Latvijā pensijām tiek tērēti aptuveni 8% no IKP, kas ir viens no zemākajiem rādītājiem Eiropā. Ko nogrēkojušies Latvijas pensionāri, ja viņu vidējā pensija ir četras reizes knapāka nekā dažās citās Eiropas valstīs?
Pašreizējā demogrāfiskā situācija Latvijā signalizē par problēmām saistībā ar nākotnes pensionāru finanšu situāciju, tā izriet no Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) finanšu un nodokļu eksperta Jāņa Hermaņa sacītā intervijā TV3 raidījumam “900 sekundes”.
TV24 raidījumā "Naudas cena”, analizējot situāciju nekustamo īpašumu tirgū un ar to saistītās nodokļu izmaiņas, proti, nākamgad būs divas kadastrālās vērtības – fiskālā un universālā, bet kapitāla pieauguma nodokli iecerēts palielināt no 20% uz 20,5%, kā arī būs mainījies NĪN, raidījuma viesi bija vienisprātis, ka nekustamais īpašums ir labs ieguldījums, lai cilvēks vecumdienās pats sevi varētu nodrošināt ar pensiju.
Valdības pieņemtie lēmumi valsts pamatbudžeta iztrūkumu lāpīšanai rada nopietnas bažas par nākotnes pensionāru labklājību, teikts opozīcijas Saeimas deputāta, "Apvienotā saraksta" (AS) frakcijas priekšsēdētāja Edgara Tavara paziņojumā medijiem.
Tā dēvētās nodokļu reformas ietvaros par vienu procentu punktu tika samazinātas iemaksas banku pārvaldītajos pensiju otrā līmeņa fondos. Šis viens procentu punkts tiks novirzīts valsts pārvaldītajā pirmajā pensiju līmenī. Tā kā šī pārbīde noteikta uz četriem gadiem, tad tiek lēsts, ka šajā laikā bankas nesaņems 616 miljonus eiro.
Pensionāriem no nākamā gada neapliekamo minimumu varētu noteikt 1000 eiro apmērā mēnesī, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "1:1" sacīja labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS).
Senioru pāris Silvija un Aleksandrs nemaz nav apsvēruši iespēju pārcelties no savas dzimtās vietas, Latvijā vecākās pilsētas, Ludzas. Viņi jau vairāk nekā 30 gadu dzīvo Stacijas ielas daudzdzīvokļu nama pirmā stāva dzīvoklī, taču pēdējo gadu laikā jūtoties tur iesprostoti, vēsta "Bez Tabu".
“Šobrīd pensionāru neapliekamais minimums ir 500 eiro un tam vajadzētu būt vismaz 700 vai 1000 eiro,” TV24 raidījumam “Ziņu Top” komentē labklājības ministrs (ZZS) Uldis Augulis.
Valsts sociālās aprūpes centros ilgstošu sociālo aprūpi saņem dažādu vecumu cilvēki ar invaliditāti, un uzturēšanās valsts aprūpes centros teorētiski ir valsts finansēta. Tomēr faktiski arī paši cilvēki veic līdzmaksājumu no savas pensijas. Gadā valsts sociālās aprūpes centri tādā veidā iegūst papildu finansējumu turpat desmit miljonus eiro.
Šogad pensiju piemaksas sākuši saņemt aptuveni 30 000 pensionāru, kuriem līdz šim pensiju piemaksas bija liegtas. Vidējais pensiju piemaksas apmērs ir 34 eiro, kas ir mazāk nekā vidēji tiem senioriem, kuri devās pensijā līdz 2011. gada decembrim, kad pensiju piemaksas vēl piešķīra.
Pensiju piemaksas tiem cilvēkiem, kuri darba gaitas noslēdza un devās pensijā pēc 2012. gada, valsts sāk piešķirt tikai šogad.
Ņemot vērā kopumā zemos pensiju apmērus un to prognozēto vēl zemāku atvietojuma līmeni nākotnē, nepieciešams virzīties uz "bāzes pensijas" noteikšanu visiem vecuma pensijas saņēmējiem - līdzīgi, kā tas jau ir gan Igaunijā, gan Lietuvā, tikšanās laikā atzinuši Latvijas Pensionāru federācijas pārstāvji, labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS) un Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš (ZZS).
Šobrīd arvien vairāk pensionāru no ārzemēm atgriežas Latvijā, tāpēc Ārlietu ministrija (ĀM) strādā, lai nodrošinātu viņiem pensiju pārnešanu un saņemšanu, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē pauda ĀM speciālo uzdevumu vēstniece diasporas jautājumos Elita Gavele.
Latvijā sezonālā vakcinācija norit gan pret Covid-19, gan gripu. Lai arī senioriem valsts pilnībā apmaksā šīs vakcīnas, jaunākie dati rāda, ka pret Covid-19 vakcīnu saņēmuši vien pieci procenti senioru, bet pret gripu – tikai 15 procenti.
Krievijas pensiju saņēmēji Latvijā par šī gada ceturto ceturksni saņēma 3,8 miljonus eiro, aģentūra LETA noskaidroja Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā (VSAA).
Rēzeknē seniorei, kura pati ir ar invaliditāti un jākopj vēl smagāk slims, gultai piekalts vīrs, jau tā smago ikdienu apgrūtina nebūšanas dzīvokļu namā. Ziemā bieži aizsalstošā tualete kāpņu telpā viņu dzen izmisumā.
Saeima šonedēļ ķersies klāt nākamā gada budžeta projekta izskatīšanai, un, lai arī tajā ir ieplānoti nepilni 15 miljoni eiro pensiju piemaksu piešķiršanai un, protams, būs arī nauda ikgadējai pensiju indeksācijai, kopumā būtiskas izmaiņas senioru makos jaunais budžets neatnesīs.
Vismaz 180 tūkstošiem vecuma pensiju saņēmēju no nākamā gada jāsāk gatavoties obligātai ikgadējai iedzīvotāju ienākumu deklarācijas iesniegšanai. Šāda prasība spēkā būs no 2024. gada 1. janvāra, bet pirmās deklarācijas būs iesniedzamas nākamajā gadā, tas ir, 2025. gada pavasarī.