Psihoterapeite Marija Ābeltiņa. Ir idejas, degsme un optimisms

© Kaspars Krafts/F64 Photo Agency

«Līdere visbiežāk ir tā sieviete, kurai ir idejas, degsme un optimisms. Jo pētījumi rāda, ka vairāk savā dzīvē sasniedz tie, kuri par savu nākotni ir nedaudz optimistiskāki, nevis reālistiskāki. Tas iedod sajūtu: vajag pamēģināt, varbūt sanāks! Īstai līderei raksturīga arī cilvēkmīlestība – spēja saskatīt otra cilvēka īsto būtību, cilvēcīgumu un arī ievainojamību pat aiz, iespējams, drūmas vai īgnas čaulas. Turklāt uzrunāt tā, ka otrs jūtas droši, ir gatavs sekot, ticēt, paļauties un nebaidīties būt arī savā ziņā ievainojams. Domāju, ka tādas ir līderes,» saka klīniskā psiholoģe, kognitīvi biheiviorālā psihoterapeite Marija Ābeltiņa.

Viņa būs viena no lektorēm, kura piedalīsies Izaugsmes un iedvesmas forumā Līdere, ko radījusi un izlolojusi Solvita Kabakova un kas nākamgad notiks jau trešo reizi - 2020. gada 15. maijā Dailes teātrī.

Ko nozīmē būt līderei mūsdienu sabiedrībā? Kādas kvalitātes un īpašību kopums nepieciešams? Kā apzināt un attīstīt savu personisko un profesionālo potenciālu? Kā sabalansēt dažādās lomas, ko sievietei uzliek sabiedrība, tradīcijas un viņa pati? Jau trešo gadu pēc kārtas atbildes uz šiem un citiem jautājumiem meklēs forums Līdere, aicinot ieklausīties interesantos un aizraujošos pieredzes stāstos un profesionālu treneru padomos - lai attīstītu savas prasmes un kompetences, lai smeltos zināšanas un atjaunotu enerģiju, lai ietu tālāk un iedvesmotu citus, lai sapņotu drošāk un sasniegtu vairāk.

Par iekšējo kritiķi

Kognitīvi biheiviorālā psihoterapeite Marija Ābeltiņa, kura ir ieguvusi maģistra grādu psiholoģijā Latvijas Universitātē (LU) un šobrīd turpina pašizglītību doktorantūrā, bija viena no 18 lektorēm, kura piedalījās pirmajā forumā Līdere, kas 2018. gada 18. maijā norisinājās Rīgā, Splendid Palace, un kas vienkopus pulcēja ap 600 apmeklētāju un ap 30 tūkstošiem skatītāju, kuri vēroja forumu tiešraidē. Viņa uzstājās ar savu pieredzes stāstu Izdegšana: pārmērību karaliene. Kā iemācīties nekrist galējībās un pasargāt sevi no psiholoģiskas izdegšanas?.

«Tie bija fantastiski svētki sievietēm, un es biju priecīga tajos piedalīties. Es zināju, ka šī tēma mūsdienās ir ļoti aktuāla, bet biju pārsteigta, cik lielu atsaucību guva mana uzstāšanās - šo video internetā ir noskatījies rekordliels cilvēku skaits. Protams, man ir liels gods, ka esmu aicināta piedalīties šajā forumā otrreiz,» saka Marija Ābeltiņa, atklājot, ka šoreiz viņa runās par sievietes iekšējās pasaules uzbūvi un iekšējo ievainojamību. «Ikdienā daudz strādājot ar sievietēm, es pamanu, ka daudzas lietas mūsu dzīvē nenotiek ne jau dēļ tā, ka mēs kaut ko neesam izdarījušas vai sasniegušas, bet dēļ tā, kā pašas pret sevi attiecamies, kāds ir mūsu pašvērtējums. Jo ļoti daudzas sievietes, kuras ir gudras, skaistas un sirsnīgas, kurām ir fantastiski daudz labu īpašību, ko apkārtējie pat redz un novērtē, tomēr dzīvo dažādos kompleksos un pašpārmetumos. Tas ir iekšējais kritiķis, kas diemžēl mēdz būt arī ļoti aktīvs, tāpēc es ceru, ka atradīšu pareizos vārdos, kā runāt par šo tēmu, lai visas jaukās sievietes ieraudzītu realitāti - ka viņas ir pietiekami labas pat tad, ja nav perfektas.»

