Vācija neuzskata, ka būtu parādā NATO
Vācijas aizsardzības ministre Urzula fon der Leiena svētdien paziņojusi, ka ASV prezidenta Donalda Trampa apgalvojumi par Berlīnes "milzu" parādu NATO neatbilst patiesībai.
Vienlaikus viņa norādīja, ka Vācija plāno aizsardzības izdevumus palielināt līdz diviem procentiem no iekšzemes kopprodukta līdz nākamās desmitgades vidum.
Kā ziņots, mikroemuāru vietnē "Twitter" Tramps, kurš nedēļas nogali pavada kūrortā Floridas štatā, sestdien rakstīja, ka viņa tikšanās ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli bijusi "lieliska", lai gan iepriekš izskanējis, ka abu līderu tikšanos pavadīja asas viedokļu sadursmes.
"Neatkarīgi no tā, ko jūs dzirdējāt no MELĪGAJĀM ZIŅĀM, mana tikšanās ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli bija LIELISKA. Tomēr Vācija ir parādā NATO milzīgas naudas summas & ASV ir jāsaņem vairāk par ietekmīgo un ļoti dārgo aizsardzību, ko tās sniedz Vācijai!" rakstīja Tramps.
Abu valstu līderu tikšanās laikā piektdien bija jūtamas dziļās viedokļu atšķirības dažādos jautājumos, tostarp par NATO un aizsardzības izdevumiem.
Kopīgās preses konferences laikā piektdien Tramps, kurš iepriekš NATO kritizējis kā novecojušu organizāciju, pieprasīja, lai ASV sabiedrotie atmaksā "milzīgas naudas summas par iepriekšējiem gadiem".
Savukārt Merkele norādīja, ka Vācija ir apņēmusies līdz 2024.gadam palielināt savus aizsardzības izdevumus līdz 2% no IKP, kā to paredz iepriekšējās vienošanās. Viņa arī uzsvēra, ka jau pērn Vācijas aizsardzības izdevumi pieauguši par astoņiem procentiem.
Saskaņā ar NATO ikgadējo ziņojumu Vācijas aizsardzības izdevumi 2016.gadā sastādīja 1,2% no IKP, kamēr 2015.gadā tie bija 1,18%.
Tikmēr fon Leiena norādīja, ka esot nepieciešams "moderns drošības koncepts", kurā tiktu ņemta vērā ne tikai investīcijas NATO, bet arī Eiropas Aizsardzības savienībā un ANO.
Tikmēr Baltā nama nesen publiskotais budžeta projekts 2018.fiskālajam gadam paredz ievērojamu līdzekļu samazināšanu diplomātijai un starptautiskajai palīdzībai.
Līdz šim ASV segusi aptuveni 28% no ANO miera uztērēšanas misiju izdevumiem, atvēlot tam ik gadu 7,9 miljardus dolāru, kamēr Vācija segusi tikai sešus procentus no šīm summām.
Vašingtona, tam atvēlot 5,4 miljardus dolāru, sedz arī 22% no kopējā ANO budžeta, kas neietver miera uzturēšanas misiju izdevumus.