Cipule prognozē, ka drīzumā, iespējams, slimnīcās nāksies atcelt atsevišķus pakalpojumus

© f64.lv, Dmitrijs Suļžics

Mediķu emocionālā gatavība Latvijas slimnīcās vēlreiz iziet cauri cīņai ar Covid-19 ir krietni zemāka un arvien grūtāk ir tos motivēt gatavoties Covid-19 pacientu pieplūdumam, kam par iemeslu kalpo darbinieku izdegšana un sabiedrības zemais atbalsts cīņā ar Covid-19, šorīt intervijā Latvijas Radio atzina Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) vadītāja Liene Cipule.

Viņa raksturojot situāciju stāstīja, ka, lai gan no šodienas reģionālās slimnīcas Valmierā un Rēzeknē atver nodaļas Covid-19 slimniekiem, tad jau šajās brīvdienās bija sarežģīti nodrošināt vietu visiem pacientiem. Galvenā problēma ir tajā, ka pieaudzis tieši pacientu skaits intensīvās terapijas nodaļās un bija jāpārplāno pacientu izvietojums Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā, jo minēto nodaļu gultas aizpildījās straujāk, nekā iepriekš tika prognozēts.

Tāpēc NMPD vadītāja atstāstīja slimnīcu kolēģu pausto, ka par gaidāmo situāciju ir dalītas jūtas. "Ir bažas par mediķu morālo gatavību iet ugunī ar tikpat lielu sparu, kā tas bija pērn. Arvien grūtāk ir motivēt cilvēkus pārdzīvot to pašu situāciju, kas bija pagājušajā gadā, jo cīņa ar Covid-19 ir ļoti smags darbs gan morāli, gan arī fiziski," sacīja Cipule un piebilda, ja sabiedrībā būtu lielāka izpratne par to, kā mediķi cīnās šajos apstākļos par cilvēku dzīvībām, tad būtu vieglāk.

"Atsevišķu cilvēku teiktais, ka Covid-19 ir izdomāts, nemaz nepalīdz, kad jāsper solis smagāka darba virzienā," uzsvēra Cipule un piebilda, ka arī viņa saņem daudz e-pasta vēstuļu par to, kā vajadzētu vadīt NMPD un kas viņai draud, ja nerīkosies tieši tā, kā to vēlas vēstuļu autori.

Tāpēc viņa cer, ka tuvākajā laikā arī citas reģionālās slimnīcas tiks atvērtas Covid-19 slimniekiem, kas noteikti atvieglotu darbu. Lai gan pagaidām situācija nav tik dramatiska, jo slimnīcas ir gatavas un gatavojas nepieciešamības gadījumā pārprofilēties, tomēr jau tagad tiek ierobežota atsevišķu pakalpojumu sniegšana, lai nodrošinātu papildu gultas Covid-19 pacientiem. Viņasprāt, divu līdz trīs nedēļu laikā slimnīcās būs atkal jāatceļ tādi pakalpojumi, kas nav ārkārtas.

Jau ziņots, ka pasliktinoties epidemioloģiskajai situācijai un pieaugot saslimstības izplatībai ar Covid-19, kā arī strauji pieaugot hospitalizēto pacientu skaitam, no šodienas Covid-19 slimnieku ārstēšanai tiks atvērtas nodaļas Vidzemes slimnīcā Valmierā un Rēzeknes slimnīcā, aģentūrai LETA pavēstīja Veselības ministrijā.

Ministrijā norādīja, ka datu analīze liecina, ka pēdējo septiņu dienu laikā stacionēto Covid-19 pacientu skaits pieaudzis par 36%, kas ir vidēji 21 jauns hospitalizēts pacients katru dienu. Savukārt slimnīcās esošais pacientu skaits palielinājies vēl straujāk - par 63%. 3.septembrī slimnīcās ārstējās 170 pacienti, no tiem 27 ar smagu slimības gaitu.

Ņemot vērā to, ka aptuveni 11% no pacientiem nedēļu pēc saslimšanas ar Covid-19 ir nepieciešama hospitalizācija, Valsts operatīvās medicīniskās komisija (VOMK) lēma par nepieciešamību palielināt stacionāru skaitu, kur nodrošināt akūtu Covid-19 slimnieku ārstēšanu. Tādēļ no šodienas arī Vidzemes slimnīcā un Rēzeknes slimnīcā tiks atvērtas nodaļas Covid-19 slimnieku ārstēšanai.

Tāpat VOMK sanāksmē tika nolemts par papildu gultu atvēršanu Covid-19 slimnieku ārstniecībai lemt nākamnedēļ, atbilstoši nepieciešamībai.

Kā aģentūrai LETA pastāstīja Vidzemes slimnīcas ārstnieciskā direktore Inga Ozoliņa, saskaņā ar VOMK lēmumu kopš 15.jūlija Vidzemes slimnīca neuzņēma un neārstēja Covid-19 inficētos pacientus. Atbilstoši Hospitalizācijas plānam tie tika pārvesti uz klīniskajām universitātes slimnīcām. "Ņemot vērā līdzšinējo pieredzi un Covid-19 mācības, tagad varam dažu dienu laikā sagatavoties Covid-19 pacientu uzņemšanai un ārstēšanai," sacīja Ozoliņa.

Viņa norādīja, ka Vidzemes slimnīcā ir izveidots gultu un nodaļu pārprofilēšanas plāns, pēc kura Terapijas nodaļa 2 atkal tiks pārprofilēta par Covid-19 inficēto pacientu nodaļu ar 27 gultas vietām, bet intensīvās terapijas nodaļā trīs gultas paredzētas pacientiem ar smagu slimības gaitu. Atbilstīgi tiks pārveidota arī šo nodaļu personāla darba organizācija un epidemioloģiskā režīma prasības visā slimnīcā.

"Šī gada laikā esam ieguvuši ne tikai papildu informāciju un izpratni par slimības raksturu un ārstēšanas metodēm, bet papildinājuši arī pagājušajā gadā jau iegādāto iekārtu un aprīkojuma klāstu tieši Covid-19 inficēto pacientu diagnostikai, ārstēšanai un aprūpei," uzsvēra Ozoliņa.

Ir saņemtas vēl sešas plaušu mākslīgās ventilācijas iekārtas, iegādātas 32 ierīces dozētai medikamentu ievadīšanai un viena nieru aizstājterapijas iekārta. Slimnīcas laboratorijā pieejams analizators ātro jeb automatizēto PĶR Covid-19 testu veikšanai, kas aptuveni 40 minūšu laikā sniedz atbildi - cilvēks ir vai nav inficējies.

Veiksmīgai darba organizācijai noteikti palīdzēs Vidzemes slimnīcas darbinieku atbildīgā attieksme jautājumā par vakcinēšanos pret Covid-19. Lai mazinātu gan pašu saslimšanas, gan negribētas pacientu inficēšanas riskus, līdz 1.septembrim pilnībā vakcinācija pabeigta 86% darbinieku, piebilda Ozoliņa.

Latvijā

Liepājas valstspilsēta ir starp 20 Eiropas pilsētām, kas tikko saņēmušas Eiropas Savienības (ES) misijas zīmi, kas ir daļa no pilsētas ceļa uz klimatneitralitāti līdz 2030. gadam. Zīme atzīst pilsētu plānus līdz 2030. gadam panākt klimatneitralitāti, un tās mērķis ir atvieglot piekļuvi publiskajam un privātajam finansējumam šā mērķa sasniegšanai, ziņo Liepājas pilsētas pašvaldība.