Saistībā ar sestdienas piketiem policija sākusi vairākus desmitus administratīvo pārkāpumu procesu

© F64, Dmitrijs Suļžics

Saistībā ar sestdien Rīgā notikušajiem piketiem policija sākusi vairākus desmitus administratīvo pārkāpumu procesu, informēja Valsts policijas pārstāve Līna Kaļķe.

Policija sestdien ir fiksējusi gan epidemioloģiskās drošības pārkāpumus, gan sīko huligānismu un alkohola lietošanu publiskās vietās, gan nepakļaušanos policijas likumīgajām prasībām, gan citus pārkāpumus.

Kaļķe norāda, ka šie pārkāpumi ir nostiprināti ar pierādījumiem no ķermeņa kamerām, droniem, automašīnu kamerām un par šiem pārkāpumiem ir sākti vairāki desmiti administratīvie procesi.

Ir arī aizturētas vairākas personas par dažādām neatļautām darbībām, tostarp par uzbrukumiem vai pretošanos policistiem. Atbildība par šiem pārkāpumiem tiks vērtēta kriminālprocesa ietvaros, skaidroja likumsargu pārstāve.

Tāpat policija arī vērtēs dažādus sociālo tīklu ierakstus, kuros tikuši pausti aicinājumi uz prettiesiskām darbībām.

Kaļķe uzsvēra, ka policija turpina strādāt, visi iegūtie un fiksētie materiāli, informācija tiek apkopoti un izvērtēti, un identificētajām personām sods būs neizbēgams.

"Šodien notikušajās aktivitātēs Rīgas centrā policijai izdevies nodrošināt sabiedrisko kārtību tā, lai izvairītos no provokācijām un masu nekārtībām. Gatavojoties un monitorējot situāciju, izvērtējot iespējamos riskus, policijas un citu drošības dienestu darbības un resursi bija rūpīgi izplānoti un policija bija gatava rīkoties pie jebkura scenārija attīstības," skaidroja policijā.

Kā vēstīts, sestdien Rīgā divās sapulcēs, ignorējot Covid-19 dēļ noteiktos ierobežojumus, pulcējās vairāki simti cilvēku.

11.novembra krastmalā plkst.12 sākās sapulce, kuru pieteica Vides aizsardzības kluba prezidents Arvīds Ulme. Kā tās mērķis bija norādīts iestāties "par cilvēku ekoloģiju, Covid-19 pamatojumu".

Ap plkst.16.30 pasākums 11.novembra krastmalā noslēdzās, bet tā rīkotāji vēl aicināja sanākušos ar automašīnām doties "brīvības goda apļa" braucienā. Rīkotāji tuvākajā laikā solīja vismaz divas reizes lielāku protestu, ja netiks pildītas viņu prasības.

Rīkotāji pateicās policistiem par to, ka viņi sanākušos "neprovocēja un bija zolīdi", bet iekšlietu ministram Sandim Ģirģenam (KPV LV) par to, ka viņš "nedeva saviem padotajiem nelikumīgas pavēles".

Savukārt sestdienas pēcpusdienā nesaistīta sapulce pulcēja iedzīvotājus Brīvības pieminekļa laukumā. To rīkoja biedrība "Stabilitātei - Jā!". Sapulces mērķis bija vērst uzmanību uz nepietiekamo atbalstu uzņēmējiem un strādājošiem ārkārtas situācijas ieviešanas laikā.

Viens no pasākuma rīkotājiem Aleksejs Rosļikovs gan neilgi pēc pasākuma sākuma aicināja to izbeigt, mudinot neprovocēt likumsargus, kuri dara savu darbu. Pēc šī paziņojuma sanākušie pamazām sāka izklīst.

Abos pasākumos daļa cilvēku bija atnākuši ar sejas maskām, bet galvenokārt sanākušie tās nelietoja. Liela daļa arī neievēroja distancēšanās prasību. Likumsargi centās iedzīvotājus izklīdināt ar skaļruņos atskaņotiem aicinājumiem nepulcēties un nekavējoties izklīst, pretējā gadījumā solot saukt pie likumā paredzētās atbildības.

Latvijā

Latvijas Nacionālais dabas muzejs ir bagātību krātuve – daudznozaru dabaszinātņu muzejs, kurā glabājas ģeoloģiskie, entomoloģiskie, paleontoloģiskie, zooloģiskie, botāniskie, mikoloģiskie un antropoloģiskie priekšmeti. Krājums sistemātiski tiek papildināts, ievācot priekšmetus dabā, iepērkot, saņemot dāvinājumus. Muzeja krājumā ir daudzas Latvijā un pasaulē izzūdošas un jau izmirušas sugas, tāpēc kolekciju vērtība ar katru gadu pieaug. Arvien aktuālāks kļūst jautājums par šo vērtību ilglaicīgu saglabāšanu un kā tās nosargāt globālo krīžu, tostarp kara, gadījumā. Par muzeja vērtībām un muzeoloģiskajiem smalkumiem intervijā “nra.lv” stāsta muzeja direktore Skaidrīte Ruskule.

Svarīgākais