Patlaban jau lielākā daļa no aptuveni 1100 pensionāru, kuriem gada sākumā tika kļūdaini aprēķinātas pensijas, jau ir saņēmuši tiem pienākošos neizmaksāto pensijas daļu, trešdien preses konferencē sacīja Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) direktora pienākumu izpildītāja Ilze Andersone.
Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) uz sarunu aicinājusi Valsts ieņēmumu dienesta (VID) un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) vadību, lai saņemtu skaidrojumu par šā gada janvārī nepareizi pārrēķinātajām pensijām daļai pensionāru.
Valsts ieņēmumu dienestam (VID) un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai (VSAA) kopīgi jāpalīdz iedzīvotājiem saprast izmaiņas pensiju aprēķinos, pēc tikšanās abu iestāžu vadību pirmdien uzsvēra Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).
Lielākā problēma nepareizā pensiju pārrēķinā saistīta ar datu kvalitāti, nevis Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) darbu, uzskata Labklājības ministrija (LM).
Pensionāru skaits, kam janvārī nepareizi pārrēķināta pensija, jo Valsts ieņēmumu dienests (VID) nav nosūtījis Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai (VSAA) pensionāru algas nodokļa grāmatiņas, sasniedzis 907, noskaidroja aģentūra LETA.
Pēdējo divu nedēļu laikā Roterdamas pilsētas Džselmondes rajonā tika nošauti trīs vīrieši, kuri visi no gūtajiem ievainojumiem nomira. Diviem no viņiem tika iešauts galvā un Nīderlandes prokuratūra pieļauj, ka tie bijuši nejauši izvēlēti upuri, vēsta vietējais ziņu portāls nos.nl.
No 2025.gada 1.janvāra visiem pensionāriem - gan strādājošiem, gan nestrādājošiem - pensijas neapliekamais minimums būs 1000 eiro mēnesī, un strādājošie pensionāri varēs piemērot pensionāra neapliekamo minimumu dalīti - gan algai, gan pensijai, aģentūru LETA informēja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāvji.
Rīgas pilsētas tiesa nu jau 92 gadus vecam autovadītājam par traģisku avāriju Rīgā, Torņakalnā, piesprieda trīs gadus un sešus mēnešus cietumā, aģentūru LETA informēja prokuratūra.
Latvijā pensijām tiek tērēti aptuveni 8% no IKP, kas ir viens no zemākajiem rādītājiem Eiropā. Ko nogrēkojušies Latvijas pensionāri, ja viņu vidējā pensija ir četras reizes knapāka nekā dažās citās Eiropas valstīs?
Pašreizējā demogrāfiskā situācija Latvijā signalizē par problēmām saistībā ar nākotnes pensionāru finanšu situāciju, tā izriet no Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) finanšu un nodokļu eksperta Jāņa Hermaņa sacītā intervijā TV3 raidījumam “900 sekundes”.
TV24 raidījumā "Naudas cena”, analizējot situāciju nekustamo īpašumu tirgū un ar to saistītās nodokļu izmaiņas, proti, nākamgad būs divas kadastrālās vērtības – fiskālā un universālā, bet kapitāla pieauguma nodokli iecerēts palielināt no 20% uz 20,5%, kā arī būs mainījies NĪN, raidījuma viesi bija vienisprātis, ka nekustamais īpašums ir labs ieguldījums, lai cilvēks vecumdienās pats sevi varētu nodrošināt ar pensiju.
Valdības pieņemtie lēmumi valsts pamatbudžeta iztrūkumu lāpīšanai rada nopietnas bažas par nākotnes pensionāru labklājību, teikts opozīcijas Saeimas deputāta, "Apvienotā saraksta" (AS) frakcijas priekšsēdētāja Edgara Tavara paziņojumā medijiem.
Tā dēvētās nodokļu reformas ietvaros par vienu procentu punktu tika samazinātas iemaksas banku pārvaldītajos pensiju otrā līmeņa fondos. Šis viens procentu punkts tiks novirzīts valsts pārvaldītajā pirmajā pensiju līmenī. Tā kā šī pārbīde noteikta uz četriem gadiem, tad tiek lēsts, ka šajā laikā bankas nesaņems 616 miljonus eiro.
Pensionāriem no nākamā gada neapliekamo minimumu varētu noteikt 1000 eiro apmērā mēnesī, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "1:1" sacīja labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS).
Senioru pāris Silvija un Aleksandrs nemaz nav apsvēruši iespēju pārcelties no savas dzimtās vietas, Latvijā vecākās pilsētas, Ludzas. Viņi jau vairāk nekā 30 gadu dzīvo Stacijas ielas daudzdzīvokļu nama pirmā stāva dzīvoklī, taču pēdējo gadu laikā jūtoties tur iesprostoti, vēsta "Bez Tabu".
“Šobrīd pensionāru neapliekamais minimums ir 500 eiro un tam vajadzētu būt vismaz 700 vai 1000 eiro,” TV24 raidījumam “Ziņu Top” komentē labklājības ministrs (ZZS) Uldis Augulis.
Valsts sociālās aprūpes centros ilgstošu sociālo aprūpi saņem dažādu vecumu cilvēki ar invaliditāti, un uzturēšanās valsts aprūpes centros teorētiski ir valsts finansēta. Tomēr faktiski arī paši cilvēki veic līdzmaksājumu no savas pensijas. Gadā valsts sociālās aprūpes centri tādā veidā iegūst papildu finansējumu turpat desmit miljonus eiro.
Šogad pensiju piemaksas sākuši saņemt aptuveni 30 000 pensionāru, kuriem līdz šim pensiju piemaksas bija liegtas. Vidējais pensiju piemaksas apmērs ir 34 eiro, kas ir mazāk nekā vidēji tiem senioriem, kuri devās pensijā līdz 2011. gada decembrim, kad pensiju piemaksas vēl piešķīra.
Pensiju piemaksas tiem cilvēkiem, kuri darba gaitas noslēdza un devās pensijā pēc 2012. gada, valsts sāk piešķirt tikai šogad.