Personība

Cilvēki savelk dūres dažādu iemeslu dēļ. Reizēm, lai draudētu, citreiz ar prieku un brīžiem kā daļu no deju kustības. Bet vai zināji, ka veids, kā cilvēki veido dūres, var daudz pastāstīt par viņu personībām? Jo, lai gan mēs kontrolējam savu prātu, dažreiz mūsu zemapziņa kontrolē mūs tā, ka mēs to pat neapzināmies, atklāj portāls kingdomofmen.com.

Vai tiešām ir iespējams kaut ko iegūt no konflikta? Jā, tas pat ir ļoti vēlams un nepieciešams, ja mēs gribam piedzīvot tuvas un piepildītas attiecības, augt un attīstīties attiecībās gan kopā, gan katrs individuāli. Spēja risināt konfliktus pētījumos tiek minēts kā viens no svarīgiem priekšnoteikumiem attiecību labbūtībai un partneru apmierinātībai ar attiecībām ilgtermiņā.

Izrādās, ka daudzas interjera detaļas var atklāt mūsu personības šķautnes. Uzzini, ko lietas mājās var atklāt par mūsu personību.

«Izrādēs bērniem un jauniešiem spēlēju jau tik ilgi, ka jūtos pārliecināta par sevi šajā lauciņā un uzdrošinos teikt, ka daru to tiešām profesionāli. Man arī ļoti patīk dauzīties, un es izbaudu to, ko daru, bet – man ir trīsdesmit gadu un, veidojot dramaturģiju izrādei, es varu tikt uztverta arī kā nopietna dāma,» smaidot saka aktrise Ance Muižniece.

«Līdere visbiežāk ir tā sieviete, kurai ir idejas, degsme un optimisms. Jo pētījumi rāda, ka vairāk savā dzīvē sasniedz tie, kuri par savu nākotni ir nedaudz optimistiskāki, nevis reālistiskāki. Tas iedod sajūtu: vajag pamēģināt, varbūt sanāks! Īstai līderei raksturīga arī cilvēkmīlestība – spēja saskatīt otra cilvēka īsto būtību, cilvēcīgumu un arī ievainojamību pat aiz, iespējams, drūmas vai īgnas čaulas. Turklāt uzrunāt tā, ka otrs jūtas droši, ir gatavs sekot, ticēt, paļauties un nebaidīties būt arī savā ziņā ievainojams. Domāju, ka tādas ir līderes,» saka klīniskā psiholoģe, kognitīvi biheiviorālā psihoterapeite Marija Ābeltiņa.

Nākamajā nedēļā izstāžu zālē Arsenāls tiks atklāta Andra Freiberga personālizstāde 136 kāpieni. Leģendārais mākslinieks veidojis scenogrāfiju turpat 150 iestudējumiem, gandrīz 50 gadus bijis pedagogs Latvijas Mākslas akadēmijā. «Pietiek. Ir laiks aiziet no skatuves,» īsi pirms izstādes atklāšanas Neatkarīgajai saka viens no pazīstamākajiem latviešu scenogrāfiem pasaulē un jau gadsimta ceturksni Latvijas Nacionālās operas un baleta teātra galvenais scenogrāfs Andris Freibergs.

Vizma Rubene, kura mīt Cēsu pusē, netālu no Svētavota, savos 93 gados pārsteidz ar enerģiju, dzīvesprieku, humoru un prāta možumu. Turklāt joprojām ik darba dienu, kāpdama vairākas reizes no stāva kalna uz gravu, pavada apmeklētājus pie avota un stāsta, kāpēc šī vieta ir tik īpaša. Un vēl – ik rītu iekāpj ledusaukstajā strautā un mēro tajā trejdeviņus soļus, nomazgā seju un iedzer trīs malkus ūdens. Pēc tam pašsajūta – uh, cik laba!

Televīzijas seja Kristīne Virsnīte vietnē Instagram dalījusies ar savām pārdomām, salīdzinot pieaugušos ar bērniem, norādot, ka viņi daudz vienkāršāk pieņem citu kultūru atšķirības un bērnus ar īpašām vajadzībām.

Šie krāsainie attēli slēpj sevī daudz informācijas. Kā apgalvo psihologi, šāda tipa testi (izvēlies attēlu) palīdz cilvēkiem labāk sevi iepazīt un, iespējams, mainīt skatījumu uz dzīvi, raksta "iqformat.me".

