieku skaitu neviens nevar.
Darbinieku sūtīšana darbā uz citu Eiropas valsti daudziem kļuvusi par savdabīgu biznesa modeli, jo tas faktiski ļauj uzņēmējam apiet konkrētās valsts migrācijas nosacījumus un nosūtīto nereģistrēšana paver iespējas darbinieku ekspluatācijai. Par nodarbinātību atbildīgā Labklājības ministrija saka, ka, ņemot vērā Eiropas valstu negatīvo pieredzi, šim jautājumam ir jāpievērš liela uzmanība, taču viņi neievāc datus par ārvalstu strādnieku plūsmu cauri Latvijai.