Ir iespējams pāraudzināt

Taujāta, vai viņa pati ir pazīstama ar savu iekšējo kritiķi, psihoterapeite godīgi atzīstas, ka diemžēl ir jau gan. «Tas ir arī mans iekšējais darbs un reizē izaicinājums, jo es jau arī esmu piedzimusi un augusi šeit, Latvijā, un arī uz mani iespaidu atstājuši tie audzināšanas standarti, kādi bija agrāk. Vai tad maz kritikas esam saņēmušas, piemēram, skolas gados? Domāju, ka visos laikos kaut kur ir kāda dāma - tā parasti ir sieviete -, kas cilvēka iekšējā kritiķa izveidē ņem lielu dalību,» saka Marija Ābeltiņa. Viņa domā, ka katrā no mums ir gan veselīgā attieksme pret sevi, gan neveselīgi kritiskā, bet jautājums ir, kura ir stiprāka, kura ņem virsroku. Diemžēl tas, ko viņa redz savā praksē, liecina par to, ka iekšējā cīņa ar sevi daudzām sievietēm ir diezgan spēcīga, jo kritiskā attieksme ir milzīga, bet veselīgā un īstenās rūpes par sevi - mazmazītiņas. «Bet, paldies Dievam vai, precīzāk, - paldies zinātnei, ka šobrīd psiholoģijā ir dažādas pieejas, kas palīdz ar to strādāt, dodot pamatotu cerību, ka, nopietni darbojoties ar iekšējo kritiķi, ir iespējams to pāraudzināt,» saka pieredzējusī psihoterapeite.

Kontakts ar cilvēkiem uzlādē

«Psiholoģija ir tā zinātne, kas ir ciešā sazobē gan ar neirozinātni, gan ar medicīnas atklājumiem, gan ar sociālantropoloģiskām idejām, un, attīstoties tehnoloģijām, tagad daudzas lietas ir iespējams izpētīt un saprast. Tāpēc es joprojām darbojos akadēmiskajā vidē, studējot Latvijas Universitātes doktorantūrā un apgūstot Shēmu terapiju (Schema Therapy), kas tiešā veidā darbojas ar mūsu iekšējās pasaules uzbūvi un pārbūvi, ar to, ko saucam par pašvērtējumu,» stāsta Marija Ābeltiņa, norādot, ka psiholoģijā un psihoterapijā viņu interesē tie virzieni, kas vērsti uz zinātniski pierādītu, ātru, efektīvu un noturīgu rezultātu sasniegšanu.

Psihoterapeites profesionālā ikdiena ir ļoti krāšņa - viņa vada individuālās konsultācijas un treniņus, piedalās jauno kognitīvi biheiviorālo terapeitu (KBT) mācību procesā, asistējot pasniedzējam no Čehijas - KBT terapeitam, ārstam-psihiatram Janam Praško, sadarbojas ar dažādām organizācijām, plus mācās, kas arī paņem daudz laika. Bet, kā viņa pati saka, studentu būšana viņu priecē un iedod reālu jaunības garu.

«Mani draugi brīnās, kā varu katru nedēļu satikties un darboties ar tik daudz nepazīstamiem cilvēkiem... Man tas patīk. Man ļoti patīk!» uzsver psihoterapeite, sakot, ka atgriezeniskā saite, kas veidojas, esot kontaktā ar cilvēkiem, viņu uzlādē un dod arvien jaunu enerģiju.

«Protams, manā ikdienā ir arī ģimene un draugi. Es esmu ļoti ekstraverta, man patīk cilvēki - darbā esmu ar cilvēkiem, mājās patīk būt ar cilvēkiem, un labākā atpūta ir ar draugiem. Vēl man patīk gleznot, un arī to man patīk darīt nevis vienai, bet kopā ar domubiedriem,» stāsta Marija Ābeltiņa.

Mājās līderis ir suns

Vai darbā, attiecībās ģimenē un ar draugiem viņa ir līdere? «Nē, ne vienmēr. Man šķiet, ka draugu lokā mums nav izteikta līdera, mēs visi esam līderi - ļoti skaļi runājam, jo katram ir viedoklis, un tas vienmēr ir interesanti. Gleznošanas nodarbībās līderis noteikti ir mans pasniedzējs - viņš ir meistars, es tikai mācekle, jo sāku mācīties gleznot jau pieaugušā vecumā, galīgi neko neprotot. Savukārt mājās mums līderis ir suns - borderkollijs Patriks. Neiedomājāmies, ka, paņemot vienu no visgudrākajiem suņiem pasaulē, viņš ne tikai izpildīs visas komandas, ko iemācīsim, bet dresēs arī mūs,» Marija pasmaida un tad atklāj, ka partnerattiecībās viņai ir svarīgi, lai sieviete un vīrietis būtu līdzvērtīgi, nevis viens otra pakļautībā. «Man liekas, ka mūsdienās svarīga ir izvēles brīvība, godīgas un skaidras partnerattiecības. Protams, arī privātajā dzīvē var justies labi, ja kādus stratēģiskus lēmumus pieņem otrs, bet tad svarīga ir saruna un sadarbība,» uzskata psihoterapeite.

