Piedruja

Starp Latvijas Piedrujas ciemu un Baltkrievijas ciemu Druju ir tikai divsimt metru. Tik plata šajā vietā ir Daugava jeb, kā Baltkrievijā to sauc, Rietumu Dvina, kas atdala šīs divas apdzīvotās vietas. Tagad upei pa vidu iet valsts robeža. Lai gan no vairāk nekā tūkstoša iedzīvotāju Piedrujā palikuši nepilni divi simti, apkārt valda bezdarbs un nevar uztvert Latvijas televīzijas signālu, cilvēki pierobežas ciemā jūtas droši – viņus sargā robežsargi. Sabiedriskās  raidorganizācijas "Radio brīvā Eiropa/Radio Brīvība" mediju platformas “Current Time” žurnālisti ielūkojušies Piedrujā un pētījuši, kāds noskaņojums tur valda.

Latvijas apceļošana ir aizraujoša laika pavadīšana. Ja maršrutu apzināti novirza no populārām tūrisma takām, tad var piedzīvot negaidītus pārsteigumus, sastapt atsaucīgus cilvēkus un iekļūt publiski nepieejamās vietās. Neatkarīgā izvēlējās ielūkoties Latvijas un Baltkrievijas pierobežā. Vienīgais, ko iepriekš zinājām, – ka noteikti gribam apskatīt Laimes muzeju Indrā. Viss pārējais, ko izbaudījām, bija ekspromts, pateicoties Indras, Piedrujas un Robežnieku pagasta pārvalžu vadītājai Ērikai Gabrusānei.

Stāvam pie Daugavas. Baltkrievija ir rokas stiepiena attālumā. Otrā upes krastā. Te – Piedruja, tur – Druja. Piedrujieši robežas nevelk, sētas nebūvē – ne fiziski redzamas un taustāmas, ne iedomātas. Pat kādas Daugavas salas pusīti varētu pieprasīt baltkrieviem, jo teorētiski puse salas pieder viņiem, puse – latviešiem. Bet nē, salas dēļ nebojās sābru attiecības, jo vairāk tāpēc, ka reiz Piedruja un Druja bija viena apdzīvota vieta. Piedrujieši dzīvo un strādā uz palikšanu, nevis pagaidām. Viņi nevaimanā, ka Rīgai tiek visa krējuma kārta, bet pierobežai – sūkalas.

Augstākā gaisa temperatūra šodien reģistrēta Piedrujā, kur termometra stabiņš pakāpies līdz plus 28 grādiem, aģentūra LETA uzzināja Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā (LVĢMC).