Sniedzot savas mentālās veselības pašvērtējumu, 41% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju atzīmējuši, ka pēdējo 12 mēnešu laikā tā ir pasliktinājusies, liecina "Benu aptiekas Stresa termometra" veiktā aptauja.
Grāmatu pārdošanas apjoms Zviedrijā šā gada pusē sasniedzis visu laiku augstāko līmeni. Tas skaidrojams ar to, ka cilvēki mazāk ceļoja un vairāk izklaidējās mājās nekā parasti pandēmijas laikā, vēsta Reuters.
Rīgā kārtējo reizi kāda tirdzniecības centra pazemes stāvlaukumā konstatēta pulcēšanās uz nakts ballīti, taču šoreiz Valsts policija veikusi preventīvas darbības, lai nepieļautu epidemioloģisko drošības prasību pārkāpumus.
Tehnoloģijas mainās straujāk, nekā sabiedrības prasmes tiek tām līdzi: kā liecina Eurostat dati, iedzīvotāju digitālo prasmju ziņā Latvija ir vienā no pēdējām vietām Eiropas Savienībā. Vienlaikus Covid-19 pandēmijas ietekmē būtiski audzis elektronisko identifikācijas līdzekļu lietojuma apjoms un lietotāju skaits – salīdzinājumā ar 2019. gadu elektroniskā identifikācija šogad veikta par 131,8% vairāk.
39% Latvijas iedzīvotāju Covid-19 dēļ saglabājas nedrošība par ceļošanu uz ārzemēm (25% jūtas drīzāk nedroši, 14% - pilnīgi nedroši), secināts BENU Aptiekas Stresa termometra datos, kas iegūti sadarbībā ar kompāniju GEMIUS, aptaujājot vairāk nekā 2300 respondentus.
Pandēmijas ietekme uz garīgo veselību būs "ilgtermiņa un tālejoša", ceturtdien brīdināja Pasaules Veselības organizācija (PVO), vienlaikus ekspertiem un līderiem mudinot reaģēt uz stresa un trauksmes problēmām, kas ir saistītas ar Covid-19 krīzi.
Ar dažādu pasākumu palīdzību valdība ir mēģinājusi pasargāt iedzīvotājus no Covid-19, šādu vērtējumu intervijā televīzijas kanālā "Rīga TV24" sniedza Valsts prezidents Egils Levits.
Covid-19 pandēmijā noteikto ierobežojumu atcelšana var būt sākums iedzīvotāju parādu apmēra pieaugumam, intervijā aģentūrai LETA atzina kredītu pārvaldības uzņēmuma "Intrum" ģenerāldirektore Baltijā Ilva Valeika.
Pēc pandēmijas un klātienes tirdzniecības ierobežojumu atcelšanas daudzi no mums var vēlēties sevi palutināt ar dažādiem pirkumiem, izklaidēm vai atpūtu, tomēr svarīgi atcerēties arī par savu kopējo finanšu veselību.
Jaunu Covid-19 izplatības pieauguma viļņu parādīšanos nevar izslēgt, tāpēc jācer uz augstāku vakcinācijas aptveri saslimstības pieauguma novēršanā, intervijā TV3 raidījumā "900 sekundes" pauda Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā (RAKUS) valdes priekšsēdētājs Imants Paeglītis.
Ņemot vērā progresu vakcinēšanā un nepieciešamības gadījumā nosakot īslaicīgus vai lokālus ierobežojumus, ir pamatotas cerības, ka rudenī nesekos nākamais saslimšanas ar Covid-19 vilnis, šodien Saeimas pavasara sesijas noslēguma runā sacīja Valsts prezidents Egils Levits.
Latvijas ekonomikā gads ar Covid-19 pandēmijas izraisīto krīzi ir pārdzīvots pārsteidzoši labi, intervijā aģentūrai LETA atzina auditorkompānijas EY partneris, Stratēģijas un darījumu konsultāciju nodaļas vadītājs Baltijas valstīs Guntars Krols.
Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas uz Zemes zinātņu fakultātes Cilvēka ģeogrāfijas pētnieki pandēmijas otrā viļņa laikā novērojuši izmaiņas Latvijas iedzīvotāju apmierinātībā ar dzīvi un labsajūtā. Daļa sirgst ar bezmiegu, daļa jūtas nomākti. Iemesls, visticamāk, ir gan ilgstošie pulcēšanās ierobežojumi, kas lika piemēroties attālinātai strādāšanai un liedza satikt draugus, kā arī ienākumu samazināšanās vai pat darba zaudēšana.
Vairāk nekā pusei jeb 57% iedzīvotāju finansiālā situācija pandēmijas ietekmē nav mainījusies, liecina pētījumu kompānijas “Kantar TNS” jaunākās veiktās aptaujas dati TV3 raidījumā "900 sekundes".
Pandēmija un pašizolācija ir novedusi pie Latvijas iedzīvotāju veselības pasliktināšanās. Ārsti ziņo par sirds un asinsvadu slimību, elpošanas orgānu un endokrīno traucējumu biežuma palielināšanos.
Teju trešdaļa jeb 31% Latvijas iedzīvotāju ir piedzīvojuši finanšu situācijas pasliktināšanos Covid-19 pandēmijas dēļ, bet vēl 32% rēķinās ar šādu iespējamību tuvākajā nākotnē, liecina šopavasar veiktās "Eirobarometra" aptaujas dati.