«Patiesību sakot, gleznošanas prieks ir daudz lielāks, nekā tas bija pirms gadiem trīsdesmit vai četrdesmit. Ar katru gadu paliec vecāks, dzīve sašaurinās – vairs nevari tik daudz izdarīt un redzēt, vairs nav tik daudz seksa, vairs nevari tik daudz ieēst, nevari tik daudz baudīt vīnu, lai gan man tas ļoti garšo, tomēr māga to nepanes... Cilvēki, kurus satiec, paliek vecāki, arī satikt viņus ir arvien grūtāk. Traģēdija ir tā, ka ar vecumu dzīve sašaurinās, bet glezniecība paliek, un tā kompensē visu pārējo, un savā veidā tieši glezniecība kļūst arvien svarīgāka. Ja man atņemtu gleznošanu, kas ar mani būtu, kas no manis būtu palicis pāri?» saka latviešu gleznotājs Raimonds Staprāns (1926).

Lai gan sievietes parasti diezgan jūtīgi izturas pret savu gadu skaita palielināšanos, ir arī izņēmumi. Piemēram, dziedātāja Ginta Krievkalna.

Valmieras policija lūdz iedzīvotāju palīdzību kāda vīrieša identitātes noskaidrošanā. Attēlā redzamais vīrietis tiek meklēts aizdomās par mantas tīšu bojāšanu šā gada 21.novembrī, Valmierā, G.Apiņa ielā, kad tika sabojāta veikala Austris ēkas siena.

«Šī mums, māksliniekiem, bija iespēja pabūt vietās, kur bieži cilvēki nedodas. Atrodoties tur, vērojām, kā tas ietekmē radošo procesu,» saka horeogrāfe Agnese Bordjukova. Viņa kopā ar kolēģi no apvienības Dejas anatomija Elīnu Gaitjukeviču iestudējusi izrādiperformanci Mežonīgā triloģija par kopienām Norvēģijas, Dānijas un Latvijas pierobežu teritorijās.

SI­A Lat­ga­les Lauk­saim­nie­cī­bas zi­nāt­nes centrs (LLZC) va­dī­tā­jai Ve­ne­ran­dai Stram­ka­lei aiz­ri­tē­jis īpašs gads – jū­ni­jā ap­ri­tē­ja 50 ga­du, kopš vi­ņa strā­dā Lat­ga­les lau­kos, bet 12. de­cem­brī no­svi­nē­ta 75 ga­du dzī­ves ju­bi­le­ja. Klau­so­ties vi­ņas stās­tī­ta­jā un re­dzot pa­da­rī­to, tā vien gro­zi gal­vu un brī­nies: kā cil­vēks spēj tikt ga­lā ar to vi­su?! Tie, kas vi­ņu pa­zīst, at­zīst – ti­kai pa­tei­co­ties vi­ņas ener­ģi­jai un sīk­stu­mam, centrs jo­pro­jām pa­stāv.

"Grāmatu lasīšana, gluži tāpat kā vīna malkošana, ir viena no dzīves baudām, tas ir rituāls," uzskata Neatkarīgās kultūras ziņu redaktors, rakstnieks un viens no televīzijas raidījuma Lielā lasīšana vadītājiem Arno Jundze. Sarunā ar Māju viņš atskatās uz vēl pavisam neseniem nācijas grāmatas meklējumiem un savu gara darbu radīšanas impulsiem.

Du­nalc­nie­ce Zig­rī­da Man­te­ja ir ti­tu­la Lat­vi­jas ra­do­šā­kā sie­vie­te 2005. ga­da ie­gu­vē­ja un ir to go­dam pel­nī­ju­si. Sā­ku­si gan­drīz no gru­ve­šiem, no ma­zu­mi­ņa, un ta­gad vi­ņas bio­lo­ģis­kā zem­nie­ka saim­nie­cī­ba Tu­rai­das ir iz­au­gu­si. Zig­rī­da ar vī­ru An­dri audzē ārst­nie­cis­kās tē­jas un ie­gūst me­du. 2012. ga­dā saim­nie­ces stro­pi sa­ņē­mu­ši sa­kop­tā­ko stro­pu Lat­vi­jā go­da no­sau­ku­mu.

Starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrības BT 1 izstādes Baltic Beauty projekta vadītāja Kristīne Čerņavska ikdienas straujo ritmu cenšas kompensēt ar interesantām un sev tuvām lietām. Viņa vienmēr prot būt labā formā un nezaudēt dzīvesprieku.

«Nekad iepriekš neko tik nopietnu vēl nebiju uzrakstījis,» atzīstas pazīstamais literatūrzinātnieks, stāstu krājuma Gardo vistiņu nedēļa autors un kultūras žurnālists Arno Jundze. Ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu apgādā Zvaigzne ABC tikko klajā nācis viņa pirmais romāns Putekļi smilšu pulkstenī. Stilīgs un mūsdienīgs darbs par vīriešiem, par valsti, cilvēkiem un kopsakarībām, par sapņiem un realitāti, par vēsturi un mūsdienām.