Pikets

Valsts policija sestdien sākusi 15 administratīvā pārkāpuma procesus par dažādiem pārkāpumiem saistībā ar atsevišķās vietās Latvijā notikušajām protesta akcijām pret "obligāto vakcināciju", pastāstīja Valsts policijas preses pārstāve Līna Kaļķe.

29.maijā no 13:00 līdz 14:00 pie mākslas objekta "Pārmaiņu laukums" (Jaņa Rozentāla laukumā pie Latvijas Nacionālā mākslas muzeja) vietējā baltkrievu kopiena rīko piketu.

Šodien pie valdības ēkas uz atvērto treniņu sanāca apmēram simts sportistu, lai aicinātu Ministru kabinetu domāt, kā sportistiem trenēties Covid-19 laikā.

Tūkstošiem protestētāju otrdien izgāja Armēnijas galvaspilsētas Erevānas ielās, pieprasot premjerministra Nikola Pašinjana atkāpšanos ar Azerbaidžānu noslēgtā pamiera dēļ, vienlaikus valstī sācies opozīcijas rosinātais streiks. Protesta akcijā Erevānas centrā, skanot saukļiem "Nikols nodevējs" un "Armēnija bez Nikola", pulcējās ap 25 000 cilvēku. Demonstranti ielenca valdības ēku un aicināja policiju pievienoties tautai. "Šī valdība vairs mūs nepārstāv. Tās lēmumi ir nelikumīgi, un tāpēc tai ir jāatkāpjas," uzrunājot demonstrantus, sacīja opozīcijas partijas "Dashnaktsutyun" politiķis Išhans Sagateljans. Streikam pievienojušies Erevānas metro strādnieki, Erevānas Valsts universitātes arodbiedrība un vairāki desmiti uzņēmumu, sacīja "Dashnaktsutyun" pārstāvis Gegams Manukjans. Streiks turpināsies līdz brīdim, kad Pašinjans būs atkāpies, viņš solīja. Dienu iepriekš protestētāji bloķēja ceļu uz robežpilsētu Gorisu, piespiežot Pašinjanu saīsināt oficiālo vizīti trīs dienu nacionālo sēru ietvaros, kas izsludinātas, pieminot karā kritušos. Pilsētas mērs Arušans Arušanjans aicināja protestētājus nepieļaut, ka Pašinjans nokļūst Sjunikas reģionā valsts dienvidos. Mēru policija vēlāk aizturēja. Demonstranti otrdien pulcējās arī Gorisā, pieprasot mēru atbrīvot. Pašinjans vairākkārt sacījis, ka negrasās atkāpties, un nostāju atkārtoti pauda otrdien pirms Erevānas demonstrāciju sākuma, sociālajā tīklā "Facebook" solot: "Es turpināšu pildīt premjerministra pienākumus." Azerbaidžānas bruņotie spēki Kalnu Karabahas strīdus reģionā uzsāka plašu uzbrukumu 27.septembrī. 9.novembrī Armēnija un Azerbaidžāna ar Krievijas atbalstu noslēdza vienošanos par uguns pārtraukšanu Kalnu Karabahas konfliktā, ko Armēnijā daudzi uzskata par kapitulāciju. Vienošanās paredz, ka armēņi zaudē daļu Kalnu Karabahas pamatteritorijas, kā arī visus drošības buferzonas rajonus, kas kopš 90.gadiem atradās armēņu kontrolē. Kalnu Karabahas nākotnes politiskais statuss arī pēc vienošanās noslēgšanas paliek nenoteikts. Kalnu Karabahas neatkarību līdz šim neviena valsts nav atzinusi, arī ne Armēnija, kas Kalnu Karabahai sniedz visa veida atbalstu. Francijas Senāts 26.novembrī aicināja Francijas valdību atzīt Kalnu Karabahu par neatkarīgu valsti. Kalnu Karabaha, kas padomju laikā bija Azerbaidžānas PSR sastāvā, kopš deviņdesmito gadu sākuma ir "de facto" neatkarīga armēņu republika. Kaut arī kopš PSRS sabrukuma Azerbaidžāna nekontrolēja Kalnu Karabahu, tā šo armēņu apdzīvoto reģionu uzskata par savu teritoriju.

Administratīvā rajona tiesa aizliegusi rīt, 19.decembrī, biedrībai "Sabiedriskie Satversmes sargi" rīkot piketu Valkā, pamatojot to ar citu cilvēku tiesībām uz veselību, informēja Administratīvās rajona tiesas Liepājas tiesu nama tiesneša palīdze Ieva Neimane.

Pašvaldība aizliegusi biedrībai "Sabiedriskie Satversmes sargi" sestdien, 19.decembrī, no plkst.12 līdz 16 Valkā rīkot piketu pret Covid-19 ierobežojumiem, informēja novada domes sabiedrisko attiecību speciālists Ivo Leitis.

