Līdz šā gada 1.janvārim kopējais neizmaksāto uzturlīdzekļu parāds bija 197 556 270 eiro, liecina Uzturlīdzekļu garantiju fonda (UGF) apkopotā informācija.
Valsts ieņēmumu dienests publiskojis jaunākās aplēses par nodokļu parādiem, kas Latvijas iedzīvotājiem un komersantiem ir pret valsti – tie pārsniedz miljardu eiro. Savukārt Valsts kase laidusi klajā pārskatu par valsts parāda vadību trešajā ceturksnī, un te svarīgā ziņa, ka nākamgad starptautiskajiem aizdevējiem jāatmaksā arī vairāk nekā miljards eiro.
Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētāja pienākumu izpildītājai Ritai Sproģei (LZP) pērn bijušas parādsaistības 683 013 eiro apmērā, liecina Sproģes amatpersonas gada deklarācija.
Kopumā desmit partijām ir 987 113 eiro lielas parādsaistības, kas saistītas ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pieņemtajiem lēmumiem par finanšu līdzekļu atmaksu valsts budžetā, liecina KNAB informācija.
Lielāko 100 nodokļu parādnieku parāds valsts budžetam 1.martā bija 254,99 miljoni eiro, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) elektroniskajā datubāzē pieejamā informācija.
Pagājušās nedēļas ceturtdienā ar tiesas nolēmumu bija paredzēta īrnieku piespiedu izlikšana no pašvaldības īres dzīvokļa Ēvalda Valtera ielā 7. Tiesu izpildītājam, pašvaldības policijas un mājas apsaimniekotāja pašvaldības SIA Rīgas pilsētbūvnieks (RPB) pārstāvjiem īrnieks durvis neatvēra. Ja tuvākajās dienās īrnieks nenodos dzīvokli izīrētāja – Rīgas pašvaldības – rīcībā, dzīvoklim tiks uzlauztas durvis un īrniekam vairs nebūs iespēju iekļūt līdzšinējā mājoklī.
Latvijas valsts parāda apjoms 2015.gada trešā ceturkšņa beigās bija 36,4% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir piektais zemākais līmenis no visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, liecina ES statistikas biroja "Eurostat" apkopotā informācija.
KHL hokejistu arodbiedrības vadītājs Andrejs Kovaļenko atklāj, ka četri Kontinentālās hokeja līgas klubi nav norēķinājušies ar spēlētājiem par iepriekšējo sezonu, ziņo russia-hockey.ru
Latvija arvien pierāda, ka spēj godprātīgi pildīt savas saistības, ievērot fiskālo disciplīnu un nedzīvot uz parāda, norāda finanšu ministrs Jānis Reirs (V), komentējot Eiropas Savienības (ES) statistikas biroja "Eurostat" datus, kuri liecina, ka Latvijas vispārējās valdības parāds šī gada pirmajā ceturksnī piedzīvojis otro straujāko kritumu ES valstu vidū.
Grieķijas valdība apsolījusies jau rīt izpildīt daļu saistību, atmaksājot Starptautiskajam Valūtas fondam 450 miljonus eiro, bet aprīļa otrajā pusē panākt vienošanos ar aizdevēju troiku. Vienlaikus tā paziņojusi, ka vēlas no Vācijas saņemt 279 miljardus eiro kā kompensāciju par Otrā pasaules kara laikā notikušo okupāciju.
Līdz šim vakaram Grieķijas valdība apņēmusies starptautiskos kreditorus iepazīstināt ar savu reformu plānu. Ja tas aizdevējus apmierinās, aizdevuma programma tiks pagarināta vēl uz četriem mēnešiem, mazinot satraukumu par Grieķijas iespējamo bankrotu un izstāšanos no eiro zonas. Tomēr ir skaidrs, ka tas ir tikai pagaidu risinājums, turklāt premjera Alekša Cipra kreisajai valdībai, par spīti uzvarošajiem paziņojumiem, jau drīzumā nāksies tautai skaidrot, kādēļ netiek pildīti priekšvēlēšanu solījumi.
Ja Latvijas valdības patiešām būtu nākušas no makroekonomikas pielūdzēju sektas, tad tās gatavotu Latvijas valsti izsprukšanai no Eiropas Savienības pa Lielbritānijas izlauzto robu savienības nocietinājumos.
Lai gan bankas Citadele aprēķini liecina, ka Latvijas mājsaimniecību ienākumi šobrīd ir tuvi 2008. gada līmenim, iedzīvotāju tēriņi nav tik neapdomīgi kā pirmskrīzes laikā. Nepieciešamības gadījumā kredīts tiek ņemts lielākoties mājokļa remontam vai lietotas vieglās automašīnas iegādei, retāk izklaidēm, piemēram, ballītei vai ceļošanai.