Kuras ir tās līderes, kurām Marija ir bijusi/ir gatava sekot, ticēt, paļauties un nebaidīties būt arī savā ziņā ievainojama? «Es savā dzīvē esmu sastapusi un sastopu diezgan daudz jauku un jaudīgu sieviešu. Vispirms tā, protams, ir mana ģimene - mana vecāmamma, mamma un tante, kurai, iespējams, nepatiktu, ka viņu sauktu par tanti. Gadiem ejot, līderes kādos konkrētos brīžos bijušas arī draudzenes. Un arī tās sievietes, pie kurām esmu mācījusies vai bijusi pieredzes nodarbībās, noteikti atstājušas kādu nospiedumu tajā, kāda šodien esmu.»

Lai atbilde atnāk pati

Marija Ābeltiņa desmit gadu ir darbojusies krīžu un konsultāciju centrā Skalbes kā padomes priekšsēdētāja, praktizējošā psiholoģe un Krīzes komandas koordinatore.

Viņas darba pieredzē ir gan dažādu organizāciju vadīšana, gan individuālās konsultācijas veselības aprūpes jomā un privātpraksē, kur tiek piedāvātas metodes, kas palīdz tikt galā ar stresu, kautrīgumu, depresiju, panikas lēkmēm, bezmiegu, kā arī sakārtot attiecības mājās, mācību un darba vidē.

Interesanti, kur psihoterapeite meklē atbildes uz sev pašai aktuāliem jautājumiem? «Es gribēju pajokot, sakot, ka google, bet vispār jau tajā ir daļa taisnības. Tas ir nepopulāri, bet, kā teica kāds mans paziņa: ja tev kaut kas ienāk prātā, tas noteikti jau kādam ir ienācis prātā, un viņš jau google ir uzrakstījis arī atbildi. Un pārsvarā tā arī ir. Bet, ja nopietni, tad, protams, ka viens no pamatiem, kas ir profesionāla psihologa un psihoterapeita darbā, ir pašterapija. Tā ir pašhigiēna, ka es spēju reflektēt par savām problēmām un tās risināt, nevis staigāt ar tām un neviļus kraut virsū klientiem, radiem, draugiem,» saka Marija Ābeltiņa, neslēpjot, ka, protams, ir gājusi pašterapijā un meklējusi atbildes uz sev iepriekš neatbildētiem personīgiem jautājumiem. «Arī draudzenes neapšaubāmi ir devušas dažu labu vērtīgu padomu. Protams, ģimene - vecāki un vecāmamma, kad vēl bija dzīva. Un partnerattiecības. Tāpēc laikam arī meklēju partnerīgo partnerību, ja tā var teikt, - lai man nebūtu bail vērsties pēc palīdzības un saņemt varbūt ne tiešu atbildi, kā man šajā mirklī jādzīvo, bet psiholoģisku atbalstu, kas tad arī ļauj pašai sameklēt atbildi,» stāsta Marija Ābeltiņa.

Savukārt profesionālajā darbā, ja gadās sastapties ar jautājumiem, kas viņas praksē vēl nav tikuši apskatīti, psihoterapeite meklē atbildes zinātniskajās datubāzēs, kur arī profesionāļi ir pastrādājuši jau pirms viņas. Sarežģīti jautājumi konfidenciālā veidā tiek pārspriesti arī kopā ar kolēģiem, lai ikkatrs klients varētu saņemt kvalificētu padomu. «Bet dažreiz, ja es nezinu atbildi, klients pats to uzzina. Un tā laikam ir lielākā māksla - sarunas laikā izveidot tādus apstākļus, lai klientam atbilde atnāk pašam.»

***

MARIJA ĀBELTIŅA

• Klīniskā psiholoģe, kognitīvi biheiviorālā psihoterapeite

• Izglītība: Institute for Trauma Therapy (Berlīne, Vācija), Eye Movement Desensitization and Reprocessing (EMDR) apmācības programma (2014);

ODYSSEA International CBT Institute (Prāga, Čehija) - kognitīvi biheiviorālās terapijas (KBT) apmācības programma sadarbībā ar Latvijas KBT asociāciju (2013) un KBT supervīzoru apmācības (2019); biedrība Skalbes, krīzes intervences apmācības (2006); LU sociālo zinātņu maģistra grāds psiholoģijā

• Darbavieta: privātprakse Rīgā (Avotu ielā 10)

• Vairāk nekā 15 gadu darbojusies, vadot un organizējot dažādas pašattīstības un pašizpētes grupas, ir autore dažādiem psiholoģiskās izaugsmes treniņiem un apmācību kursiem LU, Rīgas Stradiņa universitātē, Starptautiskajā praktiskās psiholoģijas augstskolā un sadarbībā ar privātiem uzņēmumiem



Kultūra

Uz Latvijas Nacionālā teātra skatuves 18. janvārī Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvas „Zelta Mikrofons 2025” ceremonijā balvas „Par mūža ieguldījumu Latvijas mūzikas attīstībā” saņems televīzijas režisore Svetlana Rudzīte un festivāla „Bildes” rīkotāja Tija Auziņa.

Svarīgākais