Ņemot vērā dienestu rekomendācijas, Rīgas dome nav saskaņojusi lietā par viltus ziņu izplatīšanu apcietinātā aktīvista Valentīna Jeremejeva vadītās organizācijas "Tautas varas fronte" pieteiktā pasākuma rīkošanu pret Covid-19 ierobežojumiem, kas bija paredzēts svētdien, žurnālistiem atklāja domes vadība.

Ceturtdien, 17.decembrī, Rīgas domē paredzēts spriest par kārtējā pasākuma pret Covid-19 ierobežojumiem norisi nedēļas nogalē, informēja domē.

Lai diskutētu par sestdien Rīgā notikušajiem sapulcēm pret Covid-19 ierobežojumiem un drošības dienestu darbību to laikā, šodien plānota Rīgas sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas sēde, pastāstīja Rīgas mēra Mārtiņa Staķa (APP) padomnieks komunikācijas jautājumos Aleksis Zoldners.

Saistībā ar sestdien Rīgā notikušajiem piketiem policija sākusi vairākus desmitus administratīvo pārkāpumu procesu, informēja Valsts policijas pārstāve Līna Kaļķe.

Piketā 11.novembra krastmalā Valsts policija aizturējusi vairākas personas, aģentūrai LETA apstiprināja policijā.

Sestdienas pēcpusdienā sapulcē Brīvības pieminekļa laukumā pulcējušies daži simti cilvēku.

Valsts policija (VP) sadarbībā ar Rīgas pašvaldības policiju pastiprināti uzraudzīs sestdien, 12.decembrī, paredzētās protesta akcijas.

Rīgas dome aicina nedēļas nogalē plānotās sapulces rīkotājus ievērot valstī noteiktos epidemioloģiskās drošības noteikumus un atgādina, ka pasākumi nedrīkst pulcēt vairāk par 25 dalībniekiem, informēja Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļa.

Ir beidzies laiks, kad Rīgas pašvaldības policija (RPP) tolerēja pret Covid-19 ierobežojumiem protestējošos, šodien preses konferencē brīdināja RPP priekšnieks Juris Lūkass.

Šodien pie Satversmes tiesas (ST) ēkas notika nacionālās savienības "Taisnīgums" pikets pret ST lēmumu, kas protestētāju ieskatā "kropļo ģimenes jēdzienu". Piketā nosodīts ST "destruktīvais lēmums, kas kropļo ģimenes jēdzienu", kā arī pausta nepieciešamība grozīt Satversmi, lai iekļautu tajā "dabīgas ģimenes tradīciju". Piketa rīkotāji uzskata, ka par dabisku ģimeni uzskatāma vīrieša un sievietes savienība un šīs savienības rezultātā radušies pēcnācēji - gan bioloģiskie, gan adoptētie. Par dabiskām esot uzlūkojamas arī nepilnās ģimenes, kur bērnus audzina viens no vecākiem un vai citi bioloģiskie radinieki. Kā ziņots, ST par neatbilstošu Satversmei atzina likuma normu, kas viendzimuma pāriem pēc bērna dzimšanas neparedz tiesības uz atvaļinājumu.

Sociālie darbinieki ir diezgan mierīgi ļaudis, kas līdz šim nav bieži nobrieduši uz protesta akcijām. Tiesa gan, bija 2018. gada septembrī bada streiks kā protests pret zemajām algām, bet tolaik kaut kā tas uzsūcās – cilvēki saņēma valdības apsolījumus, ka turpmāk vairs viņiem nebūs minimālā alga, bet cilvēka cienīgs atalgojums, un cilvēki atslāba.

Manikīra un pedikīra meistari šodien no plkst.9 līdz 10 pie Saeimas ēkas Rīgā piketā pieprasīja atļauju atsākt darbu, kas aizliegts ārkārtējās situācijas laikā, informēja piketa organizatore Anastasija Rozonova.

Sociālie darbinieki Latvijā līdz šim nekad nav streikojuši, ne arī piedalījušies protesta mītiņos vai piketos. Viens izņēmums ir sociālās aprūpes centru darbinieki, kuri pirms pāris gadiem pieteica bada streiku zemo algu dēļ. 2020. gada rudens ieies vēsturē ne tikai kā Covid-19 gads, bet arī kā gads, kad sociālā darba speciālisti, nespējot izturēt vienaldzību pret sociālo darbu un nespējot pieņemt neloģiskos lēmumus sociālajā politikā, sapulcējas piketā pie Saeimas un Labklājības ministrijas.

Manikīra un pedikīra meistari pirmdien, 23.novembrī, no plkst.9 līdz 10 pie Saeimas ēkas Rīgā piketā pieprasīs atļauju atsākt darbu, kas aizliegts ārkārtējās situācijas laikā, informēja piketa organizatore Anastasija Rozonova.